Kultūra un izklaide

Ar Valmieras Mūzikas skolas klavieru skolotājas Aivas Tauriņas-Šariņas izjusto muzikālo sveicienu Valmieras Kultūras centra koncertzālē pagājušajā trešdienā tika ieskandināts XXIII starptautiskais jauno pianistu konkurss.

Pagājušajā sestdienā, 3. februārī, Valmieras Kultūras centrā izskanēja ikgadējie Pašdarbnieku svētki «Tu mums sirdī ieausta». Svētku koncertā piedalījās visi Kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi.

KĀRLIS ARNOLDS AVOTS šajās dienās atmēģināja «Mazās traģēdijas», jo kādu laiciņu izrāde nebija spēlēta. Izrādē viņš ir Albērs no stāsta «Skopais bruņinieks»: «Tāds izlaists jaunietis, pieradis dzīvot uz vecāku rēķina, un pēkšņi barons, mans tēvs, ko spēlē Dace Eversa, vairs nedod naudu... Darbs pie režisora Ščipicina no Sanktpēterburgas bija bezgala interesants un arī veselīga pieredze. Zināms, ka manai paaudzei ir grūtības ar krievu valodu, man vismaz ir paveicies tādā ziņā, ka ātri sapratu, ka šī valoda būs vajadzīga, un pēc vidusskolas sāku skatīties filmas krievu valodā. Sarunu līmenī varu komunicēt, arī režisora teiktajam tulku nevajadzēja, bet, tiklīdz pašam jāizsakās, ir problēmas, tāpēc apsveru iespēju par privātskolotāju, jo būs taču jāspēlē krievu klasika, jālasa krievu oriģinālliteratūra.»

Viena no Valmieras drāmas teātra jauno aktieru piecnieka, kas kolektīvam pievienojās šajā — teātra 95. sezonā, KLINTA LEJA uz jautājumu, kā viņa iejutusies Valmierā, teātrī, momentā atsaucas: ļoti labi! Piebilst, ka nekādas nostalģijas pēc Rīgas dzīves viņai nav un Valmieras miers ir tieši laikā.

Pērnā gada novembrī apgāds Neputns laida klajā valmierieša Vidzemes Augstskolas asociētā profesora Dr.art. JĀŅA KALNAČA grāmatu Rīgas dzīvokļu «likumīgā» izlaupīšana. 1944. - 1949., kurā pētīts, kas notika ar tūkstošiem 1944. gada vasaras beigās un rudenī bēgļu gaitās devušos rīdzinieku mājās un dzīvokļos atstāto iedzīvi un mākslas darbiem, ko padomju vara atzina par bezsaimnieka mantu, kā arī mēģināts izsekot mākslas darbu un kolekciju likteņiem. Līdz šim nevienam nebija ienācis prātā interesēties par šo laika periodu, tāpēc arī Jānim tagad nav vienkārši atkauties no žurnālistiem. Vairākas intervijas jau publicētas, arī stundu pirms mūsu sarunātā randiņa viņam bija saruna ar kolēģi no Latvijas Avīzes, tad nu apjomīgā pētījuma autors mani sagaidīja ar cerību, ka šajā ziņkārīgo tirdītāju rindā beidzot būšu pēdējais.

Mākslinieks Eduards Brencēns savas dzīves dažādos periodos bijis cieši saistīts ar Valmieru un tās cilvēkiem. Pēc atgriešanās Valmierā no Limbažiem 1917. gada beigās vai 1918. gada sākumā Eduards Brencēns sāka strādāt par skolotāju meiteņu ģimnāzijā un bijis teicams pedagogs. Tāpat viņš iesaistījās vairākās ar teātri saistītās aktivitātēs. Mākslinieka ierašanās laikā šeit valdīja Iskolata republika, kas eksistēja Vācijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā.

Vai brīnums ir tad, kad no sīkas sēkliņas izaug puķe, vai tad, kad pavasarī viss saplaukst un sazaļo? Varbūt brīnums ir tas, ka cilvēki ar bezcerīgu diagnozi spēj ar apkārtējo mīlestību, pacietību un neatlaidīgu darbu atveseļoties? Vai ir cilvēki, kas spēj darīt brīnumus? Vai ticībai piemīt brīnumains spēks? Kā ar mīlestību — vai tā arī nav liels brīnums? Vai eksistē mums neredzami spēki, kas ir mums apkārt un ietekmē mūsu dzīvi? Kādēļ vienā vietā jūtamies labi, bet citā — slikti? Vai dzīvē notiek tikai nejaušas sakritības, vai arī eksistē brīnumains spēks, kas mūs vada un mums palīdz? Brīnumi notiek tikai pasakās, vai arī tie ir ap mums katru dienu? Un kā ar acīmredzamo – neticamo? Vai ir iespējams paveikt sākotnēji šķietami neiespējamo? Vai dzīvniekiem piemīt dziedinošas spējas? Vai mūsu zemapziņa ar mums izstrādā brīnumus? Varbūt kāds cilvēks mūsu dzīvē ir brīnums? Vai spēja brīnīties un ieraudzīt brīnumus ikdienā cilvēkam ir nepieciešama? Vai tiešām ir tā, kā teicis P. Koelju: «Ja tu kaut ko ļoti vēlies, visa pasaule sadodas rokās, lai tev palīdzētu»?

18. martā  Valmieras Kultūras centrā norisināsies mazo vokālistu konkurss Cālis 2018. Lai veicinātu pirmsskolas vecuma bērnu muzikālo spēju attīstību, Valmieras Kultūras centrs jau vairākus gadus organizē šādu konkursu, aicinot piedalīties Valmieras pilsētas un citu novadu mazos vokālistus līdz 5 gadu vecumam (ieskaitot).

