Pilsētās un novados

Aizvadītās nedēļas nogalē Mazsalaca virmoja kopā ar savējiem un mazpilsētas viesiem.

ZANE GAIĶĒNA saimnieko zirgu stallī «Jaungaiķēni» Kauguru pagastā. Pirms aptuveni gada «Liesma» rakstīja, kā iegūts finansējums no Beverīnas novada pašvaldības un sākta padomju laika govju kūts pārveide par kārtīgu mājvietu zirgiem. Ieguldot smagu darbu, pašu spēkiem izbūvēts stallis — izrakta bedre un vēlāk tapusi pašu ielieta betona grīda, izveidoti seši boksi zirgiem. Tas bijis liels izaicinājums. Pašlaik Zane rūpējas par sešiem zirgiem un diviem kumeļiem.

Noslēdzies konkurss «Beverīnas novada sakoptākā sēta», kurā piedalījās 12 īpašumi no visiem pagastiem. Pieteikties varēja četrās kategorijās: sakoptākā lauku viensēta, sakoptākā ģimeņu māja ciematā, sakoptākā daudzdzīvokļu māja un sakoptākais uzņēmums.

Valmieras Jauniešu ideju laboratorija un Valmieras Jauniešu dome organizē vairākas diskusijas par globāli aktuāliem tematiem angļu valodā. Aizvakar notikušajā pasākumā jaunieši no Valmieras, Vācijas un Čehijas diskutēja par klimata pārmaiņām, un tā bija jau otrā šāda tipa diskusija. Savukārt pirmais pasākums, kas norisinājās pirms divām nedēļām, bija veltīts jautājumiem par cilvēktiesībām.

Valmieras pils ZR korpusa aizgruvušajā pagrabtelpā notiek arheoloģiskā izpēte saistībā ar plānoto Valmieras pils kultūrvides centra būvniecību. Jau tagad izdevies atrast vērtīgas laika liecības.

Šovasar Valmieras klusais centrs kļūst bagātāks vēl par diviem mūsdienīgiem automašīnu stāvlaukumiem, vislielākie ieguvēji no šī projekta realizācijas būs tieši deviņstāvu māju iedzīvotāji. Par darbiem šajā vietā Liesmai vakar telefonsarunā pastāstīja Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere Inese Kokenberga:

ILZE ENGERE šajos svētkos bija Dziesmu svētku vēstnese, viena no TV filmēto sižetu varonēm — visi vēstneši pirms svētku atklāšanas koncerta bija skatāmi uz lielā ekrāna Skonto stadionā. Kameru priekšā Ilze stāstījusi mazāk par sevi, vairāk par kolektīvu — ka vienā no mazākajiem novadiem Latvijā tas tāds vienīgais, kas pulcējas pēc darba, lai dejotu sava prieka pēc. «Reizēm mēdz būt grūti, taču atkal saņemamies un turpinām iesākto,» skaidro Ilze. «Grūti pateikt, cik daudz pēc simtgades Deju svētkiem vēl atnāks rudenī uz mēģinājumiem, bet mēs ceram, ka atgriezīsies visi. Katri svētki vienmēr ir kaut kas īpašs, lai arī liekas, ka spēka vairāk nav un šitie būs tie pēdējie, bet tad, kad ir jānāk, tad tas pēdējais tiek atlikts uz priekšu.»

Kā atklāja SIA Rūjakmens valdes priekšsēdētājs KASPARS APŠS, nākamgad apritēs 20 gadi, kopš viņš darbojas ar akmeņiem, uzticoties galvenokārt vietējam materiālam, ko pats atrod karjeros vai viņam piegādā apkārtnes zemnieki. Uzņēmuma pamata produkcija — bruģakmens un akmens plāksnes, kurai, kā atzīst Kaspars, reklāma vairs nav vajadzīga, tāpat kā nesen iegādātajai, tepat Latvijā tapušajai iekārtai — arī šiem čaļiem, kuri darbojas 20 gadus, pasūtījumu pietiekot, taču pēdējos sešus gadus viņš pievērsies pašam interesantākām lietām — akmens traukiem, izlietnēm, paplātēm un vāzēm.

«Gads ir pagājis, un atkal pie namdurvīm klauvē kārtējie svētki,» stāstījumu par Naukšēnu novada svētku programmu uzsāk Naukšēnu kultūras nama direktore INDRA JIRGENA. «Kā jau visos svētkos mums ir īpaša domubiedru grupa, kas tos organizē, daloties ar savām idejām, un meklē kaut ko jaunu. Iespēju robežās ņemam vērā arī to, ko iepriekšējās aptaujās teikuši iedzīvotāji, tāpēc būs arī kaut kas jauns līdzās tradīcijām, kuras izturējušas laika pārbaudi.

