Statistika liecina, ka aizvadītajā gadā par bezvēsts pazudušiem Latvijā izsludināti 900 cilvēki. Tas pēdējos sešos gados ir augstākais šīs bēdīgās statistikas rādītājs. Skaitļi mūsu mazajai Latvijai diezgan iespaidīgi...
Es turpinu ticēt, ka notiek brīnumi, — nav svarīgi, lieli vai mazi, bet brīnumi! Es turpinu ticēt, ka cilvēkos mājo labsirdība un pašaizliedzība, nav svarīgi, daudz vai maz, bet ir. Es turpinu brīnīties, ka ir cilvēki, kas dara skaistu un cēlu darbu tāpat vien, jo gribas, lai skaistais un cēlais būtu vairāk, jo gribas, lai labi ir ne tikai pašam, bet arī citiem. Es turpinu un turpinu, es ticu un ticu...
Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 4. maijā pl. 11 un pl. 14 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļā (Vecpilsētas ielā 13/15, Rīgā) tiks demonstrēta dokumentālā filma «4 x 4 par brīvību». To noskatīties aicināts ikviens interesents. Ieeja muzejā bez maksas, apmeklētāji gaidīti no pl. 10 līdz 16.
Laikraksta «Liesma» redakcija nesen saņēma lūgumu — pateikt publisku paldies SIA «Liepkalni» Rūjienas ceptuves konditoriem par augsto profesionālismu, izgatavojot kādam darba kolektīvam pasūtījumu — Lieldienu kliņģeri. Tas arī bija par iemeslu, lai pieteiktos ciemos un iepazīstinātu lasītājus ne tikai ar šā svētku garduma autoriem, bet arī uzzinātu, kā uzņēmumam sokas tik ļoti piesātinātajā Latvijas maizes un konditorejas tirgū. Par paveikto stāsta SIA «Liepkalni» produktu attīstības speciāliste LĪGA ČĀKURE.
Latvijā aizvadīta Bibliotēku nedēļa. Šogad tās vadmotīvs «Bibliotēkas un sabiedrība: vienotas kopīgiem mērķiem». Tas ir turpinājums pērn aizsāktajam tematam par bibliotēku sadarbību ar citām iestādēm un organizācijām. Īpaša uzmanība bija pievērsta arī 23. aprīlim, kas ir Pasaules grāmatu un autortiesību aizsardzības diena. Kā ar sadarbību Rūjienā? Stāsta Rūjienas bibliotēkas vadītāja MAIJA JOSTSONE.
Latvijā, kā zināms, no marta sākuma līdz maija beigām ar visdažādākajiem pasākumiem — mežu stādīšanu, sakopšanas talkām, putnu būrīšu izvietošanu un arī izzinošām lekcijām — turpinās tradicionālās Meža dienas, kuru devīze arī šogad ir: «Kopā nākotnes mežam». Savu ieguldījumu tajās sniedz arī LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) reģionālās nodaļas visā valsts teritorijā. Centra Ziemeļvidzemes nodaļa sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts meža dienesta speciālistiem nesen Rubenes pamatskolā bija noorganizējusi interesantu pasākumu skolēniem «Putnu nozīme mežā».
22. aprīlis, Lielās Talkas diena, Latvijā pagāja izteikti mainīgos laika apstākļos. Kad sestdienas rītā Valmierā un Matīšos spoži spīdēja saulīte, Burtniekos pāri ezera viļņu dažviet baltajām putu galvām un Vecatē pāri Salacas straumei vējš nesa smagus pelēkus mākoņus, bet Dikļu pusē pat uzbirdināja pa smalkam krusas graudam...
«Liesma» jau informēja, ka 21. martā — Starptautiskajā meža dienā — ar LLKC Meža konsultāciju centra Dienvidkurzemes nodaļas organizēto pasākumu «Es un mežs» Aizputes novada Cīravas pagasta Dzērves pamatskolā Latvijā iesākās tradicionālās Meža dienas, kas parasti visos reģionos ilgst no marta sākuma līdz pat maija beigām. Valsts meža dienesta teritoriālajās struktūrvienībās šogad saplānoti vairāk nekā 100 Meža dienu pasākumi. Arī LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra nodaļas Meža dienām 2017 dod savu pienesumu. Par izzinošu pasākumu 19. aprīlī dabas izglītības centrā «Vecupītes» Kocēnu novadā stāsta MKPC Ziemeļvidzemes nodaļas vecākais mežsaimniecības konsultants ANDRIS VĪRS.
