Pilsētās un novados

Nedēļas nogalē notika II Latvijas sieviešu vokālo ansambļu konkursa fināls.

Ģimenes saimniecība «Ozolkrasti» pārdzīvojusi krīzes un izaugsmes gadus. Piena lopkopība vienmēr bijusi viņu iztikas avots.

Svētdien svinēsim Mātes dienu. Kovisāru ģimenē mammu Baibu sabučos divas meitiņas un divi dēli.

Aukstajā naktī no 3. uz 4. maiju Rīgā Brīvības pieminekļa pakājē pulcējās 173 dalībnieki, lai kāptu uz velosipēdiem un kopā mērotu 130 km garo ceļu līdz Raunas Brīvības piemineklim.

Mākslinieci DIĀNU DIMZI-DIMMI sociālajos tīklos uzrunāju pirms vairākiem gadiem. Bija sajūta, ka viņas saknes varētu būt Rūjienā (Ipiķos). Tāds zīmīgs uzvārds. Un nekļūdījos. «Jā, tik tiešām esmu olimpieša Jāņa Dimzas mazmeita,» – tā man toreiz atbildēja Diāna.

3. maija pievakarē Valmieras uzņēmēju apvienībā Ozols kārtējo reizi bija jaunās valdības ministra ciemu reize, un šoreiz viesis bija VARAM ministrs Juris Pūce, viņa padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Agnese Vārpiņa un arī 13. Saeimas deputāte no ministra pārstāvētās partiju apvienības Attīstībai/PAR! Inese Voika. Kupli apmeklētajā Ozola sanāksmē viesu statusā diskutēt par aktuālu tēmu – administratīvi teritoriālo reformu – bija ieradušies arī Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Burtnieku novada domnieks Kārlis Greiškalns, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins, CSDD Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītājs Valdis Stiģis un SIA LV&KV valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis.

Gatavojot izdošanai Hermaņa Enzeliņa grāmatas «Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē» atkārtoto un papildināto izdevumu, es iespēju robežās centos gan ar zemsvītras komentāriem, gan ar pievienotām ilustrācijām un to anotācijām skaidrot dažādus mūsdienu lasītājam reizēm neskaidrus jautājumus. Tomēr ne visu izdevās paskaidrot, dažām lietām uzmanību pievērsa nu jau iznākušās grāmatas lasītāji, dažas noskaidrojušās tagad, gūstot iespēju iepazīties ar atsevišķiem, manā rīcībā iepriekš nebijušiem avotiem.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā Bērzaines Tautas namā svētku pasākuma ietvaros viesojās ARVĪDS ULME – politiķis, arī dzejnieks, ilggadējs Vides aizsardzības kluba prezidents, viens no Atmodas laika aktīvistiem. Pasākuma gaitā Ulme dalījās atmiņās par piedzīvoto pirms 30 gadiem, kā pats izteicās – ar to, ko šodienas vēstures grāmatās neraksta.

Piektdien, 26. aprīlī, Kocēnu novada Dikļu pirmsskolas izglītības iestāde «Cielaviņa» atzīmēja 30 gadu jubileju, pulcējot bijušos un tagadējos darbiniekus.

«Palīdzi man izdarīt pašam» ir Kocēnu novada bērnudārza «Auseklītis» devīze. Tā sekmējusi bērnudārza darbu, izaugsmi, attīstību.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju asociācijas datiem pērn apdrošinātājiem pieteikti 544 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijis iesaistīts moto transports, un tas ir par gandrīz piektdaļu vairāk nekā 2017. gadā, kad notika 433 negadījumi. No tiem 264 gadījumos moto transportlīdzekļa vadītājs bijis negadījuma izraisītājs, bet 280 gadījumos – cietušais.

27. aprīlī visā Latvijā notika Lielā Talka. Talkai visā Latvijā bija pieteiktas 1422 talkošanas vietas. Valmierā šogad notika 25 publisku teritoriju sakopšanas talkas, ko rūpēs par vides tīrību un sakopšanu organizēja gan aktīvas ģimenes, kaimiņu kopienas, gan organizācijas un uzņēmumu kolektīvi.

