«Vācu valodā nav vārdu, lai precīzi pastāstītu, kas šeit ir noticis,» – tā svētdien pēc negaidīto un katastrofālo plūdu izpostīto federālo zemju apmeklēšanas teica Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa tūdaļ arī nešaubīgi pauda piekrišanu zinātnieku jau izteiktajiem pirmajiem secinājumiem, ka notikušais ir globālās sasilšanas reālas sekas, kas nu postoši skārušas arī Eiropu un Vāciju. Vācu valodā vārdu šo postījumu raksturošanai vispirms jau laikam gan nevar būt tādēļ, ka šī karus piedzīvojusī, pēc tiem atlabusī un mūsdienās sakārtotības un infrastruktūras ziņā precīzi izveidotā gandrīz vai paraugvalsts nekad tādus dabas radītus postījumus nav piedzīvojusi. Pat vēsturē pirms ķeizara Vilhelma laikiem. Ir pa reizei pēc ilgstošām lietavām plūdos no krastiem izgājusi Elba, Reina, it sevišķi Donava. Taču šoreiz, kad Vācijā divās dienās nolija 148 litri uz kvadrātmetru (jūlija mēneša norma ir 80 litru uz kvadrātmetru), plūdi sākās arī tajās federālajās zemēs, kuras ir tālu no lielajām upēm un kuru iedzīvotāji pat senatnē neko tādu nebija piedzīvojuši. Viņi gan pilsētiņas, gan mājas gadu simtiem bija veidojuši, būvējuši it kā tik drošās vietās, kurās jebkādas plūdu iespējas pat nebija iedomājamas. Bet notika it kā pat neiespējamais, un katastrofālajos plūdos ir iznīcināta vairāk nekā puse vienai no Vācijas visapdzīvotākajām, bagātākajām federālajām zemēm – Ziemeļreinai -Vestfālenai, kur cietuši šīs zemes 53 apgabali. Postījumi nodarīti arī citām zemēm.

Zinātnieki šādu dabas katastrofu skaidro ar to, ka milzīga anticiklona mala ilgāk nekā jebkad agrāk šovasar noturēja vēsa gaisa ieplūšanu Eiropā no ziemeļiem. Siltais klimats (pat Norvēģijas ziemeļos termometra stabiņš vairākkārt pakāpās virs + 30 grādu atzīmes) kausēja polāro ledu, iztvaikoja un atmosfērā pacēlās milzīgas ūdeņu masas. Tikuši pāri anticiklona robežai, mākoņu virpuļi tās izgāza, kur nu katram trāpījās un bija radušies lietus gāzēm visatbilstošākie apstākļi. Šoreiz visvairāk trāpīja Vācijai.

Bet zinātnieki jau tagad nešaubīgi paziņo, ka, nesamazinot globālo sasilšanu, neprognozējami, gluži negaidīti postījumi Eiropā arī citur var atkārtoties arvien biežāk un, iespējams, jau katru gadu. Jautājums būs vien, kurai valstij tie trāpīs nākamreiz un cik traģiski.

20. jūnijā Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos godināja Kocēnu novada uzņēmējus, pasniedzot «Kocēnu novada uzņēmēju gada balvu 2020». Liesma devās uz Kocēnu novada Dikļu pagastu apciemot nominācijas «Gada tūrisma uzņēmējs» uzvarētāju – Mini Zoo «Mežiņi» saimnieci INGUNU VALDMANI.

Lai arī kādu uz laiku LELDE un RAIVIS GRAVAS bija kļuvuši par pilsētniekiem, lauki tā arī nepārstāja jauniešus vilināt atpakaļ.

Cerības un... krīzes mācības

Kocēnu «Klētnieki» tālākajai kopdzīvei tika noskatīti, kad abi tik tikko bija iepazinušies. «Sapratām, ka gribam dzīvot laukos. 2006. gadā šo īpašumu nopirkām. Tajā brīdī tā bija tikai jaunbūve, un ne viens vien mums teica, ka aizejam dzīvot džungļos. Bet mums pašiem šī vieta ļoti patika, un tagad esam priecīgi, ka tur dzīvojam,» saka Lelde. «Kad valstī sākās krīze, negaidīti viss sagriezās kājām gaisā. Lai visu nepazaudētu, nācās ātri noreaģēt, un, kā tolaik daudzi, devāmies strādāt uz ārzemēm. Tolaik tas bija vieglāk, jo bērnu mums vēl nebija. Nedēļas laikā sataisījāmies, iekāpām mašīnā un aizbraucām.

