Pieļauju, ka vien retais nav pamanījis informāciju par dejošanas izaicinājumu «Jerusalema Dance Challenge», un arvien vairāk ir cilvēku, kas šo izaicinājumu pieņēmuši. Šī izaicinājuma ideja pagājušā gada rudenī radusies kādam mūziķim no Dienvidāfrikas, kurš gospeļu iedvesmoto melodiju vispirms notestējis sociālajos tīklos, lai pārliecinātos, vai tā cilvēkiem patīk.
LAUMAS SĪLES KRŪSKOPAS ģimenē ANTOŠKA ir īpašs suns. Vispirms jau ar to, ka iepazīšanās ar viņu notika jau no piedzimšanas brīža.
Ir brīvas darba vietas
Darba devēju reģistrēto vakanču skaits Latvijā pieaudzis no 4,8 tūkstošiem šī gada aprīlī līdz 6,5 tūkstošiem augustā un pēc neliela krituma atkal pieaug. Visvairāk brīvo darba vietu reģistrētas būvniecībā, ražošanā, pakalpojumu jomā, transporta un loģistikas nozarē.
GINTS NEIMANIS ar ģimeni saimnieko Dikļu pagasta «Rīvēnos», kur galvenā nodarbe ir augļkopība.
Priekuļu novada Liepā atrodas viena no senākajām keramisko būvmateriālu ražotnēm Baltijā – uzņēmums «Lode», kas darbojas kopš 1958. gada. Vecākā paaudze to atceras kā drenu cauruļu ražotāju, taču jau no 1968. gada te sākta māla ķieģeļu ražošana, un pašlaik Lodē top 275 dažnedažādi produkcijas veidi.
«Man ļoti patīk tas, ar ko nodarbojos, labprāt klientiem sniedzu arī padomus par suņu un kaķu barošanu un labturību. Nekas nav labāks par to, ka cilvēks atgriežas veikalā un pateicas par ieteikto. Tas, ka strādāju tieši ar dzīvniekiem saistītā tirdzniecībā, ir sagadīšanās, tomēr — laikam man tieši tur bija jānonāk,» brīdi padomājusi, secina valmieriete LĀSMA LAUVA, kura šobrīd RIMI strādā uzņēmuma «Happy Dog Baltic» kaķu un suņu profesionālās barības veikaliņā.
Dzirdēts, ka dažs krūmmelleņu audzētājs kļuvis par miljonāru, gan ne mūspusē. Taču, 18 gadus šajā nozarē darbojoties, bagātāks kļuvis arī VIKTORS STRĀDERS — pieredzes bagātāks...
Dikļu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda oficiāli tika reģistrēta 1940. gada 6. jūnijā. Kopš tā laika mainījušies cilvēki, zirgu pajūgu vietā ugunsgaili savaldīt dodas mūsdienīgi aprīkotas speciālās mašīnas. Nemainīgs palicis vienīgi tas, ka ugunsdzēsēji jebkuros laika apstākļos un jebkurā diennakts laikā, saņēmuši ziņu par notikušo nelaimi, steidz palīgā.
Diemžēl informācija par to, kā brīvprātīgie ugunsdzēsēji Dikļu pusē darbojušies četrdesmitajos, piecdesmitajos un pat sešdesmitajos gados, ir gauži skopa, saglabājušās vien dažas fotogrāfijas no 1972. gada, no laika, kad brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībā iesaistījies tagadējais Dikļu BUB priekšsēdētājs ANDRIS KRĒSLIŅŠ.
Visiem četriem Kocēnu pagasta «Kalna Cimpēnu» vīriešu kārtas Eglīšiem ārpus maizes darba ir kāds, kā paši saka, hobijs. Kur vēl labāk var būt – tēvs un viņa trīs dēli Imants, Kārlis un jaunākais Uldis savus brīvos brīžus pavada, var teikt, turpat mājas pagalmā pašu iekārtotajā darbnīcā, kur no koka top dažādas skaistas lietiņas.
Pirms gadsimtiem pieradinot savvaļas iemītniekus un padarot tos par mājdzīvniekiem, cilvēce par tiem uzņēmusies atbildību. Viņi joprojām ik solī ir mums blakus. Bet vai mēs savu atbildību neesam aizmirsuši? Dzīvnieki paliek bez mājām, atkal kļūst par mežoņiem un dzīvo, kā prot, – veido kolonijas, cieš badu, līdz asinīm cīnās par kumosu, slimo, pārnēsā slimības. Un kādam tā atbildība ir jāuzņemas, jo esam taču vienota sabiedrība – cilvēki un dzīvnieki. Par laimi ne visi ir vienaldzīgi.
