Valmieras integrētajā bibliotēkā Bērnu apkalpošanas nodaļā kopš septembra darbojas suņu meitene Marta. Viņa ne tikai palīdz bērniem pilnveidot lasītprasmi, bet ir arī lielisks rotaļu biedrs. «25. decembrī Marta nosvinēja savu pirmo dzimšanas dienu. Viņa ir kā Ziemassvētku brīnums, maza brīnumsvecīte – žiperīga un mīļa,» stāsta Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre Līga Bujane.
Gadu mija ir svētki. Ja tie sakrīt ar paša dzimšanas dienu, tad svētki vienmēr būs dubultā. Ja gadu mijā izdodas nosvinēt 100. dzimšanas dienu, tad jubilāru jau sveic, sakot: «Cepuri nost, Ērika kungs!»
Notikusi Valmieras drāmas teātra ikgadējā balvu pasniegšanas ceremonija, kurā sumināti iepriekšējās sezonas labākie mākslinieki un izrādes.
Ar labi padarīta darba sajūtu gadu noslēdza Beverīnas novada pašvaldība. «2018. gads bija veiksmīgs. Mēs racionāli esam izmantojuši tos līdzekļus, kas mums bija,» Liesmu informēja Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs MĀRIS ZVIRBULIS, uzsverot, ka darbs jau uzsākts pie budžeta veidošanas, tomēr nav skaidrs, cik lielas investīcijas varēs ieguldīt novada attīstībai.
RAINERS KALNIŅŠ gada izskaņā tika apbalvots kā Beverīnas sporta laureāts, jo ar komandu basketbola laukumā guva rezultātus – ar komandu ieņēma 2. vietu Eiropas Jaunatnes basketbola līgas (EYBL) superfinālā U20 vecumgrupā un Valmieras Bērnu sporta skolas komandas sastāvā U19 vecumgrupā uzvarēja Latvijas čempionātā. Jaunietis pagājušajā gadā pabeidza mācības Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, kas bijušas gandrīz kā otrās mājas, un rudenī uzsāka mācības Latvijas Universitātē Ekonomikas fakultātē, bet paralēli viņš turpina aizrautīgi spēlēt basketbolu.
Vidējās paaudzes deju kolektīvs Līksme no Matīšiem savu prieku svētkos dāvāja Valkas Valsts sociālās aprūpes centra iemītniekiem. Priecējām viņus ne tikai ar dejām, bet ar līdzi sarūpēto dāvanu grozu, kurā bija ielikts gan gards ievārījums, gan saldumi, gan puķu podiņi, kuri rotās telpas. Liels pārsteigums bija, kad koncerta izskaņā viens no iemītniekiem veltīja mums skaņdarbu. Kopā tika nodziedātā dziesma Klusa nakts... Izrādījās, ka pansionāta iemītniekiem arī ir talanti. Jānis spēlē klavieres, ir kundze, kuras soprāna balsī klausīties vien ir patīkami. Šķīrāmies ar domu, ka pavasarī tiksimies atkal un tad jau savus talantus mums rādīs arī centra iemītnieki.
Beverīnas novadam šogad tiks izstrādāta jauna vizuālā identitāte un zīmolvedības un mārketinga komunikācijas stratēģija ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību, piesaistīt investīcijas, kā arī uzlabot atpazīstamību Latvijas un starptautiskā mērogā. Tiesības to izstrādāt saskaņā ar iepirkuma rezultātiem ieguvusi reklāmas aģentūra Bounce.
Aiziet gads, kas pavadīts Latvijas simtgades zīmē. Paliekoši ir darbi, ko vidzemnieki darījuši, un emocijas, kas dāvātas un saņemtas, spēcinot piederības sajūtu savai pilsētai, novadam, valstij.
Tā vienkārši ir aksioma – Burtnieku ezers ir lielākais un nozīmīgākais Burtnieku novada objekts. Tāpēc aizvadītais gads Burtniekos bija ļoti īpašs – 6. decembrī oficiāli ar kupli apmeklētu svinīgu pasākumu ciemata centrā blakus bibliotēkai durvis vēra ekspozīcija par Burtnieku ezeru, kas faktiski ir nopietns aizmetnis sen lolotajam Burtnieku ezera muzejam. Pašvaldība te ieguldījusi vairāk nekā 10 tūkstošus eiro, finansiāli palīdzējis arī Zivju fonds un Lauku atbalsta dienests. Ekspozīcija vēl tikai sākta veidot, taču jau tagad ikviens plašajā telpā var iegūt kaut nelielu informāciju par to, kas tad ezerā mīt, kā un ar kādiem rīkiem te darbojušies un arī patlaban darbojas makšķernieki un zvejnieki, kā laika gaitā mainījusies lomu uzskaite. Nenoliedzami košākā ekspozīcijas daļa pagaidām ir Anitas Vētras privātā kolekcija – dažāda materiāla un lietojuma zivju figūras, jācer, ka Burtnieku centrā šo apjomīgo Anitas kundzes krājumu varēs skatīt ilgāku laiku.
