Guntis Vīksna

Tā droši var teikt par nu jau aizvadītajām Vidzemes Uzņēmēju dienām 2016. Nākamais gads rīkotājiem — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļai un Valmieras pašvaldībai — būs īpašs, jo dažāda kalibra uzņēmēju, mājražotāju un amatnieku forums būs sasniedzis nozīmīgu jubileju un notiks 20. reizi, aicinot meklēt jau tā kolorītajā ekspozīcijā jaunus, īpašus akcentus.

19. reģionālā lielā, vidējā un mazā biznesa, kā lielo uzņēmēju jaunāko brāļu mājražotāju un amatnieku foruma rīkotāji — LTRK Vidzemes nodaļa un Valmieras pašvaldība kopā ar veselu plejādi labvēļu — aizvadītās nedēļas nogalē pāri Valmierai bija sagādājuši skaidru un saulainu debess jumu, tāpēc Vidzemes Uzņēmēju dienas 2016 noskanēja ar iespaidīgu vērienu un optimālos izmēros i ārā — laukumā starp Valmieras Kultūras centru un Valletu, i iekšā — Kultūras centra pirmajā stāvā un viesnīcas Wolmar konferenču zālē. Šodien — daži interesanti foto mirkļi no abās dienās visā spēles laukumā redzētā.

Sestdien un svētdien pirmās divas Aldaris LBL čempionāta finālsērijas spēles pret valsts čempioniem VEF Rīga savā laukumā aizvadīja regulārā turnīra uzvarētāji valmierieši. Pret spēcīgo un VTB līgas cīņās rūdīto pretinieku pagaidām rezultāts cienīgs — 1:1.

Cēsīm, manas bērnības un skolas gadu pilsētai, šogad atkal apaļie — jau 810. Arī Valmierā daudz cēsnieku, kuri gan tikai darba gaitās atbrauc, gan arī uz šejieni pārcēlušies dzīvot. Es Valmieru par savējo saucu kopš 1982. gada, taču Cēsīs, savā dzimtajā pilsētā, allaž esmu priecīgs atgriezties, pilsētas šaurās ieliņas glabā tik daudz atmiņu...

Ja jau pirmais gabals šajā lappusē savā ziņā saistīts ar gastronomiskām lietām, tad tikai loģisks ir arī turpinājums. Esmu no tiem, kas ar ēdienu gatavošanu lielākoties saistīts kā vajadzīgo sastāvdaļu sagādātājs no bodes, tāpēc receptes, protams, izlasītas kādā marta e-pastā no Rīgas Miesnieka panākumu cildinātājiem. Dienas kārtībā šoreiz, manuprāt, tāds universāls kareivis pārtikas frontē — Cīsiņš. Ja labi pameklē, gan jau kādā bodē var atrast arī tādu šo gareno un fiksi ēšanai sagatavojamo desiņu, kas patiešām tapusi no īstas gaļas... Tad nu pāris receptes ar duča cīsiņu piedalīšanos.

Jau pirmie četri gada mēneši pagājuši, arī būvnieki savos darbos gana ieskrējušies. Tāpēc Burtnieks šoreiz piestājis novada būvvaldē, kur par  galvenajām ikdienas lietām stāsta būvvaldes vadītāja RASMA LIEPIŅA.

Uz Viesturlaukuma 7. namu biedrības Viesturi 7 vadītāja un mājas vecākā LĪVIJA SAULĪTE Burtnieku uzaicina, lai nedaudz izkratītu sirdi par to, kā viņas pieskatītā un, kā izrādās, arī pašas rokām sakoptā un izdaiļotā namā priekšā daži neapzinīgi ļautiņi ļauj saviem četrkājainajiem mīluļiem izpausties...

Ar tām Burtnieku iepazīstina vīrs, kurš tur roku uz pulsa praktiski visam, kas notiek Burtnieku novada sešos pagastos, — novada izpilddirektors MĀRIS ĒRGLIS.

Ikdienā VITA BLAŽĒVIČA ir juriste Burtnieku novada pašvaldībā, bet Ūsiņdienas tirdziņā Valmiermuižā sastopu viņu aiz tirgus letes ar dažādiem krāsainiem šķīvīšiem, uz kuriem zem it kā saplaisājušas glazūras ziediņi, odziņas...

Pirms sākam šodienas Rūcamlapas galveno tēmu, atvainojos, ka pirms nedēļas neatklāju pareizo atbildi uz Auto Bild Latvija eksemplāra vērto jautājumu. Fotogrāfijā, kuru man atsūtīja Dobeles kolēģis Guntars Līcis, bija redzams viens no četriem viņa automobiļa riepu ventiļiem pievienotajiem pareiza gaisa spiediena testeriem jeb indikatoriem. Normālā variantā, kad gaisa spiediens riepā atbilst automobiļa pasē paredzētajam, plastika galviņā redzama zaļa krāsa, kad spiediens riepā samazinās zem normas, tad parādās brīdinošā sarkanā. Un tad laiks meklēt kājas pumpi vai kādu pazīstamu kompresoru! Šādi indikatori nav nekāds retums auto daļu tirgū, bet vislētāk tos, protams, varot pasūtīt interneta veikalos. Kā noprotat, arī šoreiz nevienu atbildi — pat nepareizu — nesagaidīju, tad nu lasīšu izdevēja laipni piedāvāto žurnālu pats. Un varbūt kaut ko arī jums no Auto Bild Latvija jaunumiem šad un tad pastāstīšu.

