Valmierā, Vidzemes Augstskolā (ViA) no 21. jūnija līdz 2. jūlijam norisināsies jau 17. Baltijas Starptautiskā vasaras skola (BISS). Šogad gan pašmāju, gan ārvalstu studentiem būs iespēja piedalīties divās vasaras skolas programmās, iepazīstot tūrisma pasākumu organizēšanu vai padziļinot zināšanas par Latvijas kultūru, valodu un sabiedrību. Šī gada vasaras skolas īpašais notikums būs Jāņu svinēšana 23. jūnija vakarā, sniedzot ārvalstu studentiem iespēju iepazīt vienu no tradīcijām bagātākajiem latviešu svētkiem.

Saeimas Preses dienesta ziņā teikts: «Latvijas prezidentūrā Rīgā uz parlamentārajām konferencēm ieradīsies gandrīz tūkstotis parlamentāriešu no Eiropas. Prezidentūras suvenīri parlamenta viesiem tapuši vietējo ražotāju rokām. Par suvenīru autoriem izvēlēti gados jauni uzņēmēji un mākslinieki, kuri Latvijas tradicionālo mākslu, mūziku un pārtiku piedāvā mūsdienīgā veidolā. Piemēram, aproču pogas un auskarus ar prezidentūras logo darinājušas mākslinieces māsas GINTA un SANTA ŠPATES no Valmieras.»  Ziņa ieinteresēja, tādēļ «Liesma» devās ciemos.

Šogad daba neparasti agri pacentusies atbrīvoties no ziemas miega, un līdzi tai arī cilvēki nemanot kļuvuši rosīgāki un priecīgāki. Tāda atmosfēra valdīja ikgadējā LIZDA Valmieras starpnovadu arodorganizācijas  (vadītāja Zinta Irbe) Valmieras pagasta kultūras namā organizētajā skolu, pirmsskolas un interešu izglītības iestāžu darbinieku radošo pedagogu saietā. Šīs kopā pulcēšanās aizsākums meklējams pirms 25  gadiem, tātad — nozīmīga jubileja. Un, kā jau jubilejā pieklājas, arī viesu bija ļoti daudz. Vakarā piedalījās 431 dalībnieks no 21 Valmieras pilsētas, Burtnieku, Rencēnu, Matīšu, Kocēnu, Valmieras, Trikātas, Naukšēnu pagasta izglītības iestādes.

19. martā Valmieras teātra LMT Mansardā paredzēta pirmizrāde Ērika Vilsona lugai «Debesis ir mums», ko iestudē Jānis Znotiņš.

Kā pirmā ELVI florbola līgas vīriešiem pusfinālā iekļuvusi Kocēnu sporta kluba Rubene, kas arī ceturtajā ceturtdaļfināla sērijas spēlē pārspēja Liepājas Kuršus — 11:10. Uzvaras vārtus pamatlaika priekšpēdējā minūtē guva Uģis Karasevs.

Kārtējais Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācijas (LBJISF) rīkotais Latvijas Boccia čempionāts sākās ar priekšsacīkstēm novados. Tradicionāli kā katru gadu Vidzemes novada sacensības notika 28. februārī Cēsīs.

Otrdien Latvijas valdība kārtējo reizi aktualizēja jautājumu, kas ik pa laiciņam tiek izcelts uz galda, sparīgi padiskutēts un... atkal nolikts dziļi atvilktnē. Gāzes tirgus liberalizācija. Iespējams, šoreiz viss patiešām būs pa īstam, jo ministri pieņēmuši lēmumu par dabasgāzes tirgus reformas tālāko attīstību un, pats galvenais, precīzi atrunājuši, kādas darbības tiks īstenotas, lai līdz 2017. gadam nodrošinātu dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā.

Pirmdien ar Beverīnas novada deputātu balsojumu par  robežu maiņu ar Valmieru noslēdzies strīdu pilns posms jautājumā, kas būtiski var ietekmēt gan pilsētas, gan  novada attīstību. Kas iegūts, kas zaudēts, parādīs turpmākā rīcība. Taču jau tagad varam vērtēt vismaz vienu ieguvumu — ilgi nebijušu sabiedrisko aktivitāti. Bija radies iespaids, ka kopš pašvaldības vēlēšanām beverīniešus lēnām pārņem darbīguma apsīkums, pat ideju un redzējumu trūkums novada reālai attīstībai. Tad nu Valmieras pieteikums atdot  tai Kauguru pagasta 118 hektārus novada ļaudis burtiski pamodināja. Viņi pieprasīja skaidrot, pārbaudīt un skaidrot vēlreiz.

Ja esi čakls dārznieks, ir laiks ķerties pie tomātu sēšanas. Daudzi dēstus grib izaudzēt paša spēkiem un par piemērotāko mēnesi izvēlas martu. Lai dalītos ar savu pieredzi un padomiem, Valmieras muzejā ar lekciju «Viss par tomātu audzēšanu» uzstājās pieredzējuši tomātu audzētāji — dārzkopības entuziastu kluba «Tomāts» biedri Natālija Zeltiņa, Inese Zemeša un Jānis Andersons. Nevienam vairs nav noslēpums, ka paša apčubinātie un lolotie tomāti ir visaromātiskākie, gardākie, ko no veikalos pirktajiem velti gaidīt.

Jau ierasts, ka martā atceramies tos, kas tika izsūtīti 1949. gadā. Valmieras pensionāru dienas centrā pieminēja 273 no Latvijas izsūtītos uz Baturino, kas atrodas Tomskas apgabala pašos ziemeļos. Komunistiskajā genocīdā cietušie no izsūtījuma varēja atgriezties tikai pēc astoņiem gadiem. Neizsakāma pacilātība un laimes sajūta bija cilvēkos, kas saņēma atļauju atgriezties dzimtenē.