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza augstākos Latvijas valsts apbalvojumus.

3. maijā Ipiķos, kopīgi ar folkloras kopu «Dzīne» skanot spēka dziesmām, līdzās iepriekšējos gados iestādītajiem  ozoliem un liepām Latvijas simtgadei veltītajā parkā pulcējās represēto ģimenes, lai iestādītu bērzus.

27. aprīlī Dānijā, Vejles pilsētā, Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve Līga Vecā forumā «Reemigrācija — vakances un izaicinājumi» iepazīstināja Dānijas latviešus ar Valmieras piedāvātajām iespējām.

Lai pievērstu jauniešu uzmanību Eiropas Parlamenta vēlēšanām un raisītu sarunu starp deputātu kandidātiem un jauniešiem, Valmieras Jauniešu dome rīko diskusijas «BALSOT vai BASTOT? Eiropas Parlamenta vēlēšanas», kas notiks Valmieras Jauniešu mājā 9. maijā un 16. maijā, sākums plkst. 16.

VALDIS BĀRDA Alojas novada domes priekšsēdētāja amatu pilda gandrīz pilnus divus pēdējos sasaukumus. Bijis klāt arī novada pirmsākumos, strādājis domes opozīcijā. Viņa pārraudzībā esošais novads (631 km², 4973 iedzīvotāji) ir viens no retajiem Latvijā, kura teritorijā atrodas divas pilsētas (Staicele un Aloja). Intervijā viņš arī neslēpj, ka attīstīt novadu ar divām pilsētām ir visai apgrūtinoši, tai pašā laikā lepojas ar šajos gados novadā padarīto.

Atzīmējot Valmieras muzeja sešdesmito gadskārtu, katru mēnesi Izstāžu namā skatāmi Divpadsmit stāsti. Patlaban līdz 18. maijam tur aplūkojama šīgada ceturtā ekspresizstāde Baltā galdauta svētki, kuru iekārtojusi Valmieras muzeja tekstiliju glabātāja MAIRA MIĶELSONE.

Ir tiešām labi izdomāts, ka 1. maijs ir darba svētki makšķerniekiem, konkrēti spiningotājiem. Šajā dienā sabiedrības labākā daļa, protams, dodas pie Mātes dabas krūts – Latvijas bezgalīgajos upju un ezeru plašumos, lai pēc nosacītas ziemas guļas un pavasara nārsta dotu piepīpēt līdakām. Mūspusē trešdien visi ceļi veda uz Burtnieku – ar un bez laivām piekabēs vieglās automašīnas un busiņi ar vīriem un gan jau arī dažām sievām – spiningotājām devās uz Sirmo, lai jau no agra rīta īsāku vai garāku dienas nogriezni pavadītu ezerā, risinot mūžseno jautājumu: kurš gudrāks – zivs vai cilvēks?

Pirms Lieldienām 18. aprīlī Mazsalacas kultūras centrā pulcējās grupa mazsalaciešu, 1991. gada barikāžu dalībnieku, ar mērķi dibināt barikāžu dalībnieku biedrību. Dibināšanas sanāksmē piedalījās arī bijušais Latvijas Republikas Saeimas deputāts, savulaik Latvijas Tautas frontes vadītājs, tagad 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un valdes loceklis Romualds Ražuks. Biedrības dibināšanas mērķu svarīgumu labi raksturoja sanāksmes ievadrunā viņa teiktais: «Bieži vien barikāžu nozīme Latvijas valsts atjaunošanā netiek pienācīgi novērtēta, uzskatot, ka PSRS jau sabruktu tāpat. Jā, sabruktu, bet vai tad, ja mēs nestāvētu uz barikādēm par neatkarīgu Latvijas valsti, tā tiktu izveidota? Droši vien ne. Ticamāk, taptu kaut kāds apgabals ar promaskavisku valdību.»