Tā par Latvijas ekonomiskās attīstības tempiem Liesmai viņpiektdien teica Valmierā Vidzemes Augstskolas, Ekonomistu apvienības 2010 un izdevniecības Jumava rīkotā foruma Latvijas tautsaimniecība. Ko mums māca pagātne un kādu saredzam nākotni viens no pieaicinātajiem ekspertiem — ekonomists, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis un Ekonomistu apvienības 2010 biedrs ULDIS OSIS. Vēl pirms foruma atklāšanas Liesma izmantoja iespēju iztaujāt pieredzējušo ekspertu.

Piektdien notika Valmieras uzņēmēju apvienības Ozols biedru kārtējā kopsapulce, uz kuru bija ieradušies arī divi ciemiņi — bijušais eirokomisārs un viens no partijas Vienotība vadītāja kandidātiem Andris Piebalgs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis.

Pēc pārliecinošā snieguma pirmajā pusfināla sērijas mačā Valmierā mūsu basketbolisti saviem līdzjutējiem, kuri ar skaļām balsīm valmieriešiem līdzi juta arī vēju pilsētā Liepājā, nelika vilties arī otrajā cīņā, Kurzemē pārsteidzot mājiniekus ar ļoti pārliecinošu sniegumu gandrīz visu 40 minūšu garumā.

Šoreiz Vīru lietās smiltenietis GUNTIS PRIEDĪTE. Ikdienā 37 gadus nostrādājis Vidzemē tradīcijām bagātākajā ceļu būves uzņēmumā, savulaik Smiltenes 8. CBR, vēlāk jau privātfirmā 8CBR, kur finišējis 2009. gadā kā celtniecības būviecirkņa vadītājs. Astoņus gadus pagājušā gadsimta astoņdesmitajos abi bijām darba kolēģi, taču par vārdabrāļa pavisam nopietnajiem vaļaspriekiem uzzināju tikai nesen, kad maija lappusei meklēju rokā kādu plostu būvētāju. Plostnieks telefonā neatsaucās, taču vīrs, kurš koka darbos prasmīgs meistars, gan. Guntis arī savā ziņā saistīts ar tradicionālajiem Plostnieku svētkiem Strenčos, jo gan gatavojis, gan restaurējis savas koka figūras kaimiņpilsētā Gaujas krastā. Savos 65 gados koka skulptūru un arī citu daudz precīzāku koka darbiņu veidošanā viņš ir pilnīgs pašmācībnieks, jo Mālpils celtniecības tehnikumā jau šīs lietas nemācīja.

Otrdienas vakarā mūsējie izcīnīja panākumu pirmajā Aldaris LBL pusfināla sērijas mačā, ar labu aizsardzību apstādinot liepājnieku uzbrukumus.

Vasaras sezona autobraucējiem raksturīga ne tikai ar došanos tuvākos un tālākos izbraucienos pa Latviju un ārzemēm, bet arī ar tīri saimnieciskām lietām — kaut ko pārvest, kaut ko aizvest un atvest. Protams, var tādam nolūkam — ja kravas vieglums/smagums un gabarīti to atļauj — izmantot auto bagāžniekus, var arī mēģināt kaut ko iestūķēt auto salonā. Te nu var gadīties visādi. Pirms gadiem desmit pats uz tikko nopirktas vektras jumta uz laukiem vedu dažas loksnes riģipša un arī pusduci tā stiprināšanai paredzētos skārda švellerus. It kā jau visu kravu labi piesēju uz jumta šķērsstieņiem, taču pusceļā, kad sanāca tā asāk nobremzēt, visi — ir tāda fizikāla parādība kā inerce — švelleri aizbrauca uz priekšu un ar saviem asajiem galiem piezemējās tieši uz mana auto motora pārsega! Uz kādu laiciņu mans veiksmīgā second hand auto pircēja prieks bija pagalam, paldies Mārim Šomasam, kurš savā auto kopšanas salonā Valmierā pamanījās manam opelim skrāpējumu vietas tā izpulēt, ka vektrai violetais spožums kapotam atkal spīdēja kā jauns!

Sestdien saulīte sildīja gluži kā vasarā, tāpēc Ūsiņdienas tirdziņā Ar Gardu Muti tirgotājiem bija iespēja plaši savus ēdamos, dzeramos un arī praktiski lietojamos darinājumus uz letēm izklāt, savukārt tirgus apmeklētāji varēja tā dīki, bez steigas un pie reizes saules vannas baudot, visu aplūkot un gan jau arī ko līdzņemšanai iegādāties. Kādu kriksi no potenciālajiem tirgotājiem un pircējiem droši vien bija aizvilinājis paralēlais pasākums — ikgadējais pārrobežu tirgus Valkā, taču tāpēc neviens Valmiermuižas parkā skumt netaisījās!