Šodien «Liesmā» LLKC 30. gadskārtai veltītajā publikācijā «Jau trīsdesmit gadus kopā ar lauksaimniekiem» LLKC Valmieras un Valkas biroja vadītāja Daiga Siliņa, atskatoties uz savas komandas veikumu, paldies saka arī vairāku mūspusē jau gadiem ilgi pazīstamu piena lopkopības saimniecību īpašniekiem – konsultāciju dienesta pakalpojumu izmantotājiem un uzticamajiem klientiem kopš biroja pirmsākuma līdz šodienai.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) šā gada 1. februārī aprit 30. gadskārta. Valmieras konsultāciju birojs gluži kā pulksteņa mehānisms strādā sazobē ar vēl 26 birojiem Latvijas reģionos un centra speciālistu komandu Ozolniekos.
Jaunais gads, neskatoties uz Covid-19 ierobežojumu negatīvajām sekām, pie daudziem mūsu līdzcilvēkiem atnācis arī ar labu vēsti, jo zinām, ka ar šā gada 1. janvāri Latvijā ir palielināta gan minimālā alga, gan arī mainīta kārtība, kādā tiek noteikts trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības statuss un aprēķināts garantētais minimālais ienākumu līmenis un tā pabalsts.
Arī jaunajā gadā «Liesmā» turpināsim lasītāju iecienīto rubriku «Mājā un sētā», kurā mēs iepazīstinām ar mūspuses mājražotājiem un amatniekiem un viņu uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem. Šoreiz plašāk par valmierietes DIĀNAS PĒTERSONES izveidoto rūpalu Didas kārumi. Tā kā joprojām pastāv pulcēšanās ierobežojumi, tikšanos klātienē atlikām un mūsu saziņa notika attālināti.
Otrdiena laikraksta «Liesma» redakcijā iesākās ar gaišu, labestības pilnu ziņu. Rūjienas novada Jeru pagasta pārvaldes vadītāja Indra Celmiņa vēstīja: «Mums šodien lieli svētki. Svinēsim mūsu Lūcijas tantes 103. dzimšanas dienu!» Vienojāmies, ka pēc pasākuma saņemsim par to kādu rindiņu un arī foto.
VAS Latvijas Pasts, nodrošinot darbu gandrīz 3200 darbiniekiem un uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietas visā valsts teritorijā, joprojām vienīgais Latvijā pilda ne tikai savu pamatfunkciju – universālā pasta pakalpojuma sniegšanu, bet papildus tam nodrošina arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus.
Šis būs absurda stāsts par bezpersonisko ierēdniecību, tās rīcības sekām un to, ka kaut kas tāds iespējams tikai pie mums, kad bieži vien sistēmas labā roka nezina, ko dara kreisā.
Aiziet gads, kurā viens no biežāk lietojamiem vārdiem ir: citādi. Pandēmijas izplatības dēļ citāds pavasaris, citāda vasara un tagad gatavojamies arī citādiem Ziemassvētkiem, kuri nav atcelti.
Šis gads rūjieniešiem aizritēja pilsētas 100. jubilejas zīmē, jo vēstures liecības vēsta, ka 1920. gada 10. janvārī Rūjenes miestam piešķirtas pilsētas tiesības.
Pulcēšanās ierobežojumi skāruši arī kristiešus LELB Sv. Bērtuļa draudzē. Bet Ziemsvētki nav atcelti! Ticīgajiem svētdienu un svētku dienu kalendārais Baznīcas gads, kā zināms, sākas ar 1. Adventa svētdienu un noslēdzas ar Mūžības svētdienu. Ar kādiem darbiem un domām tas sagaidīts Rūjienā, par to bija saruna ar draudzes mācītāju EDGARU GRAUDIŅU un draudzes priekšnieci LAIMU STUDENKOVU -JOLKINU.
Valmierā, Stacijas ielā 38, atrodas mājražotājas SIMONAS IEVIŅAS nelielā konditorejas ražotne, kurā galvenokārt pēc klientu pasūtījumiem top visdažādākie saldumu brīnumi. Jau labu laiku tur kārdinoši smaržo arī pēc piparkūkām, jo saimniece ir specializējusies arī piparkūku mīklas pagatavošanā realizācijai. Kāda ir Ziemassvētku gaidīšana un kāda ir mājražotāja darba priekšrocība Covid-19 ierobežojumu sakarā – par to «Liesmai» attālināti atbildēt piekrita Simona.
