Pilsētās un novados

Patiesi svētīgu darbu ir paveikusi jaunā režisore Elīna Cērpa, kura pēc vairāku gadu studijām un dzīves pieredzes uzkrāšanas ārzemēs, kā jau aktieru ģimenē un teātra aizkulisēs augusi, nolēma veikt pētījumu par režisora un aktiera Pētera Lūča radošo dzīvi, par to, kā P. Lūcis kļuva par leģendu šī vārda vispatiesākajā izpausmē. Viņš bija un ir leģenda, piemiņas plāksnes atklāšanā Vecpuišu parkā piektdien vairākkārt atgādināja režisora līdzgaitnieki, aktieri Astra Baumane un Rihards Rudāks, bijušais Valmieras Viestura vidusskolas direktors Ivars Briedis un citi piemiņas brīža dalībnieki, kuri katrs glabā savas personiskās atmiņas par Pēteri Lūci, viņa iestudējumiem Valmieras teātrī, protams, arī savulaik populārajām un kupli apmeklētajām brīvdabas izrādēm.

Pagājušās piektdienas vakarā automašīnu straume no Valmieras un apkārtējiem novadiem plūda uz Burtniekiem. Šis vakars atkal sirmā Burtnieka krastā bija īpašs — Burtnieku muižas parka brīvdabas estrādē jau tumsā sākās un pirmajā sestdienas rīta stundā beidzās krāšņs muzikāls uzvedums Džungļu zēns. Nedēļas garumā to kopā ar 115 Burtnieku novada sešu pagastu bērniem un jauniešiem, piesaistot arī savējos dejotājus, bija izveidojis deju grupas Dzirnas vadītājs Agris Daņiļevičs. Savā ziņā tā viņam bija atgriešanās vismaz divdesmit gadus senā pagātnē, kad Agris, tolaik vēl pedagogs Krimuldas vidusskolā, kopā ar komponistu Mārtiņu Braunu īstenoja deju uzvedumu Mauglis.

Zināms, ka, attīstoties tūrismam un tā infrastruktūrai, Rūjienā arvien vēl vājā vieta ir naktsmājas, jo, kopš pilsētas centrā nav vairs viesnīcas, šī uzņēmējdarbības niša arvien vēl pilnībā nav aizpildīta. Vietējie uzņēmēji AIGA NILVAKA un VALDIS ZIEDIŅŠ, atverot Rūjienā, Rīgas ielā 60 (bijušajā meliorācijas kantorī!), mūsdienu standartiem atbilstošu viesu namu un labiekārtojot aktīvajai atpūtai gandrīz 4 hektārus plašu teritoriju, mācās atrast savu vietu un savu piedāvājumu viesmīlības servisā. Braucām lūkot, kā viņiem tas izdodas!

Pašvaldību vēlēšanās Rūjienas novadā bija pavisam 4312 balsstiesīgie no kuriem savu pilsonisko pienākumu izpildīja vien 2148 vēlētāji jeb 49,81 %.  Viņi balsošanas urnās bija atstājuši 2147 derīgas aploksnes un 2108 derīgas zīmes. Rūjienā pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 1351, Jeros 435, Vilpulkā 161, Lodē 119 un Ipiķos vien 82 iedzīvotāji. Pēc balsotāju izvēles novada domē tika ievēlēti 10 deputāti no «Vidzemes partijas», 4 deputāti no «Vienotības» un 1 deputāts no partijas «Vienoti  Latvijai».  Jaunievēlētā komanda jau vairākas reizes ir sanākusi domes sēdēs, izveidotas  patstāvīgās komitejas un patstāvīgās komisijas, apstiprināti to vadītāji, un četru turpmāko gadu kopdarbs ir sācies. Kādas būs tā prioritātes, par to saruna ar Rūjienas novada pašvaldības priekšsēdētāju GUNTI GLADKINU.