Šī vasara kā radīta aktīvai sportošanai, tālab arī esam ieradušies Naukšēnu novada Jauniešu centrā, lai uzklausītu novada sporta organizatoru GUNDARU PUTNIŅU par to, kas jau bijis, un to, kas vēl tikai būs:

Mūsdienās ceļošana ar automašīnu, arī pārvietojoties kaut vai tikai mazās Latvijas robežās, nav īsti iedomājama bez tā sauktajiem digitālajiem ceļvežiem. Gan jau spēkratos rūpnieciski iebūvētos displejos, gan pie vējstikla speciālos statīvos pielipinātos mobilajos telefonos braucējam acu priekšā ir kustīga karte, bet mikrofonā sieviete vai vīrietis skrupulozi sauc metrus un virzienus, kā nokļūt līdz brauciena sākumā viedierīcē atzīmētajam brauciena galamērķim. Taču pastāv iespēja arī objektu, uz kuru plānots nokļūt, pirms tam aplūkot. Nu, kaut vai no visām pusēm! Arī šādu iespēju nodrošina digitālās tehnoloģijas.

Pirmdien un otrdien, kā jau iepriekš bija ziņots, Valmieras integrētajā bibliotēkā notika 1991. gada barikāžu dalībnieku statusu apliecinošu apliecību izsniegšana. Liesma bibliotēkā pabija abās dienās, taču sarunas ar apliecību izsniedzējiem un saņēmēju no pirmdien ierakstītā.

Kad 2009. gadā tika izveidots Beverīnas novads, tam vēl nebija savas simbolikas. Ģerbonis tika izveidots un iesvētīts 2014. gadā. Ģerbonī iekļautajai saktai ir sena vēsture. Tā pamatā ir vēsturiska Trikātas sakta, kas atrasta Trikātas Libirtu kapulaukā un datējama ar 3. gadsimtu. Rotas raksts ir abstrakti ģeometrisks, kas norāda uz tās baltu vai baltiem tuvo piederību un saistību ar ļoti senu kultūras tradīciju un stilu. Sakta ir bagātīgi rotāta — tajā saskatāmas daudzas baltu kultūrai un mums, latviešiem, svarīgas zīmes un tēlainas nozīmes simboli.

Šajā nozīmīgo svētku gadā jubileju svin arī a/s «Valmieras stikla šķiedra» — 18. jūlijā rūpnīcai 55. dzimšanas diena.

Gadiem mūspuses kartupeļu audzētāji mēdza pēc padoma un sertificēta sēklas materiāla doties uz SIA «Ruģēni», kur agronomu IVANDAS un RITVARA LEITENU vadībā notika augu šķirņu salīdzināšana un to kopšanas līdzekļu izmēģinājumi. Kopš valsts budžetā šim mērķim finansējums neatradās, valstiskā mērogā šķirņu salīdzināšana mūspusē vairs nenotiek, taču, tā kā abiem agronomiem šķirņu salīdzināšana ir sirdslieta, tad viņiem miera nav arī tagad, tikai nu tas notiek privāti hobija līmenī. Zied kartupeļi, tādēļ «Liesma» saņēma uzaicinājumu ciemos uz Valmieras pagasta «Pārupēm».

Svētdien Valmiermuižas parkā norisinājās radošās aktivitātes «Zaļās spēles», kas bija veltītas atkritumu šķirošanai un videi draudzīgam dzīvesveidam. Apmeklētāji varēja apgūt zināšanas, kā pareizi šķirot iepakojumus un citus materiālus, kā izmantot lietas otrreiz, piemēram, no krekla bez šūšanas pagatavot iepirkumu maisiņu, no burkas korķīša izveidot skaistu magnētu pie ledusskapja, kā samazināt atkritumu veidošanos, piemēram, izvēloties metāla salmiņus vai iegādājoties savu ūdens pudeli.

Sestdien Valmierā piestāja Pasaules miera skrējiena komanda. Tagad tā jau ir sasniegusi Igauniju.

Svētdien Rubenes baznīcā ceturto reizi norisinājās Livonijas Indriķa diena. Pasākuma organizatori bija sagatavojuši dažādus pasākumus visas dienas garumā. Svētku programmu atklāja mācītājs Artis Eglītis un Valmieras iecirkņa prāvests Romans Kurpnieks-Logins ar dievkalpojumu.

Ramatas pagasta «Dižozolos» saimnieko Zondaku ģimene. Pirms gadiem trim viņi izlēmuši Rīgas dzīvi mainīt pret būšanu dziļos laukos, tuvāk dabai un paši sev.

«Izeju rīta soli pa saimniecību, tad nomazgāju muti, uzštātējos un esmu darbā prom, bet vakarā atkal kūts drēbes. Ja laukos dzīvot gribas, tad kaut kas jādara ir, un mēs «Rijaskalnos» strādājam kopš 1992. gada,» tā Inguna Liepiņa, kuru vietējie noteikti atpazīst ne tikai kā spēcīgas, gandrīz 80 govju un teļu saimniecības īpašnieci, bet arī kā Ingunu no pagastmājas, pie kuras aiziet priekus un bēdas pastāstīt. Daudzus gadus Inguna strādā vietējā pašvaldībā un ir arī Ramatas pagasta pārvaldes vadītāja.