Pilsētās un novados

2015. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 424 tūkstoši jeb 21,8% iedzīvotāju.

Rudens — Dzejas dienu, poēzijas un pārdomu laiks. Tā Rencēnu pagastā šajā rudenī aicināts ciemiņš — rakstniece Māra Kaijaka (Svīre), kas pazīstama kā stāstu, eseju un romānu meistare latviešu oriģinālliteratūrā, arī scenāriju autore filmai «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» un TV seriālam «Likteņa līdumnieki». Autore savu stāstu sāka, atminoties rakstnieku Vladimiru Kaijaku, — par kopīgo dzīvi un darbu, par atšķirīgo daiļradē un tomēr vienojošo, jo viņa ir sava dzīvesbiedra nepabeigto daiļdarbu turpinātāja un izdevēja.

Zvejnieku saimniecība «Kurķis» ar Salacas 1. nēģu taci dod ekskluzīvu iespēju iepazīt vairāk nekā 100 gadu senu zvejas arodu. Tā joprojām ir vienīgā vieta Eiropā, kur šī zvejas metode saglabāta un arī reāli strādā. Katru gadu, rudens vējiem brangi pūšot, Salacgrīvā notiek populārie Nēģu svētki — arī «Kurķī» pie nēģu zvejnieka ALEKSANDRA ROZENŠTEINA, kas seno amatu savulaik pārņēmis no tēva. «Liesma» arī tur pabija un Salacas stāvajā krastā ieklausījās Aleksandra skaudrajos stāstos.

Labdien!

Biju jūsu organizētajā Simjūda tirgū kā dalībniece un saņēmos uzrakstīt, kaut apzinos, ka šī tad varētu būt arī mana pēdējā dalība Valmieras pasākumos.

Piektdien, 13. oktobrī, Burtnieku novada Ēveles pagastā ikmēneša sanāksmē tikās Valmieras rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības komandu šefi.

Otrdien Vidzemes Olimpiskajā centrā ar pirmajām apakšgrupu spēlēm startējis EuroFloorball kausa izcīņas turnīrs. Cīņā par kausu devušās arī četras latviešu komandas — sieviešu Kocēnu Rubene un FK Ķekava, kā arī vīriešu Betsafe/Ulbroka un mājinieki — FBK Valmiera.

Nāc, pievienojies! Atjaunosim savu baznīcu sākotnējā izskatā! Tā pirms gadiem rūjieniešus uzrunāja pie biedrības «Rūvenietis» izveidotā Baznīcas torņa komiteja. Nu Sv. Bērtuļa evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa – jumta projekta pirmās kārtas darbi ir paveikti. Spožs tornis lepni slejas debesīs. Celtnieki demontē celtniecības darbu drošībai apjozto sētu un gaida ierodamies pieņemšanas komisijas, lai varētu teikt: «Līdz pavasarim nākamajā kārtā!»

SIA «EKERS» šovasar strādāja Rūjienas baznīcas torņa atjaunošanā. Metāla sastatnes ap torni tiek demontētas, jo šā gada uzdevums ir paveikts. Par to, kā tas notika, stāsta SIA «Ekers» būvdarbu vadītāja palīgs GINTS VĒVERIS.

Ir interesanti pabūt Rūjienas muižā — metālmākslinieka ANDRA DUKURA darbnīcā, jo tur arvien var redzēt kādu iesāktu vai jau pabeigtu mākslas darbu tikai Andrim raksturīgajā skarbajā metāla mežģīņu tehnikā. Kad nesen sazinājāmies, vai drīkstam nedaudz patraucēt, atbilde bija: «Brauciet droši! Es lasu Veidenbaumu.»

Nesen Tautskolā ar iedzīvotājiem par tēmu «Sirds veselība» runāja Rūjienā daudzu cienītā ārste Marika Grūsle, bet dienu vēlāk sarunu dienaskārtībā bija «Garīgās veselības veicināšana», un par to stāstīja Daina Reinfelde.  Abas tikšanās bija projekta «Esi vesels, Rūjienas novada iedzīvotāj!» kārtējie notikumi. Par projektu plašāk lūdzām pastāstīt Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāju, projektu administratori IEVU ZEMĪTI.

Cik tad sen, kad, spriežot par iespējām pabeigt pusbūvēto bērnudārzu Valmieras pagasta Valmiermuižā blakus Ozolu ielai, Burtnieku novada deputāti gudroja par variantu vienā ēkas spārnā iemitināt dažādus dienestus. Toreiz bija bažas, ka vietas sākotnēji plānotajiem 150 bērniem tur būs par daudz... Nu jau pāris gadus bērnudārzs pabeigts — Burtiņš pilns ar bērniem līdz malām! Vakar novada domes sēdē tika pieņemts lēmums celt Burtiņam piebūvi — faktiski vēl vienu jaunu korpusu ar 80 vietām. Sīkāk par šo ieceri Burtniekam otrdien pastāstīja pašvaldības izpilddirektors MĀRTIŅŠ KĻAVIŅŠ.