Tuvojoties pandēmijas otrajam vilnim, ne reizi vien saziņas līdzekļos izskanēja valdības ministru apgalvojumi, ka padomā esot gan plāns A, gan arī B un C, kā pēc iespējas efektīvāk ierobežot un mazināt sabiedrības saslimšanu.
Ar 3. decembri sākas un trīs dienas turpināsies firmas Gemoss tirdzniecības tīkla jaunākā veikala Valmierā, Stacijas ielā 55, atklāšanas svētki. Būvniecībā izmantots vietējais darbaspēks, jaunajā 500 kvadrātmetru tirgotavā ir septiņas darba vietas. Ar Gemoss tirdzniecības koncepciju un gandrīz 15000 preču vienību ienākšanu Vidzemē lasītājus iepazīstina firmas īpašniece un valdes locekle IEVA TREIJA.
Kopš aizvadītās svētdienas ir sācies Adventes (latīniski adventus – atnākšana) laiks, kad pirms gada gaidītākā notikuma – Ziemassvētkiem mēs gatavojamies tiem garīgi. Manuprāt, tieši šogad vairāk nekā jebkad agrāk tas ir tik svētīgi un ikvienam noderīgi, jo par spīti Covid-19 izplatībai un tai līdzi nākošajām neskaitāmajām negācijām ir svarīgi noturēties ne tikai fiziski veselam, bet būt arī garīgi stabilam un pozitīvi gaišam.
Raunas pils celta 14. gs. un bijusi viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemā. Pils savā pastāvēšanā pārcietusi deviņus uzbrukumus. Pašlaik tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.
Raunā ir pārtikas ražotne, kurā notiek garšaugu karaļa ķiploka brīnumainās pārvērtības par visdažādākajiem veselības produktiem. No 2011. gada – izpētes, mācību un pirmo iestrādņu procesā, audzējot savā piemājas saimniecībā ķiplokus, Sintija radīja zīmolu «Latvijas Ķiploks», bet uzņēmums SIA «Latvijas Ķiploks» reģistrēts 2014. gadā.
- attālināts audits par, - tiešsaistes darba grupa par, - vebinārs par, - attālināts seminārs par, - tiešsaistes komiteja par, - tiešsaistes sanāksme par, - apaļā galda tiešsaistes diskusija par, - videokonference par, - tiešsaistes profesionāļu forums par, - tiešsaistes konference par, - tiešsaistes darba sanāksme par, pieteikšanās vai pieslēgšanās tur un tur.
Gadskārtējā, lauksaimnieku prestižākā konkursa «Sējējs 2020» nominācijā «Gada veiksmīgākā kopdarbība» galveno balvu, kā zināms, ieguva kooperatīvā sabiedrība «Baltijas ogu kompānija».
Sagaidot Latvijas 102. gadadienu, arī Rūjienā tiek turpināta jau gadiem iedibināta skaista tradīcija – nosaukt, pateikties un godināt novada aktīvākos ļaudis. Šogad nominācijas publiski tiks paziņotas šodien, 17. novembrī, bet apbalvojumus un diplomus nominētie saņems 2021. gada 8. janvārī pl. 19 Rūjienas kultūras namā svinīgā pasākuma «Rūjienai 101» laikā, ja vien Covid-19 izplatības dēļ pasākumu rīkošanas pasākumi netiks atcelti.
Zaļais kurss Eiropā ir uzņēmis apgriezienus. Plānotie noteikumi paredz grozījumus dažādās sfērās, lai mazinātu ietekmi uz vidi. Projekts ietver vairākus jaunus regulējumus, piemēram, ķīmisko pesticīdu samazināšanu par 50%, dzīvnieku labturības augstāka līmeņa nodrošināšanu, 25% lauksaimniecības zemes atvēlēt bioloģiskajai lauksaimniecībai un mēslošanas līdzekļu samazināšanu vismaz par 20%.