No 9. līdz 10. augustam Valkā norisinājās valsts simtgadei veltītais 42. Baltijas valstu čempionāts ugunsdzēsības sportā, kurā spēcīgākās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Polijas un Čehijas komandas sacentās četrās dažādās disciplīnās un noskaidroja, kura valsts šogad iegūs Baltijas čempionāta ugunsdzēsības sportā uzvarētāja titulu.
Lauksaimniecības datu centrā 2017. gada janvārī Latvijā reģistrēto aitu skaits sasniedzis jau 106 tūkstošus. Mērķtiecīga selekcijas darba rezultātā, uzlabojot saimniecību zināšanas un vadību, izdevies palielināt gan Latvijas tumšgalves aitu māšu auglību, jēru saglabāšanu un arī ātraudzību. Savs nopelns tajā ir arī biedrības «Latvijas aitu audzētāju asociācija» jēru kontrolnodarošanas un kontrolaudzēšanas stacijai «Klimpas», kurai šogad aprit 10 gadi. Kādi tie bijuši? Par to sarunā ar stacijas direktoru un arī z/s «Klimpas» saimnieku VALDI LESKU.
Šovasar, braucot Jeru pagastā uz graudu kalti «Kalntemekās», autiņš ripo nudien kā pa galdu. Arī satiktie graudu kravu vedēji pozitīvi novērtē šā stratēģiski svarīgā ceļa pārvērtības. Par tām plašāk stāsta Rūjienas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs DAIRIS LĀCIS.
Drīzumā Rūjienā, Viestura laukumā starp daudzdzīvokļu un privātajām mājām, atklās jauno vides objektu «Rūjienas dzelzceļa stacija». Tas tapis tur, kur kādreiz bija dzelzceļa sliedes, perons un stacija, kur braucējus sagaidīja un pavadīja rūjienieši. Tagad, godinot Rūjienas dzelzceļa piemiņu, tur uzstādīts sliežu fragments, soliņi, laterna, stends ar aprakstu par dzelzceļa vēsturi un pat perons ar tā galos iebūvētām rampām sportiskām nodarbēm. Plašāk par paveikto stāsta Rūjienas pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja LĪGA MARTINSONE.
Augusta sākumā pie Naukšēnu novada vidusskolas pēkšņi uzradusies pietura. Vai tajā piestās autobuss? Pie pieturas soliņš. Tas ilgi nestāv tukšs. Tajā labprāt piesēžas tie, kam patīk nolūkoties gaišajā ēkā un kavēties atmiņās par tajā aizvadīto laiku, jo 4. augustā Naukšēnu novada vidusskola gaidīja savus absolventus, skolotājus, darbiniekus un citādi ar skolu saistītos cilvēkus, lai atzīmētu 80 gadu jubileju.
Aizvadītajā sestdienā, tieši Vizmu vārda dienas priekšvakarā, Matīšos notika 25. Vispasaules Vizmu salidojums.
Valmierā divas dienas notika Latvijas valsts simtgadei veltīta konference par latviešu garīgās atmodas pirmsākumiem – Brāļu draudzēm un izglītības šūpuli Vidzemē no 17. gadsimta līdz 21. gadsimtam. Konferences moto: Dievs. Izglītība. Tauta.
Šovasar Valmieras SOS bērnu ciemats, pateicoties fondam no Zviedrijas Livslust un sadarbībā ar Lattelecom un Moller Auto realizēja nebijušu projektu — vasaras saietu-spēli «Pieaugušo dzīve». Šī projekta ietvaros tika organizēts sešu dienu saiets jauniešiem lauku mājās «Slokas» Priekuļu novadā. Programmā ietverta vairāku dienu spēle, kas atbilst reālas pieaugušo dzīves situācijai ar darba tirgu un mājsaimniecības uzturēšanas izmaksām.
Pagājušās nedēļas izskaņā Dikļos atzīmēja latviešu teātra jubileju — divsimt gadus, kopš Dikļu muižas Zundas rijā uzveda Frīdriha Šillera lugu «Laupītāji», ko bija iztulkojis Dikļu muižas kalps Jānis Peitāns. Pasākuma apmeklētāji varēja iepazīt nozīmīgu latviešu teātra vēstures daļu, baudīt izrādes un piedalīties citās aktivitātēs.
