Vai atceramies šīs dziesmas vēstījumu no rokoperas «Lāčplēsis» (dziesmas autori: Zigmārs Liepiņš, Māra Zālīte)? Tās melodija un vārdi smeldzīgi savijas ar šodienas realitāti.

Mēs esam netālu no Valmieras, kur trīsdesmitgadīgi bērzi un egles apliec plašu zālienu ar mūsdienīgu, atturīgi elegantu dzīvojamo māju. Arhitekti ILZE un JĀNIS NEIDERI to iecerējuši un būvējuši savai ģimenei, kurā aug pieci bērni. Jāņa vecāki dzīvo netālu, šodien kārtējo reizi viņi bijuši šeit pie jaunajiem un atvadās, tā mums iznāk brīdis sarunai, ko nepārtrauc ne mazās, draudzīgās balstiņas, ne tuvo autoceļu trokšņi. 

Cik tad vēl sen bija tas, šķiet, rudens, kad pamestajā Valmieras sviesta un siera bāzes ēkā tā nopietni bija iemeties sarkanais gailis...

Pāvilam šis piedāvājums licies pieņemams, un Alma Frišmane pārcēlusies uz Rozīšu dzīvokli.

Atrod divreiz 

Iepriekšējos «Valmierieša» numuros lasītāji  varēja gan uzzināt  interesantus faktus par Valmieras baznīcu (Rokpelne L. Svētā Sīmaņa baznīcas daudzās «dzimšanas dienas». Ieskats ēkas vēsturē».

Fragmenti no Jautrītes Putniņas memuāriem «Saules mūzika».

Tas bija 1963. gada pavasarī, aprīļa sākumā. Pa ceļiem uz Valmieru brauca krietni daudz ļaužu. Kas tad tur notika? Pirmo reizi motokross «Gaujas kauss» tika organizēts «Putriņās» pie Valmieras. Lielākā cerība bija likta uz Baltijas valstu braucējiem.

Pagājušajā nedēļā tika sacelta pamatīga jezga ap jautājumu, kura nozīmīgums un vērtība līdzinās  nullei.

Tās dienas vakarā, kad Krievija bija iebrukusi Ukrainā, apstulbinošā ziņa arvien vēl nebija ieliekama nekādos rāmjos.

Divas automašīnas, droni un degvielas kannas ir Valmieras novada iedzīvotāju sarūpētais, lai tuvinātu Ukrainas uzvaru karā.