No 1944. gada pagājuši astoņdesmit gadi. Tālos Otrā pasaules kara notikumus atceramies tikai īpašos brīžos. Un par to nebūtu jābrīnās – jau vairāk nekā divus gadus Ukrainā notiek karš, katram no mums ir savas ikdienas problēmas. Bet notikumi Latvijas teritorijā pirms astoņdesmit gadiem būtiski mainīja mūsu vēsturi un sabiedrību.
Tā var teikt par nupat brīvdienās Valmierā, Kocēnos, Rubenē, Zilākalnā, Burtniekos, Rūjienā, Rencēnos, Ēvelē, Jērcēnos, Trikātā, Kauguros un vēl citviet gandrīz 30 adresēs aizvadītajām Mājas kafejnīcu dienām.
Valmieras vasaras teātra festivāls notika aizvadītās nedēļas nogalē. Astoņi jauniestudējumi piedzīvoja pirmizrādi. Trīs festivāla dienās tika nospēlētas desmitiem izrāžu un tika iepriecināti skatītāju tūkstoši.
Šī vasara mums basketbola zīmē. Kaut kas nepiepildījās Rīgā, uz kaut ko joprojām ceram Parīzē... Un nav aiz kalniem arī jaunā sezona tepat Valmierā. Par visu to šodien sarunā ar Liesmu ROBERTS ZEILE, basketbola kluba Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola ģenerālmenedžeris.
Pagājušās nedēļas nogalē, svinot 10. Labdarības bumbu ralliju, Valmieras novada fonds svinīgā noskaņojumā gan devās svētku gājienā, gan rīkoja tradicionālo bumbu ralliju, kura laikā dažādu krāsu bumbas, sacenšoties Gaujas Kazu krācēs, devās pretī finišam.
«Es tiešām esmu prom no darba,» saka tik daudzu mazo un reiz mazo, bet tagad izaugušo, par vecākiem un jau arī vecvecākiem kļuvušo pacientu iemīļotā daktere Irina Krastiņa, kad viņu satieku iepērkamies piemājas veikalā.
Koris «Valmiera» 27. jūnijā devās uz Toronto latviešu dziesmu un deju svētkiem. Saviļņojums, uztraukums bija liels, jo priekšā bija tāls ceļš uz citu kontinentu. Tagad atskatoties šķiet, ka tas bija tik vienkārši.
Iepriekš ģimenes loceklis bijis kaķis, bet jaunākais dēls Pēteris par savu mīļdzīvnieku iecerēja sunīti.
Pirms 110 gadiem Vācijas karaspēks devās – kā uzskatīja tā pavēlniecība – uzvarošā zibenskarā pret Franciju. Lai apietu ienaidnieka aizsardzību un ātrāk sasniegtu Parīzi, ķeizarvalsts armija 4. augustā iebruka neitrālajā Beļģijā.
Kādā nelielā veikaliņā, kur pats tā īpašnieks bija arī pārdevējs, par rosību nevarēja sūdzēties. Bija pat sastājusies pircēju rinda – aiz manis vismaz kādas četras dāmas dažādos vecumos.