Valmieras vasaras teātra festivāls izsludina pieteikšanos brīvprātīgo darbam festivāla laikā. Darbs plānots īsi pirms pasākuma un tā laikā no 3. līdz 5. augustam dažādās vietās pilsētvidē, kur norisināsies festivāla izrādes.
«Mūzika ir tā dvēseles stīga, kura skan bez vārdiem un kurai nav robežu,» atklājot Baltijas valstu stīgu orķestru festivālu, piektdienas vakarā Valmieras Pilsdrupu estrādē klausītājus uzrunāja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. «Tā mēs jau desmito koncertu satiekamies stīgu orķestri no trijām Baltijas valstīm — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Šis aplis nav noslēgts, jo bieži šajos koncertos mums pievienojas citu valstu, piemēram Somijas, pārstāvji. Šis pasākums nav viendienīgs, jo festivāls notiek astoto reizi, un tā tas arī turpināsies, jo idejas mums šādiem koncertiem ir. Sveicu visus — gan dalībniekus, gan klausītājus, jūs noteikti saņemsiet emocionālu baudījumu.»
Piektdien agrā pēcpusdienā Gaujas krastā lejpus Kazu krācēm bija vērojama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mašīna, glābšanas laiva un vīri ūdenslīdēju skafandros, taču šajā reizē uztraukumam nebija pamata — valmierieši kolēģus no pārējiem valsts reģioniem — Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas — iepazīstināja ar savu jauno iekārtu — sonāru, ar kuras palīdzību iespējams labāk saskatīt, kas notiek upju, ezeru un cita veida ūdenstilpju dzelmē.
Nekas ar mums nenotiek nejauši. Šo atziņu pierāda arī garīgās skolotājas LĪGAS KOLNEJAS dzīves pieredze.
Maijā Zirgaudzētavas Kocēni kolektīvs pūta jau 18 svecītes savā jubilejas tortē. Par aktuālo zirgu staļļos stāsta uzņēmuma līdzīpašniece DACE STŪRE.
Šodien, kad jauniešus vilina arvien plašāks loks dažādu sporta veidu, joprojām ārpus konkurences savā ziņā ir jāšanas sports, jo tikai tajā jaunais cilvēks var apvienot divas savas kaislības — mīlestību pret dzīvniekiem un sportu. Zirgaudzētavā Kocēni jau trīs gadus ar šo sporta veidu nodarbojas septiņpadsmit gadus vecā Valmieras 2. vidusskolas audzēkne KARĪNA JEGOROVA.
Šovasar valmieriešiem objektīvu apstākļu dēļ iet secen iespēja klātienē vērot tradicionālās Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā, tās šodien startē alternatīvā vietā — Ogrē. Tieši tāpēc ir īstais brīdis atkal iemest skatu Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijas darbos, un Liesma milzīgajā būvlaukumā pabija trešdien. Tīri vizuāli šobrīd no vecajām lietām vēl palikušas pusducis tribīņu kolonnu un neliels ēkas fragments uz Jāņa Daliņa ielas pusi, arī mūra ēka ar tualetēm, savukārt pārējā būvnieku apgūtā teritorija atgādina vienu lielu būvbedri, kuras vienā galā — uz estrādes pusi — perpendikulāri skrejceļam tiek betonēti iespaidīga izmēra pamati. Ik pa brīdim strādā ekskavators, no būvbedres blakus skrejceļam rokot ārā grunti un lādējot pašizgāzējā, bet būvbedres dibenā rosās divi bobkati, kārtojot vietā pievesto smilti un granti.
Šodien Latvijā piemin 1941. gada 14. jūniju, kad uz attālajiem Padomju Savienības reģioniem tika deportēti vairāk nekā 15 tūkstoši jau okupētās valsts iedzīvotāji.
Vakar pie Valmieras Kultūras centra varējām apskatīt Valsts policijas transporta līdzekļu jauno vizuālo identitāti, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) audzēkņiem. Trafarējums ir krāsaināks un ietver latvisko simboliku — Laimas slotiņas elementu. Pie dizaina strādāts gandrīz gadu, lai veidotu mūsdienīgāku vizuālo tēlu. LMA studenti piedāvājuši sešus variantus, no kuriem Valsts policijas vadība izvēlējusies konkrēto.
