Katram sēņotājam savs īpašs stāstiņš
Šoruden, kad Latvijas mežos sākās beku un nu arī daudzkrāsaino poķu uzbrukums cilvēku prātiem, pat vispārsteidzošākie makšķernieku un mednieku stāsti nobālē sēņotāju stāstu priekšā. Tā kādam izdevies ar baravikām lielu spaini piegriezt vienas eglītes pazarēs, cits ceļmalā pamanījis no sarkanīgajiem apšu kundziņiem izaugušu norādes bultu, kas aizvedusi pie tāda šo beku klājiena, ka, tupus rāpus ņemoties, ne tikai lielo grozu, bet arī mugursomu uz vietas ir izdevies piepildīt. Šis šķiet īpašs laiks, kad cilvēkus vērtē ne vairs pēc pārticības, amatiem vai vietas deputātu kandidātu listē, bet pēc tā, ko viņš pratis mežā atrast un mājās pārnest. Ir pat jāsecina: ja šoruden neesi bekot sūtīts un tur bijis, tu faktiski neesi nekas!