Aizvadītajā trešdienā Valmierā konsultācijas dažādos ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos sniedza četri Tiesībsarga biroja juristi.
Šogad Lielās Talkas laikā tika sakopts rekordliels skaits vietu — gandrīz 2000 pa visu Latviju un Eiropu. Aprēķināts arī talkotāju skaits, kas šogad sasniedzis ap 200 tūkstošu cilvēku. Ņemot vērā, ka daudzi talkoja arī ārpus oficiālajām vietām, kopējais talkas dienā iesaistīto skaits mērāms līdz 300 tūkstošiem.
Aktīvi un čakli Lielajā Talkā bijuši Beverīnas novada pagastu ļaudis.
Pavasara rosība atkal ienākusi Jāņa Jākabsona ierīkotajā koka skulptūru un dažādu veidojumu pārpilnajā parkā Cempu «Arājos». Ziemā saimnieka galvenās rūpes bijušas pārlūkot, sakārtot vai pat saremontēt katru no koka veidojumiem, kuri gandrīz visi auksto laiku pārlaida slēgtās telpās. Nu tie jau ir atkal sarindoti un izvietoti ierastajās vietās, varbūt dažam vien skatījuma leņķi pamainīti. Pamatīgu remontu prasījuši arī nekur nepārvietojamā lielā skatu torņa visi četri pamata stabi.
Divi priecīgi notikumi šomēnes ir biedrībai «Beverīnas ūdeņi». Par tiem tās valdes priekšsēdētājs JĀNIS ŠVĒDE:
Pirms 29 gadiem Rencēnu ciemā pēc dzejnieka Imanta Ziedoņa un viņa dižkoku atbrīvotāju grupas iniciatīvas tika izveidota jaunā dzejnieka Viļa Cedriņa piemiņas vieta, kur kādreiz atradušās viņa vecāku mājas Cedriņi netālu no Skujām, tāpēc lielajā laukakmenī tēlnieks Vilnis Titāns iegravējis abu māju vārdus. Toreiz starp laukakmeņiem grupa iedzīvotāju (arī tagadējā seniore Daira Munce) izveidoja norobežotu laukumu, iestādot dažādus kociņus. Pēc gada Dzejas dienās vieta tika atklāta.
Prakse ir labākais veids, kā nostiprināt un pilnveidot svešvalodu zināšanas. Valmieras tehnikums un AIESEC Valmiera ir uzsākuši jaunu sadarbības projektu «Language in action», kura ietvaros tehnikumā ieradīsies brīvprātīgie jaunieši no dažādām valstīm, lai palīdzētu apgūt angļu valodu. Pirmais ārvalstu pasniedzējs ir Ilyas no Alžīrijas. Viņš studē angļu literatūru CHLEF Universitātē, brīvi pārvalda arī arābu un franču valodu.
Mākslas mēneša ietvaros Valmierā pirmo reizi notika forums «Māksla būt uzņēmējam».
Jau trešo gadu Valmieras cietums iesaistās Mākslas dienās, šoreiz iedvesmu smeļoties tēmā «Mākslas dārzs».
Valmieras tehnikumā 13. aprīlī tika parakstīts trīspusējs sadarbības līgums starp Vidzemes reģiona trim profesionālās izglītības kompetences centriem — Smiltenes tehnikumu, Priekuļu tehnikumu un Valmieras tehnikumu.
Otrdien Valmieras pilsētas vēlēšanu komisijai tika iesniegts pirmais deputātu kandidātu saraksts 3. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.
«Esmu caur un caur strādājis lauksaimniecībā un neko citu droši vien nemāku,» stāstījumu par savu nonākšanu SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāja krēslā uzsāk JURĢIS KRASTIŅŠ.