Patlaban lielākajā Burtnieku novada būvobjektā — Matīšu kultūras (agrākā tautas) nama ēkas rekonstrukcijas projektā — lielu rosību nemana. Celtnieki nojaukuši nevajadzīgo ēku kompleksa daļu, atbrīvojot placdarmu turpmākajām aktivitātēm. Pagaidām gan tur virsū nevar doties — dubļi līdz acīm... Otrdien, kad Burtnieks apsekoja objektu, tajā strādāja vien trīs puiši, kas mērīja paredzamo darba zonu lietus ūdens kanalizācijas izbūvēšanai. Visticamāk, galvenie ģenerāluzņēmēja — būvfirmas SCO Centrs — spēki šobrīd aizņemti Valmieras 5. vidusskolas sporta zāles objektā, tāpēc Matīšos salīdzinošs klusums. Līdz gada beigām vairs pāris mēneši, tāpēc atlikušajā laikā celtniekiem Matīšu kultūras nama ēkā nāksies pamatīgi iesvīst, lai paveiktu šogad plānoto.

Burtnieku novadā vairāku sporta jomu pieskatītājs ikdienā atrodams Vecatē. Lūk, ko Burtniekam otrdien par vairākiem sporta veidiem, kuros ar lielākiem vai mazākiem panākumiem startē novada komandas, pastāstīja Burtnieku novada sporta padomes priekšsēdis IGORS KORŅĒJEVS:

Vidzemes Augstskolas profesore un pētniece Sarma Cakula docē studiju kursus Ievads specialitātē, Pētījumu metodoloģijas un datu apstrāde SPSS vidē, Statistika un datorizētā informācijas apstrāde, Algoritmi un datu struktūras, Statistika inženierzinātnēs un par savu hobiju sauc kalnos kāpšanu. Viņa ir kāpusi Tatros, Alpos, Pireneju un Kamčatkas kalnos, pat Himalajos. Kā atzīst Sarma, tas ir aizraujoši, un viņas nākamais mērķis esot Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas piedāvātās iespējas.

Sasniedzamie rezultāti – šo vārdu savienojumu turpmāk, visticamāk, dzirdēsim aizvien biežāk, runājot par jauno izglītības saturu un pieeju, ko septembra beigās nodeva sabiedriskai apspriešanai un ko no nākamā mācību gada pakāpeniski ieviesīs visās formālās izglītības pakāpēs, proti, no pirmsskolas līdz pat vidusskolai.

Zanes un Artūra Lašu ģimenē aug dvīņi Gustavs un Elizabete. Abi bērni mācās Kuldīgas Centra vidusskolas 3. klasē, kurā šajā mācību gadā tiek aprobēts jaunais kompetencēs balstītais izglītības modelis. Galvenā pārmaiņa, ko vecāki ir novērojuši, – bērniem vairs neesot jāstaipa smaga skolas soma, kas pilna ar mācību grāmatām. Tās tagad stāv skolā plauktā, un bērni pamatā strādā ar dažādām darba lapām. Stundās daudz tiekot rādīts uz tāfeles un lielā ekrāna. Arī pašiem bērniem ir jāmeklē informācija – nav vairs konkrētajā grāmatā "jāizlasa tas teksts, jāizpilda šis uzdevums, jāatbild uz tiem jautājumiem", stāsta vecāki.

Kamēr Talsu pusē joprojām ir arī skolas, kuras ar bažām raugās uz iecerētajām pārmaiņām izglītības jomā, Talsu 2. vidusskola tām pagājusi solīti pretī, labprāt piedaloties Valsts izglītības satura centra īstenotajā projektā "Kompetenču pieeja mācību saturā", lai nebažītos, bet būtu starp tiem, kuri jauno izglītības modeli veido.

Ekspertu atzinību joprojām izpelnās Somijas izglītības sistēma, kas tiek dēvēta par vienu no labākajām pasaulē. Tam, ka izglītības kvalitāte šajā valstī ir augsta, piekrīt arī trīs bērnu tētis Alekss Hārtela no Seinejoki un mazliet iepazīstina ar savu kā skolēnu vecāka pieredzi.

Motivēts skolēns ir ikviena skolotāja sapnis. Bet to, kas skolēna acīs ir sapņa stunda un skolotājs, mēs vaicājām Madonas pilsētas vidusskolas skolniekiem un skolniecēm.

Tiklīdz Izglītības un zinātnes ministrija bija noformulējusi jauno jēdzienu – kompetencēs balstīta izglītība –, skolotāji vēl raustīja plecus un gaidīja skaidrību. Tagad, kad tā tiek ieviesta, sarunās ar pedagogiem nupat notikušajos Skolotāju dienas sarīkojumos dzirdams: "Mēs tā strādājam jau sen!"