Pagājušajā sestdienā vairākās vietās Burtnieka krastā varēja redzēt rosāmies jauniešus, kuri pieredzējušu ekspertu vadībā gan veica dažādus mērījumus, gan uzmanīgi klausījās runātājos, gan vienkārši baudīja vasaras sauli, vēju, ūdeni... Tas bija ieskaņas pasākums biedrības Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skola izglītības un iedvesmas dienai Burtnieks no akmens laikmeta līdz mūsdienām, kas notiks rīt, 15. jūnijā, pie Burtnieku ezera centra kanāla. Par to Burtniekam pastāstīja galvenais projekta rīkotājs un runasvīrs OJĀRS BEĶERIS.
Kā jau bija paredzēts šī gada Valmieras Mednieku un makšķernieku biedrības (MMB) pasākumu plānā, svētdien, 3. jūnijā, Burtnieku ezerā notika Valmieras MMB biedru sacensības spiningošanā no laivas. Sacenšoties atbilstoši Burtnieku ezera saistošajiem noteikumiem, tajās pēc loma ezerā devās 20 dalībnieki. Jāatzīmē, ka finišā uz lomu svēršanu ieradās visi Burtniekā todien copes laimi izmēģinājušie, arī tie septiņi, kuri bija palikuši bez loma.
Tikai pārsimt metru no Valmieras – Mazsalacas šosejas Matīšu pagasta Rozītēs atrodas Burtnieku novada uzņēmums, kurā ražo plastmasas logus ne tikai vietējam tirgum, bet arī eksportam.
Kā izskatās dabā šī interesantā vieglu koka konstrukciju būve Valmiermuižas pils parkā, varēs pārliecināties ikviens, kurš šajā sestdienā ieradīsies uz etnofestivālu SVIESTS. Tiešām — līdz ar siltā laika iestāšanos arī Valmiermuižas pils parks uzposies svinību un laiskas atpūtas sezonai. Tieši tāpēc te Valmiermuižas kultūras biedrības īstenotā projekta Valmiermuižas pils parks kā ilgtspējīga un pievilcīga kultūras, atpūtas un tūrisma vieta ietvaros izveidota īpaši pielāgota dizaina nojume, kas organiski iekļaujas parka ainavā. Projektu labā kvalitātē realizēja uzņēmums P un P Būve.
No parastas puķes, kas augusi dārzmalā, peonija kļuvusi par ziedu izstāžu karalieni.
Zviedru kolēģi pāris dienās pabija vairākās iestādēs un uzņēmumos, lai sadraudzības pilsētas dzīvi iepazītu tuvplānā.
Vidzemē šogad no ūdenstilpēm izcelti vairāki noslīkuši cilvēki, Latvijā kopumā — jau 45 (salīdzinājumam pērn no ūdenstilpēm VUGD izcēla 102 noslīkušus cilvēkus). Lai atpūta, baudot ūdens priekus, nebeigtos ar nelaimi, jāatceras un jāievēro vairāki padomi.
Piektdien Valmierā, klātesot satiksmes ministram Uldim Augulim, VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētājam Raitim Nešporam un vairāk nekā 30 Vidzemes reģiona pašvaldību pārstāvjiem, tika apspriestas ceļu uzturēšanas nozares aktualitātes.
Noslēdzot pārdislokāciju uz tās vēsturiskajām robežām, vakar Valmierā notika svinīgais brigādes štāba pārcelšanās un pagaidu ēkas atklāšanas pasākums.
Jau kļuvis par tradīciju — vai katru lielāku Rūjienas svētku neatņemama sastāvdaļa ir vietējo un apkaimes novadu amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Tas ar daudzpusīgu pašu saražoto preču klāstu apmeklētājiem par prieku bija arī nesen notikušajos Rūjienas saldējuma svētkos. Netrūka ne maizes un kūku, ne smaržīgu kūpinājumu, kārdinošu sieru, tēju, smaržīgu ziedūdeņu, ne arī visdažādāko rokdarbu, rotu, pinumu, koka darbu un vēl citu skaistuma un praktiska lietojuma ražojumu. Kā klājas, amatniek un mājražotāj? Šo jautājumu «Liesma» uzdeva tikai dažiem no kuplā tirgotāju pulka.
Laikā, kad sezonas produkts ir arī vietējais rabarbers, kad no tā top smaržīgās kārtainās mīklas rabarberkūkas vai rauga mīklas plātsmaizes, kad ne vienā vien mājā top rabarberu uzputenis, ķiļķēnu zupa vai atspirdzinošais ķīselis, «Liesma» sadomāja apciemot mūspusē vienu no lielākajām rabarberu audzētavām. Pirms vairākiem gadiem jau rakstījām, ka Rūjienas novada Lodes pagasta «Mikmežkalējos» JĀNIS BUILIS ierīkojis vairāk nekā 2000 rabarberu ceru lielu stādījumu. Vēlējāmies tur pabūt vēlreiz.