Piektdien, 12. jūnijā, Vaidavas kultūras un amatniecības centrā uz atklātu sarunu pulcējās vaidavieši un citi interesenti, kuriem rūp Vaidavas ezera pludmales attīstība. Ar projekta ieceri pēc domes priekšsēdētāja Jāņa Olmaņa ievadvārdiem klātesošos iepazīstināja Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle un projektu speciāliste un lauku konsultante Inese Bērziņa.
«Mūsu pirmā labradoru meitene jau četrus gadus veca. Apetīte rodas ēdot,» saka triju četrkājaino draudzeņu saimniece valmieriete KRISTĪNA VILKA. Sākumā bijusi doma par vienu dīvāna sunīti, meklējusi šokolādes krāsas meiteni, tieši labradoru.
Biedrības «REACH» veidotajam kristīgajam senioru namam «Zilaiskalns» pirms dažām dienām apritējuši četri gadi. Līdz šim nepazīstamajā darbības jomā nu jau uzkrāta pieredze, kas arī kļuva par pamatu jauniem plāniem. Par tiem «Liesmai» piekrita pastāstīt biedrības valdes priekšsēdētājs VITĀLIJS PRIHODJKO.
Reizēm prātā ieklīst doma, ka cilvēks dzīvniekam patiesībā ir kā kalps. Zināmā mērā tā ir taisnība, taču ir viena svarīga nianse – kalpošana notiek labprātīgi, un, kad dzīvnieka nav, tās pietrūkst, jo rūpēšanās ir viena no cēlākajām un skaistākajām nepieciešamībām cilvēka dzīvē. Vēl kāda patiesība – bez mīlestības tā nav iespējama.
Lai arī Covid-19 pandēmijas dēļ noteikti dažādi ierobežojumi, tos ievērojot, arī šādos apstākļos iespējams paveikt daudz labu darbu. Tā kompleksā «Zeme. Cilvēks. Stari», Dikļu pagastā, pēc saskaņota grafika, cilvēkiem ierodoties un strādājot pa vienam, turpinās teritorijas labiekārtošana. Šopavasar, papildinot jau esošo kolekciju, «Staros» iestādīti jauni kociņi, no meža zvēriem sargājot Latvijas simtgadei par godu stādītos 100 kokus, ar žogu apjozta «Svētbirzs», kā arī paveikts ne mazāk nozīmīgs un svētīgs darbiņš – teritorijā pie daudzajiem apskates objektiem izvietotas informatīvas plāksnītes. Teritorijas plānojums un objektu izvietojums veidots, pamatojoties uz sakrālās ģeometrijas principiem. Pieminēšu, ka plašajā, septiņu hektāru lielajā teritorijā apmeklētājiem grūti, patiesībā neiespējami atrast nesakoptu vietu.
Kocēnu pagasta «Gulbīšos» mierīgi ganās aitu mātes ar lielākiem un mazākiem jēriņiem. Tikko aplokam tuvojas saimnieks un uzsauc «aitas, aitas», viss ganāmpulks sarosās. JĀNIS BĒRZIŅŠ stāsta:
DANAS SAMULES mājās dzīvo liela četrkājaino ģimenes locekļu kompānija – pieci suņi, divi kaķi, divas šinšillas, trīs truši. Jā, un starp divkājainajiem arī viens papagailis. Tā ka varētu pieņemt, ka, cilvēkiem esot mazākumā, noteicēji te ir dzīvnieki (var jau tam nepiekrist, bet realitātē tā arī ir, un ne tikai šajā ģimenē). Pašai Danai dzīve šajā bariņā liekas pavisam normāla. Viņa saka – suņi ir ģimenes lieta. Kad Dana piedzimusi, mamma, kurai pašai pirms tam bijuši vairāki suņi, tostarp izglābtie, viņai nopirkusi ņufaundlendieti, ar kuru kopā meitene uzaugusi.
20. marta agrā rītā notika kas mums visiem nozīmīgs – iestājās pavasara Saulgrieži. Sveicot austam saulīti, šo ceļa sākumu uz gaismu pie Valmieras muzeja sagaidīja muzeja, tradīciju kopas «Griezes» un Kultūras centra etnokokļu kopas pārstāvji (protams, ievērojot vīrusa laika noteiktos ierobežojumus).
Skaistā vietā Vaidavā, «Meldros», saimnieko VAZDIĶU ģimene.
Vidzemē daudz čaklu un izdomas bagātu uzņēmēju. Tādi noteikti ir arī MAIJA un VALDIS VALAIŅI no Priekuļu novada «Lobēlijām». Viņi kā inovatīvs uzņēmums aizvadītajā vasarā tika sumināti Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajā ikgadējā pasākumā «Vidzemes stāsti».