Viedokļi

Valmierā ir viena speciālās izglītības iestāde, un izklausās, ka ar to pietiek, lai par visiem bērniem, kam ir mazāki vai lielāki intelektuālās attīstības traucējumi, arī smagāki uzvedības traucējumi, kuru iemesls ir konkrētas diagnozes, ir padomāts. Vietu, kur mācīties bērniem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, pašvaldība nodrošina, un vispārējās izglītības iestādēm nav jāiespringst, ka skolas vidē, kur ik gadu mācības sāk pussimt un vairāk veselo pirmklasnieku, būtu resursi jāatrod kādam, kurš prasītu vairāk rūpju, uzmanības, individuālas pieejas, jo pašvaldība atteikumu jau attaisnojusi: «bērnam ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošā izglītības iestādē ir nepieciešami ārkārtīgi lieli resursi atbalsta vides un personāla nodrošināšanā».

Valmieras 2. vidusskola ir vienīgā vispārizglītojošā skola pilsētā, kurā mācās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem.

Viena no starptautiskajām aktualitātēm, kas tieši skar arī Latviju, ir Lielbritānijas nebeidzamais izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) process. Vienlaikus šajā valstī notiekošais ir arī iemesls nopietnām pārdomām, tajā skaitā Latvijā.

Kam gan nebūs gadījies, pa klusām meža takām staigājot, uzdurties tādai kā kapu kopiņai, tikai mazākai, zem kuras, visticamāk, apglabāts kāds no mūsu mazajiem brāļiem, kas kādreiz bijis mājas mīlulis.

Nav vairs tālu Lielās Talkas diena, kad atkal lielo daļu no sabiedriski lietderīgā kopīgā darba procesa aizņems dažādu mūsu pašu līdzcilvēku dabā atstāto mēslu vākšana. Kā liecina biedrības Zaļā brīvība un Stokholmas Vides institūta veikto pētījumu rezultāti, apmēram 40% vides piesārņojuma Latvijā veido tukšās dažādu dzērienu ādiņas, bet līdz pat 80% mūsu valsts mežos savākto atkritumu sastāda dažāda tilpuma PET pudeles. Mēs kā šīs taras satura patērētāji par katru dzēriena iepakojumu maksājam dabas resursu nodokli, apmēram eirocentu, tīri teorētiski to novirzot dalītai atkritumu savākšanai. Tiesa, divas trešdaļas – apmēram 65% – atkritumu tomēr nonāk nevis pārstrādes ražotnēs, bet gan sagulst milzīgos kalnos Daibei līdzīgos atkritumu noglabāšanas poligonos.

28. martā notika skates «Gada labākā būve Latvijā 2018» laureātu apbalvošanas ceremonija. Valmieras peldbaseinam piešķirta pirmā vieta nominācijā «Publiskā jaunbūve». Savukārt Valmieras daudzdzīvokļu īres namiem Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 piešķirta atzinība nominācijā «Dzīvojamā jaunbūve».

Nupat vēl šķita, ka galvaspilsētas pašvaldība ir mūsu hibrīdkara frontes priekšējā līnija, kur tīrrocīgā opozīcija nežēlīgi apkaro nedarbos pieķerto Saskaņu. Ušakovam jau svila zeme zem kājām tā, ka jāmūk uz Briseli. Nu izrādās, ka viņš joprojām spēj savus apsūdzētājus pārvērst paša raustītās marionetēs.

Dažu nedēļu laikā sanācis uzklausīt vairāku pašvaldību vadītāju pārliecību, ka viņu novadā «skolas tiks nosargātas». Mazsalacā bija runa par vidusskolas sargāšanu, Valkas novadā sava vieta būšot Ērģemes pamatskolai. Dzirdēju, ka par Beverīnas novada skolām iestājas gan pašvaldība, gan skolu vadītāji, gan bērnu vecāki.

Kad nu visi saraksti iesniegti un kārtas numuri izlozēti, varam konstatēt, ka Latvijā partiju, kuras tīko iekļūt Eiropas Parlamentā, ir divas reizes vairāk nekā mūsu valstij paredzēto vietu skaits, taču atsevišķām politiskajām organizācijām tas nav bijis nekāds šķērslis savās priekšvēlēšanu programmās ierakstīt tādas apņemšanās, it kā mums Eiroparlamentā būtu atvēlēti nevis vien astoņi, bet veseli simt astoņi krēsli.

Pērn ceļu satiksmes negadījumos Latvijā gājušas bojā 148 personas, vēl gadu iepriekš 136. Šie skaitļi norāda, ka visi līdzšinējie līdzekļi satiksmes nomierināšanai un agresīvas auto vadīšanas izskaušanai ir bijuši velti.

Nesen sabiedriskās domas aptaujas kompānija SKDS publiskoja datus, no kuriem izriet, ka Latvijas iedzīvotāju interese par politiskajiem procesiem ir sasniegusi vēsturiski zemāko līmeni – politiskajā virtuvē notiekošajam kopumā seko līdzi tikai 44% iedzīvotāju un tikai 16% sevi uzskata par tādiem, kuri noteikti (lasiet – regulāri) seko līdzi politikai.

