Kultūra un izklaide

18. septembrī Agrim Māsēnam — 70, 19. septembrī Astrai Baumanei — 80.

Pašlaik (trešdien, 13. septembrī) esam Bostonā un esam nospēlējuši trīs izrādes. Atšķirībā no Latvijas publikas mūsu izrādi «Medību pils» uzņem ļoti labi. Labas atsauksmes par izrādi nu jau skrien mums pa priekšu. Tas vienmēr ir patīkami. Sevišķi šādos garos pārbraucienos. Attālumi ir lieli. Katrs pārbrauciens ir kā pārbraukt pāri visai Latvijai. Tas paņem spēku, bet pozitīvās atsauksmes palīdz to pārvarēt.

No 16. septembra līdz 12. novembrim INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē Cēsis būs apskatāma gleznotāja Andra Vītoliņa spilgta un vērienīga darbu izstāde Urbānā poēzija, kurā iekļauti pavisam jauni, vēl neeksponēti darbi.

Piektdien, 22. septembrī, Valmieras teātra Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos viesrežisora Sergeja Ščipicina oriģināla skatuves versija dižā krievu rakstnieka Aleksandra Puškina darbam «Mazās traģēdijas», kas tapušas vienā no viņa dzīves ražīgākajiem periodiem.

Leģendārais Liepājas rokmūziķis Ivo Fomins  27. oktobrī Valmieras Kultūras centrā sniegs neaizmirstamu koncertu ar nosaukumu Nekas jau nebeidzas, kas ir arī pēdējā studijas albuma nosaukums.

No 16. līdz 21.augustam Valmieras Kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis Trīnes (vadītāja Solvita Eliņa) piedalījās starptautiskā mūzikas un deju festivālā International Country-Wandering Folklore festival Ungārijā. Trīnes festivālā piedalījās kopā ar sadarbības kolektīvu — vidējās paaudzes deju kolektīvu Līksme (vadītāja Iveta Kļaviņa) no Matīšiem.

Pagājušās nedēļas trešdienā Jūrmalas kultūras centra izstāžu zālē tika atklāta tēlnieka Egona Perševica personālizstāde Бaидиес!, kas iecerēta kā mākslinieka komentārs sabiedrības noskaņojumam laikā, kad Baltijas valstu pierobežā Krievijas un Baltkrievijas armijas piedalīsies liela mēroga militārajās mācībās Zapad 2017.

Kopš kura laika teātris vairs nav skaisto kostīmu māksla? Kāpēc tev ir vērts redzēt Valmieras teātra «Klusa nakts, dzēra nakts», no kuras līdz šim Latvijas kritiķi dīvaini distancējas? Izrādes laikā dzirdēju sašutušus (varbūt Dieva?) čukstus par to, kāpēc gan mums jāskatās uz netīrumiem un dzērājiem. Jā, kāpēc gan?

Šodien ar Harija Gulbja lugas «Medību pils» izrādi Vašingtonas latviešu draudzes namā viesturneju pa Ziemeļameriku un Kanādu sāk Valmieras drāmas teātra radošais ansamblis un iestudējuma režisors Jānis Znotiņš.

Sestdien, 9. septembrī, pl. 14 Valmieras muzeja Izstāžu nama 2. stāva zālē tiks atklāta Dainas Leites gleznu izstāde Dārzs.

Ikviens var sev pajautāt: kas paliek pāri pēc nodzīvotiem gadiem, pēc darbā pavadītā mūža. Šodien aizvien biežāk skan arī jautājums — kas paliek pāri pēc daudzajiem svētkiem, kas viļņo pāri Latvijai?

Līdz 17. septembrim Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā apskatāma Latvijas novadu tautas lietišķās mākslas darbu izstāde, kurā eksponēti 1348 darbi no 72 Tautas lietišķās mākslas studijām. Izstādē aplūkojami arī 15 darbi, ko darinājušas Tautas Lietišķās mākslas studijas Valmiera (vadītāja Elīna Tetere) dalībnieces.

Septembris jau vairāk nekā 50 gadus aicina svinēt dzejas dzīres — šogad starptautiskais dzejas festivāls «Dzejas dienas 2017» norisināsies no 7. līdz 17. septembrim, kad Rīgu piesātinās poētisma vilnis, bet visā Latvijā ar dzeju saistīti notikumi piepildīs septembra kultūras programmu. Šogad viena no Dzejas dienu centrālajām personībām ir latviešu dzejnieks Eduards Veidenbaums, kuram drīz gaidāma 150 gadu jubileja.

