Aivars Ustups

Daži pieraksti uz diskusijas lappušu malām.

Lai mēs vairāk aizdomātos arī par laukos šobrīd notiekošo, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par Gada putnu izvēlējusies izteiktu laucinieci – lauk­irbi (Perdix perdix). Šī putna liktenis ir vēl viena skarba apsūdzība videi nedraudzīgai saimniekošanai.

Jau esam rakstījuši, ka Vidzemes Augstskolas pasniedzējs tūrisma eksperts Juris Smaļinskis kopā ar domubiedriem veido garo pārgājienu maršrutu «Mežtaka», kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem.

Kad gadā vadīts pusotrs mēnesis, bet kaut kas neizdodas, pievilcīga ir iespēja sākt gadu no jauna pēc Ķīniešu kalendāra. Tajā gads atbilstoši Saules ienākšanai zodiaka Ūdensvīra zīmē sākas no 20. janvāra līdz 18. februārim, kad viens dzīvnieks valdīšanu nodod citam.

Esam gan putnus vērojuši, gan skaitījuši. Nu pienākušas dienas, kad vajag šeit ziemā palikušajiem putniem palīdzēt pavasari sagaidīt. Daudzi eksperti gan uzskata, ka putni arī bez barotavām var iztikt, jo ir raduši paši sev atrast barību vajadzīgā vietā un daudzumā. 

Laikā, kad ir daudzi un dažādi aizliegumi kaut kur kopā iet, pulcēties, joprojām daba neko nav aizliegusi. Vēl jo vairāk – tā nav atcēlusi pasākumus un darbiņus, kas, brīvo laiku dabā pavadot, noteikti ir izdarāmi. Viens no tādiem ir putnu būrīšu pārlūkošana un iztīrīšana.

Kad pagājušajā vasarā «Liesma» darbojās līdzi straujteces atjaunošanā Kurliņupītē Salacgrīvas novadā, brauca arī skatīties, kā klājas Gaujas pietekai Vizlai, kuru uzskata par Vidzemes vis­izteiksmīgāko straujo upi (tās kritums 1 kilometrā ir vismaz 10 metri), nebija nojautas, ka tieši upju straujteces Latvijas Dabas fonds (LDF) pasludinās par 2021. Gada dzīvotnēm. 

Teic, ka nevajagot dzīties pakaļ diviem zaķiem, nedabūšot nevienu. Tomēr sanācis, ka Latvijas Nacionālais dabas muzejs «Gada dzīvnieka 2021» godā ir iecēlis uzreiz divus zaķus – balto un pelēko (Lepus timidus un Lepus europaeus).

Cempos dzīvojošo Santu Paegli zinām kā izcilu krosmintona sportisti un treneri. Viņa ir arī lieliska gide, kas prot sagādāt tūristiem savdabīgus piedāvājumus. Mazāk līdz šim ir zināms par viņas vaļasprieku – pie Cempu kādreizējās skolas, kurā Santa dzīvo, «pārnest» viņasprāt skaistākās muižas, pilis un baznīcas. 

To, ka jaunieši un bērni ir burtiski pēc sniega priekiem izsalkuši, apliecina ar slīdošiem nobraucamiem pilni pakalni.

Kad starp dažādajiem aizliegumiem noteikts arī diezgan dīvainais – nedoties uz labiekārtotajām dabas takām, bet pastaigas svaigā gaisā daudzi tomēr uzskata par veselīgam dzīvesveidam ļoti vajadzīgām, viņiem svētku dienās tādas iespējas piedāvāja Valmieras Tūrisma informācijas centrs. Tūrisma aktīvisti Valmierā bija iezīmējuši vairākas interesantas pastaigu takas.