1. turpinājums. Sākums 17. marta numurā
Smalka uzvedība toreiz bija modē. Skolā tā tika mums ik brīdi atgādināta. Pirmo izglītību ieguvu Kārsavas pamatskolā un ģimnāzijā. Katru pirmdienu audzinātāja pārbaudīja, vai esam bijuši pirtī, vai veļa tīra, pārbaudīja rokas un nagus, lika novilkt apavus, lai pārbaudītu zeķes, kuras dažreiz atļāvās pat paostīt. Un rezultāti neizpalika, dzīvē bieži nācies saņemt pārmetumus par smalkmanību. Tikpat centīgi mūs audzināja patriotiski. Vēl tagad spilgti atmiņā, kā skolotāja lasīja klasē fragmentu no A. Grīna «Dvēseļu puteņa». Viņa lasīja ar tādu pārdzīvojumu, ka acis miglojās asarās, mēs to izjutām tā, it kā paši būtu bijuši Dzimtenes aizstāvju rindās, klasē valdīja kapa klusums.