«Esmu pārsteigts un apmierināts, ka ir brīnišķīgi laika apstākļi, kas šādos sarīkojumos nav mazsvarīgi – laikam būsim to nopelnījuši,» pēc tautas modināšanas un saimnieču šova savos svētku iespaidos sestdienas rīta pusē dalījās Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS.
Pirmo reizi Naukšēnu novada svētku vēsturē notika krāmu tirgus pie Cilvēkmuzeja, un arī Artūrs no Valgas ar saviem traukiem un servīzēm Naukšēnos bija ieradies pirmoreiz.
Tieši pusnaktī no piektdienas uz sestdienu Rīgā pie Brīvības pieminekļa tika dots starts tradicionālajam skrējienam Rīga – Valmiera, kas pirmo reizi notika tālajā 1989. gadā un līdz 1993. gadam norisinājās piecas reizes, bet 2014. gadā pēc Matīsa Vecvagara iniciatīvas tika atjaunots ar mērķi vākt līdzekļus labdarībai smagi slimo bērnu ārstēšanai.
Valsts kultūras objektu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja – ēku būvniecības organizēšana un valsts un starptautisko projektu un programmu vadība – tādas bija pirms 15 gadiem dibinātās Valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi paredzētās funkcijas ar uzdevumu piesaistīt finanšu līdzekļus valsts kultūras objektu būvniecībai, sadarbojoties ar privātajiem investoriem publiskās privātās partnerības modeļa ietvaros.
INGUNAS ZUKURES Ķoņu pagasta saimniecība Stūri Rūjienas – Naukšēnu ceļa malā jau gadu desmitiem audzē zemenes ar bioloģiskām metodēm, ko apliecina saimniecībai piešķirtais Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts.
Pagājušajā piektdienā 85 gadi apritēja vienam no cienījamākajiem un ievērojamākajiem naukšēniešiem VISVALDIM SKUJIŅAM.
Ceļi lauku novados ir vieni no svarīgākajiem infrastruktūras objektiem, tāpēc to uzturēšanai un sakārtošanai allaž tiek veltīta liela vērība no pašvaldības puses. Kas pēdējā laikā šajā jomā paveikts Naukšēnu novadā, lai stāsta novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA:
Ierasts, ka visā Latvijā 17. maijā, kad tiek atzīmēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena, jebkuram interesentam ir iespējams iepazīties ar ugunsdzēsēju tehniku un aprīkojumu, kā arī tiek apbalvoti labākie dienesta darbinieki.
IVO LAUBERTS dzimis naukšēnietis, mācījies Naukšēnu vidusskolā, bet pēc 9. klases devies uz Ozolu arodvidusskolu, kur no 2001. līdz 2005. gadam apguvis lauku mājamatnieka būvgaldnieka profesiju, kā arī agronomijas pamatus.
Lai arī JURIS ŠAKALIS jau krietnu laiku dzīvo un strādā Valmierā, sirdī viņš palicis Naukšēnu patriots, jo tur pavadīta bērnība un skolas gadi. Vēlāk mācījies Cēsu 4. profesionāli tehniskajā metālistu vidusskolā, pēc arodskolas kādu laiku strādājis Rūjienā, tad 20 gadus kokapstrādes uzņēmumā, ko savulaik pazinām kā Vidzemi, nobraucis par šoferi, kamēr tā šoferēšana piegriezusies un Juris lēmis atgriezties galdniecībā. «Paliku Vidzemē pēdējais darbinieks, pats to nolikvidēju un sāku savu privātpraksi,» viņš atceras.
Pagājušajā ceturtdienā par godu 4. maijam Zemessardzes 22. kājnieku bataljona pārstāvji kopā ar 2. Vidzemes brigādes štāba personālu bija ieradušies Valmieras pansionātā, lai tā iemītniekus apdāvinātu ar Cēsu konditorejā Solo ceptiem kēksiņiem.
