Valentīna Brūniņa

Pēc novada skolu reorganizācijas pamainījušās arī bijušās Vaidavas izglītības iestādes ēkas funkcijas – tā vairāk tiek izmantota sporta, kā arī internātpamatskolas vajadzībām.

«Tā bija sagadīšanās, ka izvēlējos melioratora profesiju. Dzīvoju Mālpilī, kur tolaik bija Mālpils hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums. Pēc pamatskolas beigšanas man bija jāiet uz Siguldas vidusskolu. Dokumentus gan iesniedzu, bet bija bail aiziet no mājām. Jauniešu grupa, kas bija tehnikumā iesnieguši dokumentus, tika iesaistīti apkārtnes uzkopšanā. Arī es piedalījos, un direktors mani aicināja kārtot eksāmenus. Piekritu un nokārtoju. Lai arī konkurence nebija maza – 4,6 pretendenti uz vietu, mani uzņēma. Priecājos, ka esmu atkal mammai zem brunčiem (viņa tolaik strādāja tehnikumā) un vēl četrus gadus varēšu dzīvot mājās. Tā kļuvu par melioratoru, līdz tam nezinot, kas tas ir.

Šarmantais franču buldodziņš Leo nu jau turpat četrus mēnešus dzīvo Valmieras teātra frizieres SARMĪTES BERIŅAS ģimenē.

Kāds ir pašvaldības šī gada moto, jautāju Kocēnu novada domes priekšsēdētājam JĀNIM OLMANIM.

2012. gadā radikālas pārmaiņas piedzīvoja Kokmuižas parks, kurā rekonstrukcijas rezultātā tika labiekārtots parters. 2015. gadā vērienīgi darbi turpinājās muižas parka nekoptajā un degradētajā teritorijas daļā. Tā paša gada rudenī tajā notika pirmie Kokmuižas svētki, kas nu jau kļuvuši par ikgadēju un ļoti apmeklētu pasākumu. 2017. gada sākumā labiekārtošanas darbi turpinājās ar apstādījumu veidošanu, bet vasarā gar ūdenskrātuves krastu tika izbūvēts celiņš, ierīkots apgaismojums, kā arī uzstādīti soliņi.

Lai atrastu un godinātu cilvēkus, kuri dara vairāk, nekā kāds no viņiem to varētu prasīt vai sagaidīt, kuri sarežģītā situācijā nevis paliek malā, bet iet un dara, lai atbalstītu, glābtu, palīdzētu, piepildītu cerību vai klusu sapni, laikraksts Diena un TV3 jau piecpadsmito gadu rīko akciju «Latvijas lepnums». «Latvijas lepnuma» godināšanas ceremonijā 26. decembrī kanālā TV3 redzēsim arī valmierieti MIĶELI JĀNI BENUŽU.

Šis gads nu jau vaidavietei ANNAI URBĀNEI bijis notikumiem pilns.

Šoreiz «Sirdsāķīši» devās ciemos uz Valmieras SOS ciematu, kur strādā sociālā pedagoģe BAIBA LIEPIŅA un viņas Kavaliera Kinga Čārlza šķirnes spaniels FRENKIJS. Jaukais sunītis acumirklī iekaroja manu sirdi un, laikam apstiprinot abpusējas simpātijas, mani draudzīgi sabučoja.

Labas tradīcijas neizsīkst, un 1. decembrī, nu jau divpadsmito reizi, Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā tika sveikti pāri, kuri laulību spējuši iznest cauri piecdesmit gadiem. Šajos siltajos, sirsnīgajos notikumos nācies piedalīties ne pirmo reizi, un nekad nav izdevies iztikt bez aizkustinājuma kamola kaklā. Un esmu pārliecināta, ka arī šī gada Zelta pāri nenožēlo šo, dažam varbūt ne tik viegli nākušo, lēmumu šādi, svinīgos apstākļos, vēlreiz savai otrajai pusītei apliecināt uzticību, cieņu, mīlestību.