Naukšēnu novada Ķoņu pagasta «Stūri» plašā apkaimē ir zināma kā zemeņu audzēšanas saimniecība, kuras saimniece INGUNA ZUKURE dažādos veidos pārstrādā ne tikai zemenes, bet arī citas sava dārza ogas. Ceļmalā izliktā izkārtne «Zemenes» joprojām aicina garāmbraucējus piestāt un doties zemeņu lauka virzienā. Izrādās, ka tikšanai pie veselīgām, bioloģiski audzētām ogām šajā sētā ir divi iespējamie varianti: vai nu palocīt muguru un pielasīt vēlamos traukus pašam, vai arī doties uz lapenīti, kur kārdinoši smaržīgā produkcija ir pieejama jau salasīta un daļa no tās pat safasēta pircējiem parocīgās, glītās kartona kārbiņās.

Vasarā skolās valda liels klusums. Skolēnu un skolotāju brīvdienas un atvaļinājumi ir īstais laiks, kad sapost skolu jaunajam mācību gadam, realizējot mazākus un lielākus remontdarbus, lai septembrī atkal saredzētos un varētu satikties ar kādu jauku pārsteigumu — jaunu krāsojumu klasē, gaitenī, citu grīdas segumu kādā telpā, jaunām durvīm u.tml. Bet jo lielāks prieks ir, ja izdodas īstenot kādu lielāku skolas vides vai telpu uzlabošanas projektu, kāds šovasar aizsākts Valmieras 5. vidusskolā, loģiski, ar pilsētas pašvaldības ieinteresētību un atbalstu.

Dzīvē mēdz būt nejaušas sakritības un sagadīšanās. Tieši tā nu var teikt par «Liesmas» 2017. gada 18. jūlija tālruņa zvanu populārajam Rūjienas fotogrāfam Aigaram Lapiņam. Viņam vēlējāmies lūgt palīdzību kādas publikācijas sagatavošanā, bet atbilde ne tikai pārsteidza, bet arī no sirds sajūsmināja, jo Aigars teica: «Esmu pašlaik ļoti aizņemts, un zini, ko daru? Iemūžinu Rūjienai tik svarīgu notikumu — Svētā Bērtuļa baznīcas torņa atgriešanos savā vietā un savā sākotnējā izskatā!»

Iepriekšējā nedēļā Beverīnas novada Brenguļu pagasta «Birzuļos» norisinājās mākslas plenērs pamatskolas vecuma bērniem kopā ar Ingu Rasu. Pasākuma galvenā tēma ir lauki un to burvība.

Kopš aprīļa projekta «Mans tautastērps» pirmās izstādes atklāšanas svētkiem Bauskā tā pabijusi jau vairākās Latvijas izstāžu zālēs un nu kopš 14. jūlija līdz 17. augustam skatāma Trikātā. Tas ir Latvijas simtgadei veltīts izstāžu cikls, kuru plānots turpināt pusotra gada garumā, apceļojot visu Latviju.

Ne vienmēr augstskolas diplomā rakstītā kvalifikācija ir studenta nākamā darbavieta. Tā noticis arī IEVAI PUTNIŅAI, kura pēc augstskolas beigšanas ir atradusi savu sirdsdarbu un šobrīd aktīvi darbojas Beverīnas novada Brenguļu pagastā kā kultūras pasākumu organizatore.

Nav tā, ka Valmierā asfaltē un remontē tikai maģistrālās ielas, kuras jau līdz tam bijušas kaut bedrainā un krietni vien lāpītā, tomēr asfaltā. Piemēram, šovasar viena no Kārlienas mazajām ieliņām ar grants segumu arī pārtop mūsdienīgā kustības artērijā, kur transportam būs asfalts, bet gājējiem trotuāri gar abām ielas malām gandrīz vai visā tās garumā.

Pirms pāris dienām darbu Valmierā, pārsvarā pilsētas zaļumsaimniecībā, sākusi trešā skolēnu grupa.  Pašvaldībā pastāstīja, ka vakar jaunieši strādājuši memoriāla, Karātavu kalniņa teritorijā un citviet.

