Daudzi no mums ir vairāk vai mazāk aktīvi sociālajos tīklos: kādam vajag parādīt visu savu ikdienu un svētkus citiem, ir tādi tīklu lietotāji, kas dalās tikai ar būtisko.

Ar kokles mūziku, ieskandinot Lieldienas, 29. martā fonds «Iespēju tilts» prezentēja apstiprinātā kapacitātes projekta «Fonda «Iespēju tilts» mērķtiecīgas darbības stiprināšana» rezultātus – divu internetveikalu izveide, publiskās runas apmācības Viestura Meikšāna runas skolā un jauna fonda vadītāja uzrunāšana.

Marta vidū ar ļoti labiem rezultātiem noslēgusies Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktā Valmieras tehnikuma un tā īstenoto izglītības programmu akreditācija.

Katru dienu arvien vairāk tuvojamies košam, saulainam un darbīgam pavasarim, tādēļ ar lielu prieku 23. aprīlī no plkst. 10 līdz plkst. 15 Pavasara tirdziņā Valmierā, Vecpuišu parkā, aicinām visus – gan Valmieras, gan citu novadu mājražotājus un amatniekus celt galdā savus gardos, skaistos, praktiskos un izlolotos darinājumus.

«Es neesmu pesimists, bet reālists. Lūk, ja izdosies, tad tiešām priecājies par to, bet, ja reiz nesanāk, tad negaudies. Jo vienmēr vajadzētu piedomāt: ja Dievs tā gribēs,» tā Valmieras Sv. Sīmaņa ev. lut. draudzes virsmācītājs  Edijs Kalekaurs. Viņš Valmieru par savu sauc 20 gadus. Uz sarunu mācītājs aicināts gavēņa laikā, kad kristīgā pasaule raugās Lieldienu brīnuma virzienā, jo Ziemassvētki ir pārāk tālu. Vairākas paaudzes tik tuvu nebija jutušas ļaunuma elpu. Karš.  Pasaulē  viss ir mainījies. 

Pilsētā, kura nesen atzīstami noskanēja visas valsts mērogā ikgadējā konkursā Latvijas Būvniecības gada balva 2021, nupat celtnieki sākuši būvēt vēl vienu sabiedrisko ēku. 

Man ir divi labi draugi — mazdēls Alberts un Latvijas Radio 1. Alberts ir mans palīgs un skolotājs mūsdienu tehnoloģiju labirintos. Radio klausos, darbojoties virtuvē. Dzirdu ziņas, kultūras jaunumus, raidījumus par interesantiem cilvēkiem, vēsturiskiem notikumiem, vietām.

Tā valmierieši nu jau vairākās paaudzēs sauc Latvijas brīvvalsts gados būvēto ziemeļnieciski atturīgo un glīto divstāvu dzīvojamo namu Pārgaujā Meža ielā 5. 

Panderu dzimtskapos

1853. gada 24. martā pēkšņi mirst Liepas muižas bijušais īpašnieks, tobrīd rentnieks Pēteris Ernests fon Panders (Peter Ernst von Pander, zu Zarnikau, Lindenhof und Nötkenshof; 1798.22.12.). 

Šīs nedēļas sākumā valdību veidojošo partiju pārstāvji vienojās, ka jau tuvākajā laikā tiks lemts par termiņuzturēšanās atļauju jeb tā sauktu zelta vīzu, kas ļauj brīvi pārvietoties pa Šengenas zonas valstīm, izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.