Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kopā ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), kā arī par 27% palielināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem.
Rūpes par vidi – tā ir sabiedrības, tostarp valsts un pašvaldību iestāžu, ražošanas uzņēmumu, izpratne par vides saglabāšanu, nepiesārņošanu un sakopšanu. Taču ļoti būtiska ir arī pilsoniskā attieksme pret apkārtējo vidi. Nebūs melots, ja teikšu, ka tā pagaidām vēl ir samērā neitrāla, bieži vien no sērijas – ne mana cūka, ne mana druva... Taču ir arī uzteicami, iespējams, pat īpaši cildināmi un mums visiem par paraugu minami piemēri. Par vienu no šādiem patīkamiem izņēmumiem šis stāstiņš.
Saldenieku ILGAS un EGILA ĶUŽU četru bērnu ģimene zero waste principus pārmantojusi no vecākiem. Un arī ievērot iniciatīvas "Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem" ierosinājumus ģimenei nav grūti.
"Neesam ideālākais piemērs, paši vēl mācāmies saprast, ko un kā darīt," par atkritumu šķirošanu savās mājās smaidot saka Lāsma Baštika. Viens no iemesliem, kāpēc Baštiku ģimene sākusi to darīt, bijusi vēlme ietaupīt. Un, redzot, ka ietaupījums patiešām ir, pie vienas atkritumu urnas, kurā samest visu, viņi noteikti neatgriezīšoties. "Tā arī dabai esam draudzīgāki," pievienojas tētis Kārlis.
Atkritumu apsaimniekošana Latvijā kļūst arvien dārgāka. Tarifu celšanās satrauc iedzīvotājus, par iespējamo konkurences mazināšanos Rīgā un monopola nostiprināšanos nozarē trauksmi ceļ Konkurences padome. Kāpēc gružu izvešana, neskatoties uz centieniem tos šķirot, kļūst arvien nedraudzīgāka mūsu maciņiem?
Pagājušajā ceturtdienā daudziem mūspuses uzņēmējiem, kuri savā biznesā jau sajūtas gatavi eksportam uz tuvākām un tālākām ārzemēm, bija unikāla iespēja tepat Valmieras drāmas teātrī noskaidrot ja ne visus, tad pašus galvenos spēles noteikumus pirms došanās eksporta tirgu meklējumos. Valmierā todien viesojās 32 ārvalstīs rezidējošie Latvijas Republikas diplomāti, kuri iepazinās ar pašvaldības darbu un attīstības virzieniem, vietējo uzņēmumu piedāvājumu un iespējām, kā arī pārrunāja ar viņiem jautājumus, kas skar eksporta iespējas dažādās pasaules valstīs.
Piektdien visā Latvijā 768 vietās norisinājās tradicionālā «Olimpiskā diena 2019», kas pulcēja vismaz 150000 dalībnieku no 101 Latvijas pašvaldības un pilsētas.
Šonedēļ notikušās Eiropas Mobilitātes nedēļas 2019 temats bija «droša pastaigāšanās un braukšana ar velosipēdu». Akcijā iesaistījās arī Valmieras pilsētas pašvaldība, noskaidrojot pilsētā velosipēdistiem draudzīgākās iestādes un darba devējus.
Sociālo uzņēmumu skaits Latvijā pieaug. Savienojot šķietami nesavienojamo – biznesu un labdarību, radoši cilvēki un uzņēmumi realizē interesantas un vajadzīgas idejas.
Liesmas redakcija šad un tad saņem biezas aploksnes ar Austrālijas markām. Sūtītājs ir kādreizējais valmierietis Māris Krusts, nu jau sirms vīrs, kurš labprāt dalās ar mums informācijā par latviešu dzīvi viņa mītnes zemē Austrālijā. Krusta kunga sūtījumos ir arī ļoti interesants periodiskais izdevums – krāsaina, parasti 14 lappuses bieza, Latviešu Ciema Avīzīte.
Šogad Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) svin simto dzimšanas dienu. Tikai gadu jaunāka par Latvijas valsti, tā dibināta 1919. gada 29. augustā kā Latvijas Valsts bibliotēka. 1991. gads līdzās valsts neatkarībai sagaidīts ar jaunu nosaukumu – Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas šodien lieliem burtiem rotā valsts galvenās grāmatu krātuves vismūsdienīgāko un augstāko virsotni – Gunāra Birkerta projektēto Gaismas pili.