Noslēgusies pieteikšana Ainavu dārgumiem Latvijā. No Rencēnu pagasta raksturīgākās dabas vērtības izvērtēja un pieteica komanda: 1. bibliotēka un skolas novadpētniecības muzejs, kā arī individuāli bijusī Rencēnmuižas iedzīvotāja no «Rozes» mājām Mirdza Belogrudova. Viņa raksturoja muižas panorāmu no putna lidojuma, bet Andra Auniņa un Inese Birzkope pastāstīja par tepat esošo dubulto ozolu aleju abpus ceļam pirms muižas ēkas. Tā kādreiz stiepusies līdz pat ieejai tajā. Redzeslokā arī Tīlikas dižozols, kas savu kuplo zaru skatienu vērš pretim Rencēnmuižas dīķu kaskādei. Neparasti greznojas muižkungu Krīgsmaņu (tēva un dēla) laikā ceļā uz Ošupes ezeru stādīto ozolu birzs, kas lauka vidū taisnstūra formā, saules staru ieskauta, greznojas katrā gadalaikā.

Lai sekmētu un attīstītu infrastruktūru saturīgai un veselību veicinošai brīvā laika pavadīšanai, Kocēnu novada Bērzainē šovasar top multifunkcionāls sporta laukums.

Valmierā, sabiedriskā labuma organizācijā biedrībā «Kristīgais žēlsirdības centrs» nesen viesojās emeritētais mācītājs Rīdigers fon Šrēders (Rüdiger von Schroeder) no Vācijas.

No 15. līdz 16. jūlijam Valmierā, Nacionālo bruņoto spēku atbalsta bāzes «Kaugurmuiža» teritorijā, notika Zemessardzes lauka taktiskais vingrinājums, kurā piedalījās vairāk nekā 50 zemessargu no Zemessardzes 22. kājnieku bataljona un Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona, apgūstot militārās operācijas nodaļas un vada līmeņos. Vingrinājuma laikā zemessargi praktiski pārbaudīja iepriekš iegūtās teorētiskās zināšanas lauka kaujas iemaņās. Mācībās tika izspēlēts šāds scenārijs: Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona zemessargi no Mārupes novada, kas iejutās «pretinieka» lomā, ieņēma Zemessardzes 22. kājnieku bataljona bāzi. Savukārt 22. bataljona zemessargiem, izmantojot pieejamos ieročus, ekipējumu un citus resursus, ieņemtā bāze bija jāatgūst. Uzdevums tikai veiksmīgi izpildīts, un bataljona bāze tika ielenkta un atgūta.

No 5. līdz 10. jūlijam  biedrības «Valmieras – Gīterslo reģionu sadarbībai» delegācija devās uz Gīterslo apriņķi, lai piedalītos sadraudzības 25 gadu jubilejas programmā. Stāsta delegācijas vadītājs, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS:

«Vasara ir tas laiks, kad notiek visādi jauki pasākumi, kuros pēc darba varam arī atpūsties, un tradicionāli jūlija nogalē Naukšēnu novads svin savus svētkus,» stāstījumu par šīs nedēļas otrajā pusē gaidāmajiem notikumiem uzsāk Naukšēnu kultūras nama direktore INDRA JIRGENA:

Naukšēnu pagastā, braucot uz Piksāriem, ir tāda vieta — Ķire. Pirms neilga laika tur tika nojaukta kāda vecāka māja, kuras demontāžas laikā tika atrasti stikla plašu negatīvi. Es, muzeja darbiniece, to uzzināju, varētu teikt, no mutes mutē vai, kā saka, — viena tante teica. Egita, kura strādā Ķoņu pagasta pārvaldē, pastāstīja, ka viņa ir uzņēmusies no šiem negatīviem attīstīt bildes. Tā arī mani tas ieinteresēja, jo man ne ar ko tādu līdz šim nebija nācies saskarties. Gribēju to visu redzēt! Protams, gribēju šo vērtību iegūt Naukšēnu muzejam, bet mums neviens neko nepiedāvāja. No Egitas uzzināju arī to, ka fotogrāfiju kopēšanai nepieciešama tumša telpa. Muzejs piedāvāja savas telpas — bijušās kafejnīcas virtuvi, ideālu vietu šādam darbiņam. Tā jau vairākus vakarus muzejā šie stikla negatīvi iet caur vairāku cilvēku rokām — kāds uzmanīgi tīra smilšu kaudzīti no tiem, kāds gatavo bildes.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes studenti rīkoja meistarklasi māju būvniecībai kokos.