Pansionātā «Valmiera» aizvadīta sporta diena kopā ar mazajiem ķipariem no bērnudārziem «Kārliena», «Sprīdītis», «Pienenīte», «Buratino» un Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra. Bērni kopā ar skolotājām bija sagatavojoši piecas interesantas stafetes: lidojums ar gaisa balonu, lielais makšķernieks, pārnest bumbu, strādājam kopā un jautrā ķēdīte. Pirms kopīgās kustēšanās notika iesildīšanās tautasdziesmas «Āvu, āvu baltas kājas» pavadībā.
1. jūnijā Valmierā norisinājās «Ģenerāļa Radziņa ceļojošā kausa izcīņas» 2018. gada pirmā kārta «Pavasaris 18», kuru rīkoja Zemessardzes 22. bataljona karavīri un zemessargi.
Rūjienas novada pašvaldības Kultūras un tūrisma nodaļas vadītāju, amatnieku biedrības «Rūzele» valdes priekšsēdētāju GUNU ĶIBERI daudzi pazīst ne tikai kā vērienīgu svētku, atpūtas un sporta pasākumu autori un organizatori, bet arī kā lielisku saimnieci. Amatnieku un mājražotāju tirdziņos viņas ceptā maize un kūkas parasti ir uz izķeršanu. Guna pirms vairākiem gadiem plašāku ievērību guva, plūcot laurus žurnāla «Ieva» kūku konkursā. Tagad viņa ir viena no neparastās dāvanas Latvijas simtgadei — grāmatas «100 kūkas un 1 svecīte» — līdzautorēm.
Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda» sākusies vasaras nometņu sezona.
Vakar Valmierā viesojās konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā žūrijas locekļi, lai izvērtētu trīs konkursam pieteiktās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas — Annas ielā 4, Kauguru ielā 1 un Stacijas ielā 22.
Pēc Jāņiem sākas studentu uzņemšana Vidzemes Augstskolā.
Eiropas Savienībā kopš 25. maija ievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk — Regula) prasības. Vairāki iedzīvotāji ir interesējušies — kā jaunā Regula ietekmēs viņu attiecības ar slimnīcu, vai būs jāaizpilda kādi papildu dokumenti, kā slimnīca nodrošinās jauno prasību ievērošanu?
Aprit 100 gadi kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, un tas šo gadu padara mazliet svinīgāku un īpašāku. Vislatvijas Dziesmu un deju svētki ir izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus no visas pasaules, vieno dažādas paaudzes. Svētku galvenā vērtība ir cilvēki, tāpēc aizsākta jauna iniciatīva — izraudzīties Dziesmu un deju svētku vēstnešus. Beverīnas novadā par to kļuvis AIVARS MIRUŠKINS, kura ģimenē dejo trīs paaudzēs.
«Rutku» mājās kā vienmēr mūs sagaida smaidīgā saimniece VALDA RUTKA. Viņas dārzā skaisti uzziedējis laškrāsas rododendrs, kas piemājas pagalmu daiļo jau teju 50 gadus. Dārza karalis, par ko var priecāties viss Beverīnas novads.
Mūrmuižā tradicionāli norisinājās vērienīgās sporta spēles visai ģimenei «Auto-Moto-Velo». Visas dienas garumā pasākuma apkārtnē vadīja patīkama un sportiska gaisotne, kas pulcēja interesentus dažādās vecuma grupās. Kopumā svētkos 923 dalībnieki pildīja uzdevumus 15 disciplīnās un palīdzēja 50 brīvprātīgie, kas tiesāja un veica citus darbus pasākuma norisē.
Rūjienas jaunās brīvdabas estrādes celtniecības darbu pabeigšanu cilvēki ļoti gaidīja, ar skatieniem sekojot līdzi būvdarbiem un straujajām vides pārvērtībām. Novadam tas ir liels notikums, tāpēc bija paredzams, ka Saldējuma svētkos, kuros bija solīta arī estrādes atklāšana, tajā būs daudz ļaužu. Katrs gribēja savām acīm pārliecināties par iespaidīgajām pārmaiņām. Daudzām paaudzēm vēl atmiņā un sirdīs vecā estrādīte, kurai ir sava vieta novada kultūras dzīves vēsturē un kuru saglabās fotogrāfijās un mīļā piemiņā, tomēr jaunā estrāde pārliecinoši ievada jaunu ēru un uzskatāmi apliecina dzīves kvalitātes augšupeju.
