Pilsētās un novados

LIZDA Valmieras starpnovadu arodbiedrības organizācijas vadītāji un biedri devās ikgadējā divu dienu ekskursijā uz Igauniju.

Kocēnu novads var lepoties ar daudziem radošiem, talantīgiem cilvēkiem. Aprīlī Kocēnu 1. bibliotēkas telpās bija apskatāma triju novada mākslinieču — Initas Jurgenbergas, Regīnas Šaltes un Māras Kalāces gleznu izstāde. Mārai Kalācei šī Kocēnos bija pirmā publiskā izstādīšanās.

Novembrī apritēs gads, kopš JUDĪTE BUKŠA ar ģimeni un domubiedriem Sudrabkalnu viesistabā — Kocēnu dīķa otrā pusē ar panorāmas skatu pret Kokmuižu uzņem viesus, tiem īpašā veidā uzburot svētkus, mieru un harmoniju.

Piektdienas vakarā Valmieras kultūras centra zālē tika dots starts erudītu konkursa Simtgades kauss divpadsmitajai atlases kārtai, kurā piedalījās 16 komandas: Valmieras ķirši, nJoy VIZLA, Bez nosaukuma, Austris, Čukčukjānis, Atvasara, Quiztina Aguilera, Zinu – nezinu, Tumšie prāti, Cerebellum, 5+1, Neitrāls, Domā, Trīssolis, Saskaņas centrs un Ozollāči. Kā pirmā tēmu Nr. 10 Operdziedātāji izvēlējās komanda Domā ar kolorīto aktieri Imantu Stradu priekšgalā, iegūstot kārtas maksimālo punktu skaitu – 50.

Ceturtdienas vakarā, iestājoties krēslai, Valmieras Jauniešu mājā pulcējās meitenes, lai, dzerot tēju un klausoties mūziku, ar krāsu zīmuļu palīdzību radītu māksliņu. Par to, kā radusies šī ierosme, stāsta idejas autore Elza: «Bija jau pusdivi naktī, viena pati mājās gleznoju, jutos diezgan vientuļi, bet man nakts stundās nāk vislabākās idejas, un es vienkārši  izdomāju, ka sadarbībā ar Valmieras Jauniešu domi varu uzrīkot pasākumu bez jebkāda budžeta, jo vieta un viss, ko vajag, ir, lai būtu kopā. Un tā nu mēs esam šeit ar mērķi sniegt jauniešiem iespēju iegūt jaunus draugus un domubiedrus, kopīgi radot darbus, ar kuriem pēc tam izrotāt Jauniešu māju. Piemēram, man pašai ļoti patīk darboties ar akvareļiem, ja kādam tīk darboties ar eļļas krāsām, lai ņem tās līdzi, bet šajā pasākumā mēs nodrošinām visparastākos zīmuļus, krītiņus un papīra lapas no Vindas krājumiem.»

Četras skaistas augusta dienas Burtnieku ezeru rotāja vindsērfinga buras, SUP dēļi, krāsaini kajaki un bērnu smiekli! No 14. līdz 17. augustam Burtniekos jau trešo gadu norisinājās tradicionālā vindsērfinga apmācības nometne «Nāc burāt!».

17. augustā Labklājības ministrija pasniegusi apliecības pirmajiem trim ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem. Tie drīzumā uzsāks darbību Valmierā, Bauskā un Rīgā.

VP Valmieras iecirknis meklē bezvēsts prombūtnē esošo  Aldi Borodušku (dzimis 1986.gadā). Saņemta informācija, ka vīrietis šā gada 15.augustā izgāja no savas dzīvesvietas Kocēnu novadā, Vaidavas pagastā, un viņa pašreizējā atrašanās vieta nav zināma.

Vidzemnieku dārza svētki 17. augustā norisinājās jau septīto gadu pēc kārtas. Saulainajā pēcpusdienā Lubānas novada «Ezerniekos», pašā Salas ezera krastā,  pulcējās vairāk nekā simt vidzemnieku, starp kuriem bija arī 26 enerģiski uzņēmēji, kurus šīgada «Vidzemes stāsti 2018» nominācijai bija izvirzījušas 26 Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldības.

Mazs bij tēva novadiņis, bet diženi turējās —  tieši tā ir pamats teikt par Raunas novadu, kurā, pašvaldībai mērķtiecīgi atbalstot vietējos uzņēmējus, ir panākta strauja un vispusīga uzņēmējdarbības attīstība. Vislabāk Raunā paveikto var redzēt tradicionālajos svētkos «Rodam Raunas novadā», kur vienkopus ar saviem produktiem sanāk vietējie amatnieki, lauksaimnieki, lauku uzņēmēji, un kad vēl viņiem piepulcējas kaimiņu novadu ražotāji, tad tik tiešām ir ko skatīt, pirkt un baudīt. Pērn šo svētku tēma bija ziedi un puķes, šogad festivālā godā cēla un godāja ķiploku. Arī «Liesma» brauca lūkot visu garšu karali, tādēļ piedāvājam fotoreportāžu no Raunas.