13. septembra pasākuma pirmā daļa Dzeja un burbuļi bija domāta bērniem, bet otra – Dzeja un piparmētras – pieaugušajiem. Dzejas dienas ievadot, bērnudārza vecākā grupiņa un 1.b, 2.b un 3.b klases skolēni, kuri mācās Ramatā, nolika ziedus pie pirmās latviešu dramaturģes un dzejnieces Marijas Pēkšēnas piemiņas akmens Nuķu pusmuižas norā, bet tad devās uz Ramatas Kultūras centru, kur uzstājās ar priekšnesumiem un runāja arī pašu sacerētus dzejoļus. Turpinājumā Mazsalacas bibliotēkas Bērnu nodaļas bibliotekāre Liene klātesošos iepazīstināja ar jaunākajām bērnu dzejas grāmatām bibliotēkā un Kamišibai papīra teātri, parādot divas ludziņas Ozols, kas izdāļāja zīles un Kastanis.
13. septembrī pirmo reizi tika pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas nominācijās ĀRTELPĀ, PERSONĪBAS un PROCESI.
Jau kopš 2000. gada 22. septembrī tiek atzīmēta Baltu vienības diena. Diena izvēlēta par godu 1236. gada 22. septembrī notikušajai Saules kaujai, kurā žemaišu un zemgaļu apvienotais karaspēks iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku.
Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas (SKMK) 23 studentes, kuras medicīnas māsas profesiju apgūs praksei pietuvinātā vietā Valmierā, Vidzemes slimnīcā, sākušas iegūt zināšanas māszinībās.
Turpinoties Eiropas mobilitātes nedēļai Valmierā, Ekoskolu jaunieši no Valmieras sākumskolas, Valmieras 2. vidusskolas, Valmieras Viestura vidusskolas un privātās pamatskolas Zaļā skola, sadarbojoties ar Valmieras pilsētas pašvaldību, otrdien, 17. septembrī, vienojās veloakcijā «Velosipēds vieno».
Šovasar Valmiermuižā oficiāli tika atklāta paplašinātā Olimpiešu parka teritorija 13468 m2 platībā. Olimpiešu parka labiekārtošana veikta biedrības No Salacas līdz Rūjai LEADER projektu ietvaros, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. - 2020. gadam apakšpasākuma Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju ietvaros. Atbalstu projekta realizācijā sniegusi arī Burtnieku novada pašvaldība.
Pagājušajā sestdienā Burtnieku baznīcā notika Eiropas Kultūras mantojuma diena, kas bija veltīta restaurācijas nozares sasniegumiem kopš valsts neatkarības atjaunošanas ar mērķi popularizēt labās prakses piemērus, kas balstīti pētījumos, veikti kvalitatīvi un atbilst mūsdienu mantojuma saglabāšanas filozofijai. Uzskatāms piemērs kvalitatīvai un pakāpeniskai restaurācijai ir Burtnieku baznīcā un visā mācītājmuižas kompleksā paveiktais.
Kaut arī pagājušajā sestdienā laiks ne pārāk lutināja, Burtniekos pie centra kanāla un tā apkārtnē draudzīgā lielu un mazu aktīvās atpūtas piekritēju pulkā tika svinēta biedrības Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skola apaļa jubileja – pirmā desmitgade. Burtnieks ezermalā ieradās rīta pusē, kad rudenīgajā vējā, kas brīžiem mijās ar lietu un pat sīku krusu, ar bojām iezīmētajā copes tīrumā balto zivju ražu vāca trīs drosmīgas makšķernieku ekipāžas, sacenšoties par uzvaru mačos ar pludiņmakšķeri Burtnieku rauda, bet krastā zem lielās nojumes bērni un jaunieši aizrautīgi veidoja māla zivis radošajā darbnīcā.
Jauks veikaliņš, kurā savus ražojumus un darinājumus piedāvā seniori, invalīdi, daudzbērnu mammas, darbojies gadu un daudziem sagādājis prieku.