Septembrī visā Latvijā norisināsies Nacionālā Kino centra rīkotais 21. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, kura ietvaros kino Gaisma/3D Cinema Valmierā būs iespēja noskatīties trīs starptautiskos festivālos atzinību guvušas filmas. Foruma programmai dots nosaukums Pārliecības garša, jo tajā apkopotas filmas, kas pievēršas drosmes un pašizpausmes tēmām, stāstot par spēcīgām personībām un brīvības meklējumiem.

No 15. līdz 17. septembrim Cēsis pārņems čella skaņas — noritēs jau trešais starptautiskais festivāls Čello Cēsis. Šogad tas iezīmēsies ar jaunradi, muzikāliem meklējumiem un pirmatskaņojumiem. Festivālā dzirdēsim gan pasaules slavu iemantojušo čella meistaru Mario Brunello, vienu no Latvijas vadošajiem čellistiem Ēriku Kiršfeldu, kā arī uzlecošās zvaigznes — Londonā mītošo latviešu jauno talantu Margaritu Balanas un Justu Kulikausku no Lietuvas. Īpašs koncertuzvedums kopā ar čellu trio Melo M veltīts pašiem mazākajiem klausītājiem.

No 4. septembra līdz 4. oktobrim, ASV latviešu kultūras biedrības «Tilts» aicināti, uz vairākām Ziemeļamerikas pilsētām dosies Valmieras teātra izrādes «Medību pils» aktieru ansamblis un režisors Jānis Znotiņš. Mēneša laikā dažādos latviešu diasporas centros tiks nospēlētas 14 izrādes.

22. septembrī Valmieras teātra Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos viesrežisora Sergeja Ščipicina oriģināla skatuves versija dižā krievu rakstnieka Aleksandra Puškina darbam «Mazās traģēdijas», kas tapušas vienā no viņa dzīves ražīgākajiem periodiem.

Aizvadītā dziesmotā sezona korim turpinājās Igaunijas pilsētā Vilandē, kur kopā ar dalībniekiem no Norvēģijas, Gruzijas, Lietuvas, Krievijas un mājiniekiem viņu organizētajā festivālā seniori rādīja, cik atraktīvi, radoši un aizrautīgi skan dziesma un ritinās deju soļi. Bet jau pēc nedēļas devāmies uz Baltkrieviju. Tur nošāvām divus zaķus — piedalījāmies starptautiskajā festivālā-konkursā «Varavīksne pār Vitebsku» un no jauna iepazinām «pēdējo diktatūras citadeli» Eiropā. Festivāls notika Marka Šagāla 130 gadu jubilejas zīmē. Uzstājāmies kopā ar vidējās paaudzes un senioru deju kolektīviem no Suntažiem. Sirsnīgi aizkustinošs izvērtās koncerts kādā veco ļaužu pansijā. Suntažnieku krāšņie tērpi un aizrautīgais deju izpildījums lika arī mums, koristiem, izslieties staltāk un savā sniegumā turēt kanti. Valmieriešiem savu dziesmu nest tautās palīdzēja papildspēki no Siguldas, arī viņu diriģente Ņina Kiršteine. Rezultāti neizpalika — kļuvām par festivāla laureātiem un dziedājām noslēguma koncertā Vitebskas filharmonijā.

Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centra deju kopas «Maģija» aizvadītā darba sezona noslēdzās ar ceļojumu uz Ungāriju, kur atraktīvās dejotājas piedalījās starptautiskā mūzikas un deju festivālā.

Iepriekšējos gados tika skatīta Kurzeme un Latgale, bet šoreiz Zemgale — viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem: senākos laikos bijusi gan Zemgales valsts vai Zemgaļu zeme, Zemgales grāfa Gotharda Ketlera valstība un Kurzemes guberņa. Latvijas teritorija ar vislīdzenāko reljefu, vismazāk saņemtajiem nokrišņiem un auglīgākajām augsnēm. Izrādās, ka 17. gadsimtā zviedri ne tikai Vidzemi, bet arī Zemgali dēvējuši par Zviedrijas maizes klēti, liekot zemniekiem atdot izaudzētos graudus.