«Liesma» ievēroja, ka sestdien Raunā notikušajā festivālā «Rodam Raunas novadā» kā gādīga mājasmāte it visā klāt bija Raunas novada domes priekšsēdētāja EVIJA ZURĢE. Viņai atlika laika ne tikai Ķiploku tirgus atklāšanai, bet arī sarunām aci pret aci ar vietējiem un kaimiņu novadu uzņēmējiem. Un arī nelielu interviju mūsu lasītājiem viņa tirgus placī neliedza.

31. jūlijā Burtnieks sāka aplūkot tēmu par valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanas iespēju Valmiermuižas vēsturiskajam kompleksam. Valmiermuižas kultūras biedrība, 23. martā griežoties ar šādu vēlmi vēstulē uz 13 lapām (teksts, shēmas, fotogrāfijas) pie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde — G.V.), bija izteikusi vēlmi šo statusu piešķirt visam muižas vēsturiskajam kompleksam kopumā, nevis tikai atsevišķām ēkām. Te arī vismaz pagaidām parādījusies galvenā problēma. Savs viedoklis te Burtnieku novada pašvaldībai, kuras viedokļi bija iepriekšējā reizē. Šoreiz Burtniekā Valmiermuižas alus saimnieka Aigara Ruņģa un Valmieras pagasta uzņēmēju Matisonu ģimenes viedoklis. Abos pausts atbalsts vienota Valmiermuižas kompleksa iekļaušanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.

11. augustā Burtnieku parka estrādē ar krāšņu uzvedumu finišēja nu jau trešais ikgadējais biedrības Pāvulēni iniciētais projekts Dodot gūtais – neatņemams.

Burtnieks regulāri sekojis Matīšu kultūras nama rekonstrukcijas procesam, tagad – vasaras izskaņā – laiks atkal raudzīt, kā notiek iecerētie darbi. Arī tāpēc, ka šur un tur jau paklīdušas runas, ka celtnieki, redz, līdz 18. novembrim, Latvijas simtgadei, nemaz nevarēšot iespēt visu solīto...

To, kāda pašlaik ir situācija mūspuses laukos, «Liesma» lūdza komentēt Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» komercdirektori un agronomi ZINTU JANSONI. Viņa teica: «Vidzemē ir novākti apmēram 55% jaunās ražas, bet Latgalē vien 45%. Latgalē salīdzinoši mazāk tādēļ, ka pērn ieilgušo lietavu dēļ tur diemžēl nevarēja iesēt ziemājus un nu krietni vairāk darāmā ir vasarājos. Kopumā mūsu kooperatīva biedru laukos ziemāji ir novākti un pašlaik aktualitāte ir vasarāji.

No 31. jūlija līdz 11. augustam Beverīnas roveru cilts 15 skautu un gaidu sastāvā devās ekspedīcijā «Aiz Polārā loka», kur metās ziemeļu izaicinājumā un nogāja vairāk nekā 150 km pa piedzīvojumu meklētāju iecienīto Zviedrijas Karaļa taku. Jaunieši vecumā no 16 līdz 28 gadiem sasniedza  augstāko virsotni Kebnekaise.

No 9. līdz 10. augustam Valkā norisinājās valsts simtgadei veltītais 42. Baltijas valstu čempionāts ugunsdzēsības sportā, kurā spēcīgākās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Polijas un Čehijas komandas sacentās četrās dažādās disciplīnās un noskaidroja, kura valsts šogad iegūs Baltijas čempionāta ugunsdzēsības sportā uzvarētāja titulu.

Lauksaimniecības datu centrā 2017. gada janvārī Latvijā reģistrēto aitu skaits sasniedzis jau 106  tūkstošus. Mērķtiecīga selekcijas darba rezultātā, uzlabojot saimniecību zināšanas un vadību, izdevies palielināt gan Latvijas tumšgalves aitu māšu auglību, jēru saglabāšanu un arī ātraudzību. Savs nopelns tajā ir arī biedrības «Latvijas aitu audzētāju asociācija» jēru kontrolnodarošanas un kontrolaudzēšanas  stacijai «Klimpas», kurai šogad aprit 10 gadi. Kādi tie bijuši? Par to sarunā ar stacijas direktoru un arī z/s «Klimpas» saimnieku VALDI LESKU.

Šovasar, braucot Jeru pagastā uz graudu kalti «Kalntemekās», autiņš ripo nudien kā pa galdu. Arī satiktie graudu kravu vedēji pozitīvi novērtē šā stratēģiski svarīgā ceļa pārvērtības. Par tām plašāk stāsta Rūjienas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs DAIRIS LĀCIS.

Drīzumā Rūjienā, Viestura laukumā starp daudzdzīvokļu un privātajām mājām, atklās jauno vides objektu «Rūjienas dzelzceļa stacija». Tas tapis tur, kur kādreiz bija dzelzceļa sliedes, perons un stacija, kur braucējus sagaidīja un pavadīja rūjienieši. Tagad, godinot Rūjienas dzelzceļa piemiņu, tur uzstādīts sliežu fragments, soliņi, laterna, stends ar aprakstu par dzelzceļa vēsturi un pat perons ar tā galos iebūvētām rampām sportiskām nodarbēm.  Plašāk par paveikto stāsta Rūjienas pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja LĪGA MARTINSONE.