Valmieras novadā Mazsalacas vidusskola ir likvidēta. Tādu lēmumu īsi pēc Jāņiem, 29. jūnijā, bez publiskas apspriešanas pieņēma Valmieras domes deputāti. 16 PAR, 1 atturējās.

Pirms 15 gadiem es piedalījos XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos. Tajā laikā man bija tikai 11 gadi, bet aizvien ļoti spilgti atceros šos svētkus, kad kopā ar skolas deju kolektīvu devāmies uz Rīgu.

«Neviena nav mājās, visi ir Dziesmusvētkos!» – nebūtu jābrīnās, ja šādi uz lapiņas steidzīgā rokrakstā uzšņāpts teksts būtu pie visu novada kultūras namu ārdurvīm līdz pat nākamajai nedēļai.

Reiz Rūjienas kultūras namā, kad tikko bija sācies Gvido Brenčeva diriģētā orķestra koncerts un skatuves malās lāsumoja purpursarkanie aizkari, gaismu spēlēs spoži mirdzēja mūzikas instrumenti un gaisā līdz pat augstajiem griestiem vēdīja svētku atmosfēra, skatītāji zināja, ka viņus gaida burvīgs mūzikas piedzīvojums.

Valmieras pensionāri ir darbīgi – viņiem biedrībā ir gan dažāda veida nodarbības, gan viņi kopīgi dodas dažādās ekskursijās. Rīko arī pasākumus savam priekam.

Valmieras novadā dzīvo ap 300 ukraiņu, kas atstāja savu valsti kara dēļ. Skaits ir mainīgs, jo daļa jau devusies atpakaļ uz dzimteni, daļa uz kādu citu valsti. 

Trešo Vasarsvētku rītā 1864. gadā Dikļos no tuvākām un tālākām vietām ieradās kori, lai visu dienu pavadītu kopīgā dziedāšanā.

Kā gan citādi, ja esam pie šī skaistā un zivīm bagātā Zviedrijas ezera jau ceturto reizi.

Man šis bija brīnišķīgs saul­griežu laiks, bet diemžēl aizdarīts ar pamatīgu «darvas karoti»: dažu draugu un kolēģu sveicienos kā uzkrītoši pašsaprotams bija ieviesies prastais ģermānisms.

Kad būvē jaunus vai tā nopietnāk rekonstruē jau esošos lielceļus, bieži vien nākas ieplānoto ceļa trasi attīrīt no tur esošā apauguma.