Jaunais gads vienmēr tiek gaidīts ar jaunām cerībām, sapņiem. Kāds meklē savu veiksmes atslēgu dažādos horoskopos, cits cerībā lej laimes. Jaunais gads ir iespēja noteikt atskaites punktu, lai gaidītu pārmaiņas. Ir skaidrs  —  lai arī ko un kā gaidītu, tas nenotiks uzreiz ar jaunā gada pirmajām dienām. Zvaigznēm jāsagriežas pareizajā stāvoklī (vai vismaz Zilā koka kazas gadam jāiestājas), un jāiestrādājas jaunajai valdībai, jo arī tai vēl pat 100 dienas nav pagājušas.

Kādas būtiskas un pozitīvas reformas veselības nozari varētu skart 2015. gadā, pagaidām nevaru komentēt. Nav zināms, vai tēmas, kas vairākkārt diskutētas,  iegūs pozitīvu virzību. Taču ir pāris pozitīvas pārmaiņas, kas skar tos cilvēkus, kuriem nāksies šajā gadā ārstēties stacionāros.  Ir mazināta pacienta iemaksa par vienu gultas dienu, ārstējoties stacionārā. Līdzšinējo 13,50 eiro vietā ir jāmaksā 10 eiro, ir daļēji samazināts arī pacientu līdzmaksājums par veiktu operāciju. Šīs pārmaiņas ir būtiskas, jo katram ģimenes ārstam un speciālistam ir zināmi gadījumi, kad cilvēki nav meklējuši mediķu palīdzību, jo baidījušies, ka nonāks slimnīcā, bet par tur pavadīto laiku un ārstēšanu nespēs samaksāt. Tā diemžēl ir Latvijas realitāte, un tādas ir godprātīgu Latvijas cilvēku bažas.

Ziemassvētki tradicionāli ir miera un klusuma laiks, kad cilvēki cenšas atskatīties uz padarīto, savukārt gadu mija vairāk saistās ar raudzīšanos nākotnē. Katra cilvēka individuālās veiksmes vai neveiksmes, protams, ir viņa personiskā darīšana, taču ir arī visiem Latvijas iedzīvotājiem kopīgi notikumi, kas tieši vai netieši, bet saistās ar personiskajiem motīviem. Runa ir par galvenajiem aizvadītā gada notikumiem valstī, kuri tā vai citādi ir ietekmējuši mūsu ikdienu un ietekmēs mūsu nākotni.

Vīna pazinēji apgalvo, ka pēcgarša ir tikpat svarīga kā garša. Tā ir izjūtu buķete, kas paliek uz mēles, lēnām izgaist un atstāj lietotāju filozofisku pārdomu varā. Ar svētkiem tāpat. Garša ir mirklis, bet pēcgarša iegulst atmiņu failos kā grāmata plauktā.

Jauno gadu sagaidām ar cerībām un apņemšanos kļūt vismaz kaut kādā ziņā labākiem. Konkrētākus plāniņus centīgākie pat uzraksta uz papīra. Taču bieži vien notiek kā tajā visiem zināmajā teicienā — ar labiem nodomiem tiek bruģēts ceļš uz elli...

Liesma Linarda Laicena ielā, kur jau kopš neatminamiem laikiem ir Valmieras mēbeļnieku ražotne, paviesojās vēl decembrī. Tādā zīmīgā laikā, kad uzņēmuma vadītājs ARTIS PETROVICS savu līdzšinējo amata nosaukumu SIA Valmieras mēbeles ražošanas direktors kopš 1. decembra nomainījis uz jaunu — SIA Daiļrade koks Valmieras ražotnes izpilddirektors.

Dāvanu papīri izčaukstējuši, svētku mielasti apēsti. Kādu pēcgaršu atstājis rosīgais svētku laiks mūsu sirdīs? Tukšumu, nogurumu, gandarījumu, prieku?

Lai gan vēl turpinājās skolēnu brīvlaiks, jau nākamajās dienās pēc gadu mijas Latvijas junioru izlases dalībnieks vieglatlētikā PĒTERIS KRAUJA bija sastopams Jāņa Daliņa stadiona manēžā, kur cītīgi trenējās Raita Ravinska lietpratīgajā uzraudzībā:

JANĪNA MEISTERE ir vēl viena no mazsalaciešiem, kurus noteikti mazpilsētā pazīst gan liels, gan mazs. Janīna 56 gadus rūpējusies galvenokārt par Mazsalacas un novada bērnu veselību, strādājot par māsiņu pediatres, vēlāk ģimenes ārstes Ritas Mednes praksē un vakcināciju kabinetā.

Latvijas Ūdens motosporta federācijas Goda zālē pērnā gada novembrī ierakstīts mazsalacieša JĀŅA VALENTINOVIČA vārds, sakot paldies par Jāņa ieguldījumu šī sporta veida attīstībā.