15. augusts ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki – vieni no galvenajiem katoļu baznīcas svētkiem, ko svin par godu Jaunavai Marijai, Jēzus Kristus Mātei. Aglonas bazilika ir vissvarīgākā svētnīca un lielākais svētceļnieku centrs Ziemeļaustrumu Eiropā, kur saplūst svētceļnieki ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas un citām Eiropas valstīm, sasniedzot apmēram 500 000 ceļinieku. Viņu vidū – arī valmierieši.
Pirms četriem gadiem trikātietis JĀNIS BRENCIS uzsāka savu uzņēmējdarbību, radot zīmolu Woody shop. Viņš no koka izgatavo dažādas lietas – individualizētus pulksteņus, bloknotus, kāzu dekorus, un šos produktus sūta cilvēkiem visā pasaulē.
VALTERS EVERTS ir Valmieras Valsts ģimnāzijas audzēknis. Maijā viņš absolvēja Valmieras mūzikas skolas mācību priekšmetu Kokles spēle. Paralēli mācībām jaunietis apmeklē boksa treniņus, piedalās velo sacensībās un brīvdienās iepriecina savu ģimeni ar gardām maltītēm.
Valmieras pilsētas svētkos amatnieku un mājražotāju raibajā burzmā ventspilnieci LAIMU ŠPUDI un viņas ģimenes uzņēmuma Laimlini Latvijas simtgadei veltītos rokdarbus nevarēja nepamanīt: tik atšķirīgi, tik kvalitatīvi un arī latviski. Tādam skaistumam garām paiet nevarējām, tādēļ arī tapa šī saruna.
Populārās tomātu audzētājas un kolekcionāres, DEK «Tomāts» Valmieras nodaļas vadītājas, Brenguļu pagasta «Pļaviņu» saimnieces NATĀLIJAS ZELTIŅAS siltumnīcās tomātu kolekcijā šovasar aug un jau bagātīgi ražo 300 (!) šķirnes. Braucām lūkot un uzklausīt izdarīgās saimnieces šīs vasaras iespaidus.
Laikam jāsāk ar to, ka Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš mēdz rīkot konkursus par Eiropas Savienību reģionālajos laikrakstos, kuru organizēšana Liesmas lasītājiem uzticēta man.
Nedēļas sākumā viesu mājās «Gaujaspriedes» uzsākās «Erasmus+» programmas jauniešu pieredzes apmaiņa «Business For Impact». Dalībnieki gūt zināšanas ieradušies no vairākām valstīm – Moldovas, Rumānijas, Krievijas, Itālijas, Lielbritānijas un Latvijas. Nedēļas laikā viņi izstrādās biznesa plānus savām idejām, lai varētu attīstīt sociālo uzņēmējdarbību.
Pagājušajā nedēļā Valmieras integrētās bibliotēkas otrā stāva zālē norisinājās tikšanās ar pasaules miera vēstnesi un vides aktīvistu Judži Miatu (Yuji Miyata). Viņš kājām devās 600 km garā ceļā pa 1989. gadā notikušās akcijas «Baltijas ceļš» maršrutu.
Par godu Latvijas simtgadei 4. augustā Matīšos pie kapu ieejas tika atklāts piemineklis — stēla Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Granīta akmenī, kas ir identisks granītam Brīvības piemineklī, ir iekalti 15 Lāčplēša kara ordeņa kavalieru vārdi, kas saistīti ar Matīšiem.
Jau septiņpadsmito gadu Naukšēnu novada domu draugu grupa devās uz Ventspili, lai piedalītos 18. starptautiskajā ziedu paklāju festivālā, kura devīze šogad bija Latvija - zeme, kas zied.
«Sausums darījis savu – pupām pākstis neveidojas, arī miglojums nav kārtīgi iedarbojies, nezāles spraucas cauri, arī labības iekūlums varēja būt labāks – cik pagājušogad daba iedeva, tik šogad paņem atpakaļ,» stāstījumu par šīgada ražu sāk SIA A.D. līdz-īpašnieks AINIS DUKURS, kas dažāda veida graudaugus – ziemājus, vasarāju, ķimenes, griķus, pupas — audzē 1600 hektāros, no kuriem patlaban novākta trešā daļa.