Ar dzīvespriecīgo "latviešu itāli" Niklāvu Strunki
Nu jau vairs nav jābrīnās, kāds sakars izcilajam latviešu gleznotājam Niklāvam Strunkem ar mūsu Vaidavu.
Nu jau vairs nav jābrīnās, kāds sakars izcilajam latviešu gleznotājam Niklāvam Strunkem ar mūsu Vaidavu.
Valsts prezidents Egils Levits vienā no savām nesenajām intervijām pieminēja Latvijas atpalicību no Baltijas kaimiņvalstīm, nodēvējot mūsu valsti par «vājāko motoru» kaimiņu vidū, kā arī nosaucot šādu situāciju par strukturālu nelaimi.
14. Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un aktuālākais šā brīža jautājums, protams, ir jaunas, stabilas un ilgtermiņā darboties spējīgas valdības izveide.
Pamazām finišē dažādu lielāku un mazāku tirdziņu sezona. Kopš beigušies pandēmijas uzliktie ierobežojumi, atkal katrā vietā ir kupls tirgotāju un parasti arī pircēju pulks.
Diezgan agrā piektdienas pēcpusdienā Valmieras integrētajā bibliotēkā notika Ilmāra Meža, Irēnas Ilgas Jansones, Otīlijas Kovaļevskas un Sandas Rapas grāmatas Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos.
Gabaliņš no cita dzīves vienu brīdi var kļūt par mūsējo, ja tajā ieejam ieinteresēti un ar patiku.
Valmieras novada pašvaldība šogad Valmierā uzsāks darbu pie nacionālas nozīmes industriālā parka izveides 83,55 ha platībā. Tā izveide sāksies ar teritorijas attīrīšanu jeb sanāciju no vēsturiskā militārā piesārņojuma. Iepirkums par sanācijas darbu veikšanu noslēdzas šodien, 18. oktobrī.
Kā zināms, Valmieras metālapstrādes uzņēmumam SIA VALPRO kārtējais finanšu gads noslēdzas nevis 31. decembrī, bet gan 1. oktobrī, tāpēc par kārtējā gada rezultātiem uzņēmums var ziņot ievērojami agrāk nekā pārējie ražotāji.
Pērn Eiropas Komisija uzsāka iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt aļģu ražošanu, nodrošināt to patēriņu un veicināt novatorisku produktu radīšanu, un šī ir viena no jomām, kur arī Baltijas valstu zinātnieki aktīvi darbojas. Aplēses liecina, ka 2030. gadā pieprasījums pēc makroaļģēm Eiropā sasniegs 3–9 miljardus eiro vērtību, tās aizvien vairāk izmantos farmācijas un higiēnas produkcijas ražošanā.
Ar apmēram 20 gadu nokavēšanos arī Latvijā sācies ūdeņu aizsardzības process, kas daudzās pasaules valstīs jau šķiet pašsaprotams, – šķēršļu un aizsprostu nojaukšana uz upēm. Latvija šajā ziņā pārņem citu valstu pieredzi un vadlīnijas.