Sestdien, 2. jūnijā, ar vērienu tika svinēti gadskārtējie «Rūjienas saldējuma» svētki. Un zīmīgi, nekad agrāk nebija tā vienviet redzēts: jauni, veci, mazi un lieli — visi priecīgi un ar saldējumiem rokās. Lai tos nopelnītu, nevajadzēja nemaz daudz — ar radošu izdomu zīmējumos parādīt savu lojalitāti tieši Rūjienā ražotajam saldējumam. Svētku organizatoriskajās izdarībās pamatīgi aizņemtu «Liesma» satika SIA «Rūjienas saldējums» valdes priekšsēdētāju un īpašnieku IGORU MIEZI. Un tomēr viņš atrada laiku, lai informētu mūsu laikraksta lasītājus par senās ražotnes (Anno 1912) jaunumiem.
Ar Naukšēnu novada vidusskolas lepnuma godināšanu un Zelta liecību pasniegšanu noslēdzies mācību gads Naukšēnu vidusskolā.
Valmierieši un ciemiņi no kaimiņu novadiem nedēļas nogalē izvēlējās laiku, kad vecākiem būt kopā ar bērniem un radoši darboties.
Baznīcu nakts Latvijā notiek kopš 2014. gada. Ideja par to atceļojusi no Austrijas. Latvijā to organizē starpkonfesionāla domubiedru grupa — nodibinājums «Baznīcu nakts fonds». Šogad 1. jūnijā Baznīcu naktī piedalījās 170 Latvijas Dievnami, visvairāk — Vidzemē.
Jau 26 gadus Valmieras un Gīterslo reģionu sadarbības ietvaros veiksmīgi ir iekļāvušies arī Naukšēni. Taču pagājušajā gadā Naukšēnu novada pašvaldība noslēdza sadarbības līgumu tieši ar Borgholchauzenas pilsētu, tādēļ 10. septembrī grupa no šīs pilsētiņas viesojās Naukšēnu novadā. Grupas sastāvā bija arī Borgholchauzenas – Naukšēnu draugu kopas vadītāja Regīna Hartlāge, kura jau bija sākusi ap sevi pulcēt interesentus sadraudzības veidošanai starp abām pašvaldībām. Birģermeistars Dirks Špekmans ieminējās, ka kaut ko līdzīgu varētu noorganizēt arī mēs šeit, Naukšēnos. Pēc diviem mēnešiem, 10. novembrī, tika likti pamati šādas grupas veidošanai, un tā no 19. līdz 25. maijam mums bija reāla iespēja praktizēties — uzņemt vācu viesus Latvijā un, protams, arī pašos Naukšēnos.
«Labā ziņa, par ko esam ļoti priecīgi, ir tā, ka Labklājības ministrijā reģistrēta mājas aprūpe, un galvenais ir tas, ka šo pakalpojumu mēs nevis pērkam, kā lielākā daļa no Sarkanā Krusta vai samariešiem, bet to veic mūsu pašu cilvēks — Vija Bētaka,» priecīga Naukšēnu novada sociālajā dienestā mūs sagaida sociālā darbiniece RŪTA PŪCE. «Mums ar Viju ir paveicies, viņa ir īstajā vietā, par ko liecina labās atsauksmes. Pašlaik mājas aprūpē ir septiņi novada iedzīvotāji, kuru veselības stāvoklim tiek uzmanīgi sekots. Nevar nepalielīties, ka izpilddirektors mums apsolījis šodien atvest veļas mazgājamo mašīnu, lai tiem klientiem, kuriem nepieciešams, varētu izmazgāt drēbes un gultas veļu, jo lielākā daļa dzīvo laukos, kur ūdensvada trūkuma dēļ moderno tehniku nav iespējams izmantot, bet vecās Rīgas ir sen nolietojušās. Par iedzīvotāju labklājību man jāteic liels paldies arī tiem cilvēkiem, kuri caur sociālo dienestu piedāvā gan pārtikas produktus, gan apģērbu un mēbeles — nupat tikām pie četriem maisiem kartupeļu, kurus saimnieks neveda uz mežu, bet atdeva iedzīvotājiem, kuri saviem spēkiem vairs tupeņus nevar izaudzēt.»
Nedēļas nogalē Valmieras Kultūras centrā bija skatāma īrisu izstāde.
Šodien lielā daļā pasaules valstu, arī Latvijā, atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu.
17. maijā Rīgā, Kultūras ministrijā, notika pieredzes apmaiņas seminārs romiem (čigāniem), kurā tika apkopota mediācijas pieredze, kā arī pašvaldību pārstāvji iepazīstināti ar mediācijas darbības sasniegumiem un rezultātiem, romu mediatoriem pildot amata pienākumus Latvijas pilsētās — Valmierā, Ventspilī, Jelgavā, Dobelē un Rīgā.