Pirms divdesmit gadiem Tezē ciematiņā Francijā, kur bija sapulcējušies Tezē kopienas jaunieši no visas pasaules, kādā no tikšanās grupām bija iekļāvies arī tolaik jaunais beļģis Fransuā Kalē. Kādā vakarā pie ugunskura divi puiši no Latvijas ģitāru pavadījumā dziedāja tautasdziesmas. «Viņi dziedāja tik labi! Un tās ģitāras bija – vau! Katru vakaru pie viņiem sēdēju, un mani pieņēma, iedeva savu ģitāru (esmu mūziķis, spēlējis ar dažādām džeza grupām, pārvaldu dažādus instrumentus, bet mīļākais ir kontrabass). Tur sajutu tādu mieru! Pēc nedēļas visi brauca atpakaļ uz mājām, un latvieši mani uzaicināja ciemos. Man bija jāskatās kartē – kur tas ir, kā uz to Latviju var aizbraukt? Izrādījās, ka tas nav tik vienkārši. Par manu pirmo ceļojumu pie jaunajiem draugiem varētu sarakstīt grāmatu, tas bija amizanti un ilga divas dienas un divas naktis.

18. novembrī uz Valsts prezidenta rīkoto svinīgo svētku koncertu dosies Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja RITA JEMŠIKA, kura par pilsētas saimniecību atbild nu jau turpat divdesmit gadus.

Sākoties procesam ar latviešu ieceļošanu Īrijā, Latvijas luterāņu mācītāji saskārās ar aizbraucēju vēlmēm Latvijā nokristīt bērnus. Latvijas baznīcas virsvaldei nācās meklēt iespēju panākties pretī. «Daudzos gadījumos ģimenes ir ar sarautām saitēm – vai nu viens no laulātajiem ir svešumā, vai abi, un bērni palikuši Latvijā, visbiežāk pie vecvecākiem. Kļuva skaidrs, ka baznīcai vajadzētu tajā visā būt klāt.

«Kopā ar Rubenes draudzi esam iesaistījušies divos projektos, no kuriem viens, kas paredzēja Rubenes baznīcas apkārtnes labiekārtošanu un dārza izveidošanu, tikko, burtiski šajās dienās, pabeigts.  Tā ka viss notiek pēc iecerētā plāna,» par paveikto stāsta Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mācītājs ARTIS EGLĪTIS.

Pirms pāris mēnešiem Valmierā durvis vērusi vēl viena frizētava. No jau esošajām tai ir kāda būtiska atšķirība – šajā frizētavā apkalpo tikai četrkājainos klientus.

Viendien Valmieras ielās ievēroju jauku trijotni – ar mazu suņuku pavadā pastaigas solī mājās devās abi pazīstamie Valmieras teātra aktieri Elīna Vāne un Imants Strads. Vai tiešām viņiem uzradies četrkājains ģimenes loceklis? Gūstot Imanta apstiprinošu atbildi, uzprasījos uz sarunu...

«Mūsu saime, Kocēnu novada pirmsskolas izglītības iestādei «Auseklītis» pievienojot bērnudārza grupiņu Bērzainē, kļuvusi kuplāka,» stāsta iestādes vadītāja LĪGA PREISE.

8. septembrī pajūgi piestāja Valmierā un tālāk devās uz atpūtas un nakšņošanas vietu Valmiermuižā. Par jauko notikumu, tiekoties ar savstarpējās sapratnes vēstniekiem, «Liesmai» pastāstīja SIA «Valmiermuižas pils» staļļa meistare RUFINA JURAŠA.  Tikšanās ar brauciena organizatoriem un pavadoņiem notikusi jau pirms diviem mēnešiem, kad tika meklēti Valmieras apkārtnē esoši staļļi. «Vienojāmies, ko viņiem varam nodrošināt, bet, ja godīgi jāsaka, tad mums likās, ka tas, ko viņi iecerējuši, ir izfantazēts. Nedomājām, ka viņi tiešām līdz mums atnāks. Par to, ka kustība reāli sākusies, mūs informēja. Tad arī sākām domāt, kā karavānu sagaidīsim.»

Aizvadīti ceturtie Kokmuižas svētki.

Lai arī lielākā daļa dzīvokļu jaunuzbūvētajos Valmieras īres namos Ķieģeļu ielā 8 un Mālu 1 jau apdzīvoti, oficiāli tie tika atklāti tikai aizvadītās ceturtdienas vakarpusē. Pirms tikšanās ar iedzīvotājiem kādā no vēl brīvajiem dzīvokļiem (no 150 dzīvokļiem bez īrniekiem šobrīd palikuši tikai 27) notika preses konference, kurā žurnālistiem bija iespēja klātienē uzklausīt vairāku augstu amatpersonu vērtējumu par šo Valmierā īstenoto pilotprojektu. Par to kādā no nākamajiem «Liesmas» numuriem, bet šoreiz izmantoju izdevību aprunāties ar dažiem šo namu jaunajiem iedzīvotājiem.