Pilsētās un novados

Šonedēļ notika pirmais Latvijas audžuģimeņu forums un arī konference Rīgas pilī, kur runāja par to, kā katram bērnam nodrošināt iespēju uzaugt ģimenē.

Valmierā nākamo nedēļu sauks par rudens restorānu nedēļu. Tad gardēži dosies un baudīs īpašas maltītes.

Salmu zaķi, raganas un brieži ir floristes IVITAS DRUNKAS meistarstiķis.

Vakar Jāņa Daliņa stadiona muzejā Valmierā seminārā pulcējās Valsts Probācijas dienesta sadarbības partneri — darba devēji, kas nodrošina piespiedu darba izpildi personām, kuras izcieš sodu ārpus ieslodzījuma vietām. Darba devēji tika iepazīstināti ar situāciju piespieddarbu ziņā, ar attiecīgu likumdošanu, notika grupu darbs, kā arī apspriestas situācijas no reālās dzīves piespiedu darbu izpildes laikā.

Sarkanbaltsarkanās lentītes atkal pazib pie cilvēku apģērba, un ģimenes gatavojas svinībām. Pavisam drīz Lāčplēša diena un daudz laimes Latvijai varēsim vēlēt 99. dzimšanas dienā.

1867. gadā Augusta Martina būvētajām Trikātas ērģelēm šogad aprit 150 gadi. Šī instrumenta mūžā ievērojamā jubileja sakrīt ar vēl kādu nozīmīgu notikumu — ērģeļu restaurāciju, ko pašlaik veic Mag.Sci.Soc. MIKUS DZENĪTIS, ērģelnieks, bibliogrāfs, VKPAI Ērģeļu ekspertu padomes loceklis. Ērģeļmeistars dara vēl kādu svētīgu darbu — kopā ar kolēģi veido virtuālu multimediju ar kultūrvēsturisku nozīmi par vēsturiskajām ērģelēm, kas baznīcās un citās sabiedriskajās ēkās iebūvētas līdz 1945. gadam.

Ir darba ikdiena un arī priecīgi brīži, atzīst LOLITA un EGONS ZVIRGZDI Trikātas pagasta «Kalnleimaņos». Arī šogad priecīgo atkal bijis krietni vairāk. Kā gan lai nepriecājas par rudeni, ja Lolitas jaunākā dēla Didža un Daigas ģimenē septembrī pasaulē pieteicies dūšīgs puika Alberts, nu jau viņas bērnu un mazbērnu pulku noapaļojot līdz desmitniekam.

Pagājušajā piektdienā, ieradušies Naukšēnu novadā, vispirms dodamies uz Eriņiem, kur izsludināta Ebreju kapu sakopšanas talka. Diemžēl vairākums uzrunāto par tādiem kapiem maz ko bija dzirdējuši, līdz kamēr kāds jauns uzņēmējs mums parādīja pareizo virzienu, kurp doties. Pa ceļam vēl satiekam rūjienieti Ati, kas uz talku ieradies no pilsētas otra gala.

Tā gaidāmo patriotisko nedēļu īsos vārdos raksturo Naukšēnu kultūras nama vadītāja INDRA JIRGENA, jo:

Vairākus mēnešus veidojot Naukšēnu pagasta māju interaktīvo karti un informācijas papildināšanai braukājot pa pagastu, Naukšēnu Cilvēkmuzeja krājumu glabātāja DIĀNA GLUŠONOKA ne reizi  vien domās atgriezusies pagātnē, ar nožēlu konstatējot, cik daudzu māju vairs nav, cik daudzas brūk kopā un cik daudzas ir skaistas ēkas, pateicoties cilvēkiem, kas tajās dzīvo.

«Rudenī, kad laukos lielie darbi apdarīti, kokiem krīt lapas, rītos lauki ir miglas pilni, bet tumšajos vakaros aiz loga gaudo vējš un pret logu atsitas lietus lāses, ir laiks, kad pieminam aizgājējus. Latviešiem laiks starp Miķeļiem un Mārtiņiem ir īpašs, to sauc par Veļu laiku vai dvēseļu laiku.

Vidzemes Augstskolā sezonas otrā Smart Lunch viešņa bija uztura speciāliste un ReCure centra dibinātāja Guna Bīlande.

Līdz ar jauno īres namu būvi Valmierā tiek būvēta arī jauna — Ķieģeļu iela, tās nosaukums par godu šajā apkārtnē kādreiz bijušam ķieģeļu ceplim. Ķieģelis pēc savas būtības ir ciets, taču to galīgi nevar teikt par grunts pamatni, uz kuras pamazām veidojas jaunā iela ar nepieciešamajām apakšzemes komunikācijām: tautas valodā te pieredzētajam līdzīgus procesus mēdz saukt par Dieva zīmēm...

Pirmoreiz Valmierā notiks līdzekļu piesaistīšana interesantiem projektiem klātienē.

Jau mēnesi Latvijā notiek drukātās preses izdevumu abonēšana 2018. gadam.

LEONARDO DA SILVU MENDOSU daudzi nezina vārdā, bet, ja vaicāsiet par portugāli, kurš dzīvo Limbažos, norādīs viņa mājas virzienā. Galu galā viņš ir vienīgais savas tautības pārstāvis šajā pilsētā, turklāt draudzīgs un izpalīdzīgs cilvēks.

Ungārs VIKTORS GENCI Latvijā dzīvo turpat jau 40 gadu. Viņš ir viens no nedaudzajiem (ja ne vienīgais) Madonas novadā, kam ungāru valoda ir ne tikai dzimtā valoda, bet kurš joprojām arī domā ungāriski.

Uzaugot Anglijā, DŽEFRIJS SAMUELS ČESTERS vienmēr dzirdēja stāstus par Latviju. Tos viņam stāstīja Lielbritānijā dzīvojošā omīte, kas vienmēr, nostalģijas pārņemta, atcerējās Liepājā pavadīto bērnību, pirmskara gadus. Viņa mazdēlam stāstīja par skaistajiem Latvijas gadalaikiem, kas vēl vairāk mudināja vīrieti šeit ierasties.

"Esmu tatāriete no Baškīrijas," par sevi saka mazsalaciete FANŪZA GRĪNVALDE. Uz Latviju pirms daudziem gadiem viņu atvedusi mīlestība: latviešu puisis Guntars tumšacaino meiteni ieraudzīja Sibīrijā, kur bija aizbraucis ar ceļazīmi pēc dienesta armijā. Vēlāk teicis: braucu meklēt tēvu, bet atradu tevi.

"Pirms es iepazinu Ievu, ļoti maz zināju par Latviju," atzīst dāņu mākslinieks OLE LIDKVISTS. Nu jau trīs gadus viņš par savām mājām sauc Kuldīgu, uz kurieni viņu pēc 12 Dānijā nodzīvotiem gadiem atveda dzīvesbiedre māksliniece Ieva Vītola-Lindkvista.