Par mūrnieku nepiedzimst
Tā savu profesiju raksturo naukšēnietis OJĀRS LŪSIS, kas par darba trūkumu nevar sūdzēties, lieti noderētu palīgs vai māceklis, kuram nodot tālāk savas zināšanas. «Galvenais ir prakse, prakse un vēlreiz prakse – kā jau visos darbos,» viņš uzsver. «Jo vairāk strādāsi, jo vairāk sapratīsi un mācīsies no savām kļūdām. Lai uzmūrētu krāsni, ir pamatpatiesības, kuras jāievēro. Man jau šķiet, ka tas ir samērā vienkārši. Es kādreiz smeju – ja es mūrēju pats, tad katrs cilvēks var mūrēt pats. Esmu arī iedrošinājis to darīt – ja māk pielikt līmeņrādi un metramēru, tad var. Savā profesijā esmu no A līdz Z – skursteņslauķis, mūrnieks, brīvprātīgais ugunsdzēsējs un vēl strādāju pagastā par kurinātāju, tāpēc man šis loks ir saprotams – vienīgi ķieģeļus pats vēl necepu. Domāju, ka šo rūpalu vajadzētu atjaunot, bet man nav neviena, kas kurbulētu un liktu – darām to!»