Netiekam galā ar to, kas piedzīvots un izaug no mūsu tautas traģiskās pagātnes — tā pēc trim spraigām stundām, ko piepildīja vēsturnieku  uzstāšanās, diskusija un jautājumi, Valmieras muzejā teica Dr. hist. Jānis Šiliņš.

Gadu projām iešana līdz šim bija ierasta ar  tumšo laiku izteikti pārvarošu gaišumu, kad svaigi uzsnidzis sniedziņš vai pat pamatīgas kupenas ne vien ārēs un ceļmalās, bet arī Valmieras skvēros, pamežos, sētmalēs un citur sedza un nosedza ne vienu vien vēl sakopt nepagūtu šmucēšanu. Šogad šādu ainiņu (ar vai bez vainiņām) piesegšanu ziema ir pamatīgi nokavējusi. Tādēļ varam pat labāk izvērtēt, kā un cik patiešām izteiksmīgi un zibīgi ziboši rotātais pilsētas centrs joprojām kontrastē ar dažu aizmirstībā atstātu pilsētas nostūri vai briksni, kuru kopumā arvien vairāk un interesantāk sakoptajā Valmierā jau paliek tik maz, ka zobgaļiem un nebūšanas atgādinošajiem šanas rakstītājiem tematu ar katru gadu kļūst arvien mazāk.

Ceturtdiena deva atbildi uz trīs gadus sarunās un balsojumos iestrēgušu jautājumu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Šīs valsts premjerministra Borisa Džonsona vadītā Konservatīvā partija 12. decembrī notikušajās ārkārtas vēlēšanās no parlamentā esošajiem 650 deputātu mandātiem ieguva 365, tātad pārliecinošu vairākumu.

Gribu parunāt par ļoti aktuālu problēmu, par ko neviens Latvijā pagaidām vēl nerunā, viena daļa vēl nemaz nav attapušies, ka šāda problēma eksistē. Vienkārši mūsu uzņēmums ir lielāks spēlētājs nozarē, kurš ātrāk apjauš esošo situāciju. ZAAO gadā savāc 7000 tonnu iepakojuma, un tas ir pie pārējā atkritumu daudzuma 30 tūkstošiem tonnu. Mūsu nozarē ir daudz visādu izaicinājumu, un arī nākamais gads būs pietiekami bagāts ar tiem. Un saistīsies tas ne jau ar ZAAO sakārtoto sadzīves atkritumu sistēmu, kas tiek uzskatīta par labāko Latvijā, bet gan būs saistīts ar iepakojumu un sasauksies ar tendencēm pasaulē, Latvijā un Ziemeļvidzemes reģionā.

Piektdien Valmieras sporta laureātu vakarā noskaidroti šī gada izcilnieki sportā.

Sestdien, 14. decembrī – Ausekļa un Gaismas dienā, necerēti gaiši un silti tradicionālā Ziemassvētku tirdziņa dalībniekus un apmeklētājus priecēja kupli apmeklētā pasākuma organizatori – Valmieras muzeja speciālisti. Tik daudz gaismas lampiņu virteņu un izgaismotu latvisko spēka zīmju vēl nekad agrāk muzeja teritorijā vienuviet nebija redzēts. Gaisma, gaidot Ziemas saulgriežus, spītēja no Gaujas pūstajam asajam decembra vējam, atgādinot, ka vēl tikai dažas dienas un – gaisma atkal svinēs uzvaru pār gada garāko nakti un arī pār tumsu.

Valmierā joprojām aktīvi darbojas jauno uzņēmēju kalve – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valmieras biznesa inkubators. Pagājušajā piektdienā Liesmai nelielu 2019. gada rezumējumu sniedza inkubatora vadītājs JURĢIS PRIEDĪTIS.

EDIJS KALEKAURS Trikātas evaņģēliski luteriskajā draudzē kalpo tikpat ilgi kā Valmierā, tātad trīsarpus gadus. Nonākšanu Trikātas draudzē viņš raksturo kā nejaušu. Magnuss Olsons pārtrauca savu kalpošanu Valmieras un Trikātas draudzēs, pārceļoties uz Zviedriju, bet uz Valmieru pārnāca mācītājs Edijs Kalekaurs un uzņēmās pildīt šīs funkcijas, kamēr tiks izveidots plānotais draudžu komplekts. Tomēr dzīvē iekārtojās citādi, un pagaidu variants kļuvis par ilglaicīgu.

Leģendai par visvareno Lembergu patlaban notiekošais iet labumā – lai tauta redz, ka Hūtesvīru var iznīcināt tikai pasaules lielvara, jo vietējiem politiķiem šis bijis pārāk ciets rieksts. Taču pašam cilvēkam platmalē prieka par to nav, jo rādās, ka viņa ietekme izbeidzas pēkšņi un neatgriezeniski.

Šis ir laiks, kad bērni sūta savas vēlmes Ziemassvētku vecītim, manas paaudzes puikām un meitenēm gan laikam saprotamāks ir Salavecis. Bet ne par personālijām šis stāstiņš, tas būs mans lūgums pret mūsu vēlmēm allaž uzmanīgajam vecītim un, protams, viņa čaklajiem palīgiem, labajiem rūķiem.