28. aprīlī ar jau tradicionālo sezonas atklāšanas posmu – šoreiz gan no Valmieras uz Cēsīm – tiks dots starts ikgadējam Latvijas kalnu divriteņu maratona sacensību seriālam, iepriekš tautā pazīstamam kā sebiņš. Devītā sezona šajos populārajos velomačos priekšā arī Kocēnu novada MTB komandas riteņbraucējiem. Par komandas pirmsākumiem, sasniegumiem un šīs sezonas mērķiem stāsta tās pārstāvis MĀRIS PERMAŅICKIS:
Mūspusē, un ne tikai, iecienītais krodziņš Mazais Ansis nupat veicis sen lolotu rekonstrukciju, paplašinot lielo ēdināšanas zāli, nu pa abām zālēm vienlaikus būs iespējams apkalpot 60 viesus iepriekšējo 44 vietā. Kā atzīst paši saimnieki, šī ir viena no pirmajām dāvanām sev un klientiem krodziņa 20 gadu jubilejā, kas gaidāma nākamgad. Par jaunumiem Ansī vaicāju tā saimniekiem – VILNIM VAGARAM un viņa meitai LAURAI PŪCĪTEI.
Tā par zemes kopējiem sarūpēto daudzveidīgo preču klāstu saka SIA «Agroserviss Valmiera» Tirdzniecības centra komanda Valmierā. Lai pircēji labāk orientētos bagātīgajā piedāvājumā, viņiem pa rokai arvien ir zinoši pārdevēji – konsultanti. Divas no viņiem uzklausīja arī «Liesma».
Otrdien Valmierā viesnīcas Wolmar konferenču zālē gandrīz 70 ieinteresēti ļaudis – ciemiņi no Rīgas, kā arī Vidzemes uzņēmēji un pašvaldību vadītāji – piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā reģionālajā diskusijā Kā veicināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijas reģionos. Pasākumu un arī paneļdiskusiju vadīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Ar mērķi atraktīvā veidā bērnos radīt izpratni par cilvēka un dabas mijiedarbību Valmieras pilsētas 3. pirmsskolas izglītības iestāde «Sprīdītis» sadarbībā ar biedrību «Daibes Ilgtspējas centrs» ir uzsākusi darbu pie īpaša mācību materiāla – «Skudras Urdas uzdevumu un eksperimentu krājums», kas ir Globālās izglītības tīkla Eiropā Globālās izglītības palielināšanas un inovāciju programmas finanšu instrumenta projekts.
Matīšu pagasta pārvaldi kopš 2015. gada 15. jūlija vada SKAIDRĪTE KLĀSONE. Tā nu sagadījies, ka Burtnieks viņu pirmoreiz intervē tikai tagad, matīšniekiem ļoti īpašā gadā un sengaidīta notikuma priekšvakarā.
Alus darītava Valmiermuižas alus pērn aizvadījusi ražīgu gadu, sasniedzot maksimālo brūvēšanas apjomu un 5,36 miljonus eiro apgrozījumu, kā arī audzējot pārdotā alus apjomu par 7%. Uzņēmums šogad attīstīs jaunas alus garšas un eksportu.
Vecates pagastā Burtnieks iegriezās gan tāpēc, ka nu jau veselu gadu – kopš 2018. gada 22. janvāra – te saimnieko jauna bibliotekāre ILZE ZARIŅA, gan arī tāpēc, ka šeit, bibliotēkā, tagad savā ziņā ir arī līdzšinējās Vecates pagasta pārvaldes sēdeklis. Burtnieku novadā īstenojot lokālu reģionālu reformu, tagad uzreiz pār diviem pagastiem valda Matīšu pagasta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Klāsone, kura Vecatē ierodas divas dienas nedēļā, pārējā laikā vecatiešiem viņu problēmas palīdz risināt bibliotēkas vadītāja.
Par tradīciju kļuvusi Latvijas veiksmīgāko projektu dižošanās akcija Dižprojekts, ko organizē biedrība Latvijas Lauku forums (LLF) – organizācija, kas apvieno mūsu vietējās rīcības grupas, kuras saskaņā ar pašu izstrādāto Stratēģiju konkursu kārtībā piešķir ES LEADER finansējumu projektu realizēšanai. Par LEADER Dižprojektu var kļūt vietējo uzņēmēju vai iniciatīvas grupu (biedrību) projekts, kas realizēts vietējās rīcības grupas darbības teritorijā, piesaistot LEADER finansējumu no lauksaimniecības vai zivsaimniecības fonda. Dižprojekts ir teritorijas lepnums un aktīvo ļaužu darbības apliecinājums. Konkursa mērķis ir popularizēt unikālas, reģionu teritorijām un iedzīvotājiem nozīmīgas idejas realizēšanos dzīvē. Konkursa laikā galvenais ir nevis projektu savstarpējā sacensība, bet gan lepošanās ar paveikto, sabiedrības informēšana par līdzcilvēku paveikto, iedrošinot arī citus aktīvai rīcībai. Dižprojekta balva tiks piešķirta pēc vietējo rīcības grupu vērtējuma.
Pagājušajā trešdienā Valmierā informatīvās drošības kampaņas «Strauja sirds, bet kājas lēnas» ietvaros Valsts policija (VP) kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) rīkoja diskusiju Valmieras pilsētas pensionāru biedrībā «Atvasara». Tika pārrunāti kampaņas mērķi, gājēju drošības noteikumi, kā arī uzklausīti «Atvasaras» biedru viedokļi un ieteikumi.