2012. gadā radikālas pārmaiņas piedzīvoja Kokmuižas parks, kurā rekonstrukcijas rezultātā tika labiekārtots parters. 2015. gadā vērienīgi darbi turpinājās muižas parka nekoptajā un degradētajā teritorijas daļā. Tā paša gada rudenī tajā notika pirmie Kokmuižas svētki, kas nu jau kļuvuši par ikgadēju un ļoti apmeklētu pasākumu. 2017. gada sākumā labiekārtošanas darbi turpinājās ar apstādījumu veidošanu, bet vasarā gar ūdenskrātuves krastu tika izbūvēts celiņš, ierīkots apgaismojums, kā arī uzstādīti soliņi.
Mums visiem pazīstama situācija, kad mājās mantu paliek par daudz un vietas kļūst par maz. Kā visam atrast vietu un kur var kvalitatīvi noglabāt sezonālās lietas? Atbilde ir – metāla garāžas. Tās apvieno gan mantu glabātuvi, gan novietni auto un daudz ko citu. Turpini lasīt un uzzini kādas ir metāla garāžas galvenās priekšrocības un kur tādu iegādāties!
Ziemassvētku himnai «Klusa nakts...» – 200 gadu!
Sirds siltums, dziesmas un bērnu smiekli piepildīja ikgadējo apdāvināšanās mirkli, kad pie Valmieras Gaujas krasta vidusskolas pirmsskolas bērniem viesojās Lauvu kluba «Valmiera» atsaucīgie cilvēki.
Vidzemes Augstskolā notika lekcija un meistarklase par to, kā gudri un bez liekiem satraukumiem plānot svētku iepirkšanos un ko darīt ar svētku ēdiena pārpalikumiem. Lai arī apzināmies, ka izēšanās svētku laikā nav galvenais, tomēr iepirkšanās drudzī to piemirstam, kā rezultātā pārēdamies un nākas produktus izmest atkritumos.
Kā ik gadu Ziemassvētku priekšvakarā, Valmieras tehnikumā notika labdarības koncerts, kurā visi gūtie ienākumi tika novirzīti kādam īpašam mērķim. Šajā gadā audzēkņi lēma, ka līdzekļus vēlas nodot Alisei Siliņai, kurai šoruden atklāja onkoloģisku saslimšanu. Labdarības koncertā kopumā tika saziedoti 260 eiro.
Pirms Ziemassvētkiem neatņemama to sastāvdaļa ir piparkūku smarža. Tā tas bija, ir un būs. Kādā krēslainā ziemas novakarē arī biedrības «Kristīgais Žēlsirdības centrs» zupas virtuvē smaržoja pēc piparkūkām, jo tur notika Eiropas Savienības atbalsta fonda kārtējā nodarbība. Šoreiz tās tēma bija: Kūkas kā pūkas.
RASMA GARLEJA (Kalniņa) dzimusi 1936. gada 9. septembrī Rūjienā. 1955. gadā ar izcilību absolvējusi Rūjienas vidusskolu. 1968. gadā pabeigusi Maskavas tirdzniecības institūtu un ieguvusi ekonomistes specialitāti. Kopš 1972. gada ir ekonomikas zinātņu kandidāte. 1975. gadā pēc Latvijas Universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultātes uzaicinājuma viņa sāk savu pedagoģisko darbu Komerczinātņu programmā. Paralēli pedagoģiskajam darbam aktīvi turpina zinātniski pētniecisko darbu un studē doktorantūrā Latvijas Universitātē Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. 1991. gadā Rasmai Garlejai piešķirts pedagoģijas doktora zinātniskais grāds. 1993. gadā viņa iegūst arī ekonomikas doktora zinātnisko grādu, bet 1996. gadā viņai ir izsniegts Latvijas Universitātes profesora diploms. Apliecinājums Rasmas Garlejas augsti intelektuālajai personībai ir 1997. gadā viņai piešķirtais valsts profesores diploms un 2002. gadā arī Latvijas Universitātes emeritētā profesora diploms.
Goda vietā daudzās ģimenēs Ziemassvētku laikā tiek celta eglīte, zem kuras Salavecītis saliek sarūpētās dāvanas. Kāds to iegādājas podiņā, lai vēlāk izstādītu savā mājas pagalmā, kāds to dodas nocirst pats Latvijas valsts mežu vai savā īpašumā, bet kāds to izvēlas iegādāties.
Meža nozares pārstāvji aizvadījuši vienu no svarīgākajiem nozares pasākumiem – gada balvu «Zelta čiekurs» pasniegšanu. Pasākuma laikā paldies tika teikts ikvienam, kas mežā strādā ar prieku un degsmi, kā arī paziņots konkursa «Sakoptākais mežs», kas vienlaikus ir nominācijas «Par ilgtspējīgu saimniekošanu» laureāts, ieguvējs. Galveno balvu saņēma saimniecības «Skudras» īpašnieks Madars Kalniņš no Naukšēnu novada. Tāpat tika apbalvoti saimniecības «Dīķenieki» īpašnieks Grigorijs Rozentāls no Alsungas novada un saimniecības «Skudrukalni» īpašnieks Artis Taurmanis no Alūksnes novada.