Pagājušajā nedēļā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā risinājās Eiropas U20 čempionāts vieglatlētikā, kurā izcilu sniegumu nodemonstrēja valmieriete – trenera Raita Ravinska audzēkne Agate Caune. Tikai vēl sešpadsmitgadīgā Valmieras vieglatlēte pamatīgu pārsteigumu sagādāja jau savā pirmajā disciplīnā 3000 metru skrējienā sestdien, kad finālskrējienā bija vadībā līdz pat pēdējam aplim. Valmieriete visātrāk veica pirmo distances pusi (4:43,98), bija vadībā arī pēc 2000 metriem (6:19,23) un pat pēc 2500 metriem (7:52,60)... Finiša aplī Agate, kurai tikai augustā paliks 17 gadi, palaida sev garām septiņas gados vecākas un pieredzējušas sportistes, izcīnot astoto vietu, taču tas netraucēja viņai finišēt par 14 sekundēm ātrāk nekā priekšskrējienā, kad valmieriete jau bija sasniegusi personīgo rekordu. Agates Caunes Tallinā uzrādītais jaunais personīgais rekords (9:21,52) ir desmitais visu laiku labākais Latvijas 3000 metru distances skrējējām!

Kopš 14. jūnija Vidzemes slimnīcā ir sākusi strādāt rubeniete, klīniskā psiholoģe KAIVA PĒČA-PĒLMANE. Liesma viņu uzaicināja uz sarunu dienā, kopš pagājis mēnesis jaunajā amatā.

Meža zemenes pazīst laikam gan katrs latvietis, pat tie, kas pēc tām uz mežu nav gājuši, bet vien tirgū pirkuši vai baudījuši vien izcilas tortes krāšņā garnējumā. Taču daudz mazāk būs to, kas būs lasījuši vai pat pamanījuši meža zemenes radinieci spradzeni, kas pēc zinātnieku jaunākajiem pētījumiem vērtīguma ziņā mežinieci pat stipri pārspējot.

OTO ŠADEIKO šobrīd ir pabeidzis pirmo kursu Vidzemes Augstskolas (ViA) studiju programmā «Tūrisma organizācija un vadība». Viņš ir aktīvs jaunietis – sporta virziena vadītājs ViA studentu pārvaldē – un arī dzied korī «Skan». Ar Oto aprunājāmies par to, kā ir būt aktīvam studentam Valmierā, un par savu pieredzi šeit.

Pirmdien, 12. jūlijā, Kocēnu Bestes tenisa kortos notika koptreniņš ar pasaules līmeņa tenisisti un treneri Līgu Dekmeijeri. Treniņā piedalījās bērni līdz 9 gadu vecumam.

No 26. līdz 27. jūnijam Lietuvas pilsētā Puvočos notika šogad pirmās sacensību cīņas krāčūdens trasēs ārpus Latvijas. Šos mačus ar augstiem rezultātiem aizvadīja Burtnieku novada airēšanas slalomisti Emīls Varslavāns un Kaspars Pakers. Kā zināms, burtniecietis Emīls ir viens no daudzsološākajiem Latvijas airēšanas slaloma jaunā viļņa pārstāvjiem, kamēr par vēl vienu Burtnieku novada pārstāvi Kasparu droši var teikt, ka viņa meistarība un lielā pieredze ļauj augstā līmenī startēt airēšanas slalomā arī jau pašos labākajos vīra gados.

Burtnieku novada pašvaldības projekta PuMPuRS ietvaros izsludinātajā konkursā tika saņemti divi projektu pieteikumi: no biedrības Ezerkrasts AZ un no biedrības VirziensA. Konkursa vērtēšanas komisija, vērtējot projektus  atbilstoši noteiktiem kritērijiem, tiem piešķīra attiecīgi 45 punktus un 42,7 punktus.

Burtnieks allaž iestājies par aktīvu bērnu un jauniešu darbošanos arī ārpus mācību laika, tāpēc šoreiz uz garāku sarunu ieradusies Rencēnu pamatskolas sociālo zinību skolotāja KRISTĪNE GOBA, biedrības VirziensA vadītāja.