Šonedēļ māsai būs dzimšanas diena, un, protams, viņa uz jautājumu: ko tev uzdāvināt? – atbild: nezinu. Vienu brīdi jau domāju, ka uzdāvināšu viņai kastīti, kurā ielikšu lapiņu ar uzrakstu – NEZINU, lai tad saņem dāvanā to, ko pati vēlējusies.

Viņnedēļ Liesma bija klāt tradicionālajā diskusijā par profesionālās un augstākās izglītības problēmām, uz kuru pie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes nodaļas vadītāja Jura Sleņģa bija ieradušies Vidzemes Augstskolas akadēmiskā un zinātņu prorektore Ginta Majore, Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša, Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis un Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (Cēsis+Priekuļi) direktors Artūrs Sņegovičs.

Kamēr Saeimā turpinās VARAM ierosinātās administratīvi teritoriālās reformas projekta sagatavošana otrajam lasījumam, kamēr reģionos reformas iecerētās Latvijas kartes pārzīmēšanas dēļ daudzviet pieaug iedzīvotāju neapmierinātība par iespējamām piespiedu laulībām, pašvaldību darbs, pildot tām deleģētās funkcijas, neapstājas. Tā tas ir arī Rūjienas novadā. Lūk, ko par aktuālāko un dienaskārtības projektiem «Liesmai» pastāstīja Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja LĪGA MARTINSONE.

Februāris, kā zināms, ir Sveču mēnesis. Ipiķu bibliotēkā nesen notika kupli apmeklēta vaska sveču liešanas darbnīca. Arī «Liesma» tur pabija. Tā kā sveču darināšana ir darba un laika ietilpīga, tad tās laikā mums visiem kopā sanāca ne tikai zeltainas sveces, bet arī interesantas sarunas.

Latvijas bobslejisti beidzot saņēmuši godam nopelnīto – sestdien Siguldā pēc skeletona sacīkstēm mūsu sportisti tika apbalvoti ar Soču ziemas olimpisko spēļu pārdalītajām medaļām.

Pasaules kausa priekšpēdējā posmā bobsleja divniekiem pagājušajā sestdienā Siguldas trasē triumfēja Ķibermanis ar Mikni, bet Bērziņš ar Spriņģi ierindojās sestajā vietā.

Ceturtdien, 13. februārī, Valmierā, kafejnīcā «Jauna saule» norisinājās jau trešais VNF rīkotais ziedotāju aplis. Visām trim iniciatīvām kopā tika saziedoti 4700 eiro. 

Dzīve nebeidz pārsteigt pat tās krietni burzītos, varbūt pat pašu vellu redzējušos un tāpēc savos prātojumos viegli žultainos sabiedrības (ne)tikumu aprakstītājus. Izrādās, mēs, Latvijas iedzīvotāji, turpinām izmest atkritumos TREŠDAĻU saražotās pārtikas.

Nezinu, vai šobrīd politiķi Rīgā saprot, ka dzīvokļu nepietiekamība ir ļoti nopietna problēma, kas pie mums pienāks pēc pieciem, desmit, piecpadsmit gadiem.

Tēma, kas varbūt nav tieši saistīta ar visu mīlētāju dienu, bet pastarpināti jau ir.