3. februāra pievakarē Valmieras Kultūras centrā notiks pašdarbnieku svētki Tu mums sirdī ieausta. Svētku koncertā piedalīsies visi Valmieras Kultūras centra mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībnieki — gan pieredzes bagātie, gan tie, kas darboties sākuši šosezon.

27. janvārī Valmieras Kultūras centrā notiks Latvijas džeza teātra izrāde Pēc pusnakts, kurā izskanēs skaistākā amerikāņu kino mūzika dziedātājas un konkursa Supernova 2018 debitantes Katrīnas Gupalo izpildījumā, ko papildinās izcilā latviešu pianista Andreja Osokina virtuozs klavieru pavadījums, jutekliski horeogrāfes un dejotājas Gabijas Bīriņas dejas priekšnesumi, kā arī sitaminstrumentālista Elvija Endeļa radīti enerģijas pilni ritmi. Šova video mākslinieks — Jānis Romanovskis.

Ar Daces Mednes lekciju Mūzika kā kopā būšana otrdienas vakarā Valmieras 5. vidusskolā sākās XXVII starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls Ar saknēm zemē un mūziku dvēselē. Trešdien turpat tas turpinājās ar muzikālo viktorīnu, par kuru īsi pirms konkursa sākuma tuvāk pastāstīja Valmieras Mūzikas skolas direktora vietniece Liene Circene:

23. februārī Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos pavisam citāds Blaumanis — atraktīvs, krāšņs un muzikāls lieldarbs «Vidzemnieki». Tas top, apvienojoties režisorei Indrai Rogai, dramaturģei Justīnei Kļavai, scenogrāfei un kostīmu māksliniecei Annai Heinrihsonei, komponistam Mārcim Auziņam, horeogrāfei Ingai Raudingai, gaismu māksliniekam Jānim Sniķerim un bezgalīgajam stāstniekam Rūdolfam Blaumanim. Izrāde «Vidzemnieki» ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Kad Valmierā, Raiņa ielā, A/S «Sadales tīkls» telpās gada nogalē skatītājus iepriecinājusī fotoizstāde «Ziedi» nu aizceļojusi uz Bērzaines tautas namu, kopš nedēļas sākuma šeit skatāma biedrības «Valmieras atspulgs» vairāku fotogrāfu jauna izstāde «Vidzemes pilsētas staro». Par tās tapšanu biedrības priekšsēdētājs Aleksejs Koziņecs:

Piektdienas pēcpusdienā daudzi valmierieši gāja lūkot, kā muzeja izstāžu namā uzplaukuši izcilās latviešu tekstilmākslinieces darbi.

2017. gada 22. janvārī 87 gadu vecumā mūžībā aizgāja viena no spilgtākajām 20. gadsimta latviešu mūziķēm — pianiste, valmieriete Jautrīte Putniņa. Ar Jautrīti mana sadarbība ilga vairāk nekā gadsimta ceturksni, šodien, pieminot izcilo pianisti, pakavēšos atmiņās par mūsu sadarbības sākumu.

2017. gada nogalē Latvijā norisinājās dažādi labdarības pasākumi, raidījumi un koncerti. Arī četri madonieši vēlējās šo svētku periodu padarīt īpašu, tādēļ alternatīvā rokgrupa Sub Scriptum ņēma rokās ģitāras un devās četru dienu tūrē Latvijas bērnunamos.

Divpadsmito reizi Vislatvijas vispārizglītojošo un arodvidusskolu audzēkņi tika aicināti piedalīties Riebiņu novada domes, Galēnu Kultūrvēstures biedrības, Roberta Mūka muzeja un Galēnu pamatskolas rīkotajā jaunrades darbu konkursā.

Nekas sarežģīts, teic jaunā aktrise ELĪNA DAMBE, kas aizvada pirmo sezonu profesionālā teātrī pēc Latvijas Kultūras akadēmijas absolvēšanas, un jāpiekrīt: kas gan mūsdienās ir simt kilometru. Rīdzinieki, kas izvēlas noskatīties izrādes Valmierā, rēķinot: tas pats, kas no Rīgas centra līdz Juglai, pieskaitot sastrēgumos pavadīto laiku. «Pati braucu ar auto, kursabiedri arī, sarunājam, kurš kurā dienā brauks, un katru mēģinājuma un izrādes dienu esam darbā Valmierā, pēc tam atpakaļ uz mājām Rīgā,» Elīna ar dzīvi ir apmierināta, jo galvenais — ir darbs, ir lomas, Vecgada koncerta Latviešu romantiķi sagatavošanas procesā ieguvums bijusi sadarbība ar labu vokālo pedagoģi, kas mēģinājusi no aktieriem izspiest, cik vien spēj, tāpēc atkal ir pasperts solis uz priekšu savā izaugsmē.

PAULS IKLĀVS iepazīstoties pavēsta: esot rīdzinieks parastais, pabeidzis Āgenskalna valsts ģimnāziju, savu pirmo profesionālo izglītību ieguvis pavārskolā, par ko saka: «Kad sēdi mājās un cep kartupeļus, tev patīk, bet, kad prakses vietā dienām klapē karbonādes, vienā brīdī saproti, ka vari tērēt savu laiku produktīvāk, nekā tikai klapēt karbonādes. Domāju, dzīvē vienmēr viss sakārtojas, kā tam jābūt, un manā gadījumā teātris ir tieši tas, kas man bija vajadzīgs.»

Otrdien, 9. janvārī, dzejniekam Valdim Rūjam, rūjienietim Rīgā, bija 90 gadu jubileja.