Pašlaik Latvijas teātros, līdzīgi kā citās kultūras iestādēs, valda dīkstāve, un neviens nevar pateikt, kad šis stāvoklis varētu beigties.
Par mūrnieku nepiedzimst
Tā savu profesiju raksturo naukšēnietis OJĀRS LŪSIS, kas par darba trūkumu nevar sūdzēties, lieti noderētu palīgs vai māceklis, kuram nodot tālāk savas zināšanas. «Galvenais ir prakse, prakse un vēlreiz prakse – kā jau visos darbos,» viņš uzsver. «Jo vairāk strādāsi, jo vairāk sapratīsi un mācīsies no savām kļūdām. Lai uzmūrētu krāsni, ir pamatpatiesības, kuras jāievēro. Man jau šķiet, ka tas ir samērā vienkārši. Es kādreiz smeju – ja es mūrēju pats, tad katrs cilvēks var mūrēt pats. Esmu arī iedrošinājis to darīt – ja māk pielikt līmeņrādi un metramēru, tad var. Savā profesijā esmu no A līdz Z – skursteņslauķis, mūrnieks, brīvprātīgais ugunsdzēsējs un vēl strādāju pagastā par kurinātāju, tāpēc man šis loks ir saprotams – vienīgi ķieģeļus pats vēl necepu. Domāju, ka šo rūpalu vajadzētu atjaunot, bet man nav neviena, kas kurbulētu un liktu – darām to!»
Sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli pēc marta brīvdienām visi skolēni Latvijā zināšanas apgūst attālināti. Kā tas notiek Naukšēnu novada vidusskolā, pirms Lieldienām stāsta skolas direktore AIGA STIERE:
Par aktuālo stāsta Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants JĀNIS BAGĀTS:
Salīdzinot ar kaimiņpilsētu Cēsu, Smiltenes, Valkas, Strenču un Limbažu brīvdabas estrādēm, Valmieras estrāde atrodas ne īpaši piemērotā vietā tieši blakus Dīvala kapiem – pagātnē ir piedzīvoti gadījumi, kad vienlaikus ar kapu svētkiem dārd estrādes svētku koncerta mēģinājums.
Kā zināms, augsta ranga politiķiem bieži vien piemīt brīnišķīgā spēja, gari un plaši runājot par blakus lietām, maz ko pateikt par galveno. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav arī ekspremjers, šobrīd Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kas visiem spēkiem Latviju glāba no iepriekšējās krīzes, bet nu viņam glābēja loma jāuzņemas jau Eiropas mērogā.
Kopš 17. marta ar Latvijas zvērinātu advokātu padomes lēmumu advokātam ALDIM ALLIKAM ir noteikta praktizēšanas vieta Valmierā, Garā ielā 8. Aldis savu karjeru sācis pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta kā advokāta Andra Grūtupa palīgs, pēc tam 1999. gada nogalē kļuvis par zvērinātu advokātu un 2000. gadā uzsācis praktizēt individuāli.
«Kāds šajā visā būs cietējs – tas ir skaidrs. Domāju, cietīs dažādas nozares. Ir biznesi, kuri cietīs, bet ir biznesi, kuri varētu uzplaukt, jo šis ir arī iespēju laiks,» tā par šobrīd pasaulē valdošo epidēmiju domā ekspremjers, ceļotājs un uzņēmējs Māris Gailis, izpelnoties visai skarbu kritiku interneta komentāros, lai arī sakarā ar ārkārtas stāvokli bijis spiests atcelt vairākus gan izklaides, gan darījumu ceļojumus.
Sakarā ar ārkārtas stāvokli valstī, ko izraisījusi Covid-19 vīrusa epidēmija, nobremzētas vai paralizētas ne tikai kultūras un sporta, bet arī uzņēmējdarbības nozares. Kā karantīnas laikā dzīve rit vienā no Latvijas mazajām valstiņām – Naukšēnu novadā, stāsta novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS.