Pilsētas pašvaldības dome viņnedēļ nolēmusi izsludināt sabiedrisko apspriešanu, un iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kā arī sabiedriskajām organizācijām nodevusi vairākus attīstības plānošanas dokumentus — gan attīstības stratēģiju 2015. — 2030. gadam, gan vidēja termiņa dokumentu — pilsētas attīstības programmu un vairākus ar to saistītus un pakārtotus dokumentus (rīcības plānu, investīciju plānu, investīciju projektu idejas, pārskatu par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un citus). 

Mums aiz loga jau gandrīz ziema, bet Valmierieša 424. numurs īstajā Ulmaņlaikā iznācis nedaudz vairāk rudenī — 1937. gada 7. oktobrī. No koka darbu lietām avīzītē viens tāds piedāvājums Valmieras mēbeļu gatavotājiem: «Mēbeļu galdnieks un māceklis vajadzīgs pie pastāvīga darba Valkā, Kūru ielā 5.» Vai valcēnieši savā mazpilsētiņā spēs samaksāt valmieriešiem, kuri gan jau pieraduši pie lielākām algām?

Kad vērtējam nebūšanu ķēdi, kas noveda līdz traģiskajiem notikumiem ar Maximu Zolitūdē, arvien biežāk dzirdama atziņa, ka vaina esot Sistēmā. Kas šī Sistēma ir, kādas tai ir detaļas, konkrētāka analīze gan seko reti, lai nu mēs katrs saprotam pēc sava prāta, vai vaina ir likumos, birokrātijā vai pat visā mūsu pašreizējā valsts sistēmā.

Kā tas mēdz gadīties ar Eiropas Savienību (ES), kārtējo reizi tās darbi ir izrādījušies atšķirīgi no vārdiem un Latvijas piensaimniekiem solīto 20 miljonu eiro vietā tiks piešķirti tikai 7,7 miljoni eiro. Zaudējumus, kas radušies Krievijas noteikto pretsankciju rezultātā, protams, nesegtu arī 20 miljoni, taču tas jebkurā gadījumā ir vairāk par 7,7 miljoniem. Teorētiski trūkstošo vairumu varētu kompensēt valdība, taču tai naudas kārtējo reizi nav (pareizāk — nepietiek), un lauksaimnieku prasīto 73 miljonu vietā nākamgad un 70 miljonu — 2016. gadā tiks šķiņķoti vien attiecīgi 51 un 26 miljoni eiro.

Valmieras novada fonda šīgada rudens projektu konkurss noslēdzies, un viņnedēļ konkursa vērtētāji kopā ar dažiem fonda ziedotājiem devās ciemos pie iesniegto darbu autoriem, lai izšķirtos par finansiālo atbalstu — kurš projekts pārliecinošāks, kuram vēl jāpārvērtē iecere vai jāmeklē atbalsts citur.

Ideju banka «100 idejas 100 Latvijas gadiem» pamazām pildās. Novembrī valmierieši bija aicināti dalīties iecerēs un rakstīt novēlējumus Latvijai apaļajā jubilejā.

SIA «Aloja Starkelsen» nesen kļuva par pirmo pārtikas ražotāju Latvijā, kas ir saņēmis tiesības izmantot jauno pārtikas produktu kvalitātes zīmi «Bordo karotīte». Ar to turpmāk būs marķētas šajā ražotnē tapušās želejas «Citrus», «Apelsīns» un «Kivi».

Ar Ordeņu kapitula 23. oktobra lēmumu par nopelniem Latvijas valsts labā viņam piešķirts Latvijas valsts augstākais apbalvojums — IV šķiras Atzinības krusts, un tagad  CSDD Valmieras nodaļas priekšnieks Valdis Stiģis ir Atzinības krusta virsnieks.

Izcilais krievu padomju pedagogs Antons Makarenko bija pedagogs ar lielo burtu. Absolūts savas profesijas misijas un aicinājuma izpratnes pilns. Cilvēks, kas darbam ir ziedojis visu, arī dēlu, kuru nogalināja viņa audzēkņi. Pedagoģijā Nobela prēmiju nesaņemsi, sabiedrības atbalstu arī ne, bet skolēnu pateicība, iespējams, nāks tikai ar gadiem. Katrai maizītei sava garoza, neba pedagogiem tā biezāka un raupjāka.

DAIGA PĒKALE. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas fakultātes kursa absolvente ar laika gaitā iegūtu LR Grāmatvedības asociācijas profesionāla grāmatveža sertifikātu Nr. 53. Arī viņas augstākā, 5. līmeņa, grāmatveža kvalifikācija profesionāļu un uzņēmēju sabiedrībā norāda uz stabilu, drošu zīmolu. Dzimusi un skolā gājusi Vecumniekos, Daiga jau 21 gadu sevi uzskata par valmierieti.