Limbažu Galvenā bibliotēka (LGB) ir mājvieta dažādām iedzīvotāju grupām, tā pulcējot dažāda vecuma cilvēkus zem viena jumta. Jau no 2015. gada tā atrodas jaunās telpās, apsaimniekojot divus stāvus. Sākotnēji bibliotēka bija Limbažu kultūras nama otrajā stāvā visai lielā šaurībā, bet tagad – mājīgi pārveidotajā bijušās viesnīcas un naktskluba vietā. Telpas ir gaišas un vieta plaša, lai arī citas interešu grupas varētu īstenot savas idejas. Šobrīd apdzīvotā ēka neatrodas pašā pilsētas centrā, taču bibliotēkas lasītāju skaits nav mazinājies, apmeklējums ir pieaudzis. Arī skolēniem tā ir tuvāk, praktiski pāris minūšu gājiena attālumā, un tas arī izglītības iestādēm ļauj dažādot mācību procesu.
Viņpiektdien Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātē notika tikšanās ar Apvienotās Karalistes vadošo nacionālo pārstāvi NATO Kooperatīvās kiberaizsardzības izcilības centrā Klēru Leinu (Clare Lain). Tikšanos ar nosaukumu «It starts with me...» (no angļu val. Tas sākas ar mani...) organizēja «Vidzeme TechGirls» un Vidzemes Augstskola sadarbībā ar «Riga TechGirls» un Lielbritānijas vēstniecību, lai iedvesmotu Latvijas iedzīvotājus karjerai tehnoloģiju nozarē.
Valmiera par jaunizveidotās valdības uzmanību nudien nevar sūdzēties. Pirms nedēļas pilsētu apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), bet piektdien par savas pirmās reģionālās vizītes galamērķi Valmieru – ar pieturām Valmieras stikla šķiedrā, jaunuzceltajos īres namos un pilsētas pašvaldībā – izvēlējās premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība).
Sestdien Burtnieku centra kanālā norisinājās ziemas peldēšanas festivāls «Burtnieku ezera RONIS 2019».
Nesen publicējām Latvijas datu centra apkopotos 2017./2018. pārraudzības gada rezultātus piena lopkopībā. Latvijas 25 pašu ražīgāko ganāmpulku godpilnajā sestajā vietā ir Rūjienas novada Lodes pagasta zemnieku saimniecība «Kalntontes», kurā aizvadītajā pārraudzības periodā no 116 slaucamajām govīm vidēji izslauca 12682 kg piena ar tauku saturu 3,84% un 3,28% olbaltumvielu, arī somatisko šūnu daudzums 92 tūkstoši nepārprotami liecina par augstvērtīgas produkcijas ražošanu. Par to, kā tas panākts, – saruna ar saimniekiem INGU un AIGARU KALVĒM.
Par Rūjienas Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra jaunumiem «Liesmai» stāsta tā vadītāja DAINA ROZE.
SIA «Amazone» grupai Latvijā jau par tradīciju kļuvuši ikgadējo semināru cikli «Gudrā zeme» visos valsts reģionos. Trešdien tāda Vidzemes lauksaimniekiem veltīta saturā bagāta infodiena bija arī Valmierā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka šogad gandrīz katru astoto dienu ugunsdzēsēji glābēji no ūdens ir izcēluši noslīkušus cilvēkus. Tā kā šobrīd laikapstākļu ietekmē ledus ir ļoti trausls, VUGD aicina iedzīvotājus uz ledus nekāpt, tādējādi neapdraudēt savu un līdzcilvēku veselību un drošību.
82976 apmeklējumi, 736 jauni materiāli, 17 izstādes. 2018. gads – Latvijas 100. jubilejas sagaidīšanas laiks – bijis darbīgs Valmieras muzejam, izceļot Latvijas vēsturē un mākslā nozīmīgus cilvēkus un notikumus. Muzeja krājums papildināts ar stāstiem par Valmieras vēsturi. Savukārt izstādēs klātienē bija iespēja apskatīt leģendāru Latvijas mākslinieku darbus. Šogad Valmieras muzejs sagaida 60. gadskārtu.
ARTIS ŽENTIŅŠ, raksturojot ģimenes uzņēmējdarbību, min, ka tas ir kopdarbs: «Mani vecāki un mēs esam nedalāmi. Mēs viens otru papildinām. Ja mani vecāki necep picas, tad mēs viņus aizvietojam lauku mājās Vīnkalnos. Tā tas ir bijis no laika gala. Mēs cepam picas kopš 2009. gada un beidzot izveidojām izbraukumu picēriju uz speciāli pielāgotas automašīnas, ar kuru jau pirmajā cepšanas sezonā iekarojām Rīgas apmeklētākos brīvdabas pasākumus.» Ģimenes kopdarba rezultātā ir nopelnīta ekosertifikācija jeb vides kvalitātes zīme «Zaļais sertifikāts» brīvdabas picērijai Vīnkalnos, kā arī LIAA Valmieras biznesa inkubatorā esošais uzņēmums SIA «FRENX», kas busiņā cep itāļu picas dažādos pasākumos, saņēma vienu no desmit nominācijām – «Gada magnēts». Uzņēmējdarbībā liels atbalsts vienmēr bijuši Arta vecāki Zanda un Uldi Žentiņi, kas iemācījuši picas cepšanas arodu un atbalstījuši uzņēmējdarbības uzsākšanā.