Viena no sabiedrībā bieži pieminētām tēmām ir par Latvijas valsts budžeta izdevumiem. Visām vajadzībām un vēlmēm līdzekļu nepietiek, neapmierināto ir gana daudz, un šī iemesla dēļ budžeta sastādītājiem regulāri nākas uzklausīt pārmetumus.

Viendien redakcijā kolēģis viedtālrunī rāda video, kurā nofilmēts, cik aktīvi viņa piecgadīgais mazdēls Oskars kopā ar vecākiem ir pavadījuši brīvdienas Itālijas sniegotajos kalnos. Piecgadīgā cilvēkbērna drošsirdīgais nobrauciens ar snovborda dēli no augstā kalna tik tiešām ir apbrīnas vērts. Tā sagadās, ka dažas dienas vēlāk arī kāda no kolēģēm nespēj pie sevis paturēt prieku par četrgadīgās mazmeitiņas Mares pirmo publisko uzstāšanos tautiskajās dejās. Ar jaunajām pastaliņām kājās meitēnam ne deju soļi jukuši, ne arī kripatiņas baiļu bijis.

Jau nākamā svētdiena, 31. marts, ir termiņš, kad šogad Latvijā pošas likvidēt obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK. Tīrās sakritības pēc pāris dienu iepriekš – 29. martā – ir oficiāli noteiktais datums, kurā Lielbritānijai būtu jāīsteno izstāšanās no Eiropas Savienības jeb Brexit. Tiesa, jau tagad ir skaidrs, ka briti savās vēlmēs ir krietni vien aplauzušies, tāpēc, pateicoties Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas izmisīgajiem centieniem, pagājušajā ceturtdienā viņa un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vienojās turpināt sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no klubiņa. Grūti spriest, vai tiks panākts kāds īpašs Junkera – Mejas pakts, taču vismaz līdz 22. maijam Eiropas Savienība piekritusi pagarināt Brexit, gan ar nosacījumu, ja britu parlaments šonedēļ akceptēs Lielbritānijas izstāšanās līgumu. Ja ne, tad...

Daudzkārt ir rakstīts par to, ka vienalga kuru valsts sistēmu analizēt, tajā būs trūkumi. Ja persona vai ģimene ar to saskaras personīgi, tad no maisa laukā lien ne vien adatas, bet kārtīgi īleni. Nereti cilvēki atzinuši, ka pašmācības ceļā jākļūst par juristiem, likumus studējot, lai zinātu gan pienākumus, gan tiesības, gan iespējas. Cik nav stāstu par to, kā cilvēki cīnās, lai atgūtu veselību, kā savu bērnu tiesības aizstāv invalīdu vecāki, lai izprastu, kāds atbalsts varētu pienākties, ja jāaudzina bērns, kurš nekad nepieaugs. Bija gadu desmiti, kad ļoti maz sevi varēja aizstāvēt bāreņi, jo viņi bija sistēmas ķīlnieki. Bija vajadzīgi bērni, lai Latvijā varētu uzturēt ilglaicīgās sociālās aprūpes sistēmu.

Vakar sēdēju līdz malām aizpildītās Vidzemes koncertzāles balkonā un klausījos, kā Ostaps... tfu, Jānis Rozenbergs sludina sapulcētai publikai savu pilsētu par topošo latvju Silīcija ieleju – informācijas tehnoloģiju attīstības centru. Kā teiktu lielā kombinatora tautieši, sapņot nav kaitīgi...

Nedaudz par to, kas notiek valstī. Ir izveidota jauna valdība, parādījušās jaunas politiskās kustības, kas uzvarējušas vēlēšanās. Katra no šīm kustībām mēģina pierādīt savu lietderību un ar savu gribasspēku atrisināt dažādas problēmas.

Kad nu jau gandrīz vai katrā Saeimas kārtējā sēdē ir skatāmi arī ZZS (Zaļo un Latvijas zemnieku savienības) deputātu kopā ar Aldi Gobzemu un dažiem saskaņiešiem parakstīti likumu projekti vai grozījumi, kas ir, var pat teikt, galīgi šķērsām pašreizējās valdības iecerēm, var atcerēties, ka viņi, ārpus valdības veidošanas atstāti, solīja būt spēcīga opozīcija.

Eiropas dzelzceļa līniju projektēšana un kopējā projekta virzība Latvijā ir smags jautājums. Iepriekš tur īstas koordinācijas nav bijis, daudzu subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ tur ir izveidojušās divas organizācijas – Baltijas nozīmīgākā dzelzceļa infrastruktūras projekta Rail Baltica centrālais koordinators akciju sabiedrība RB Rail, lielais kopuzņēmums, kas atbild par visu trīs Baltijas valstu projektu, un Latvijā vēl arī īpaši SIA Eiropas dzelzceļa līnijas. Abas šīs ir faktiski valsts dibinātas struktūras, kas sacenšas savā starpā, kura varēs saviem darbiniekiem maksāt lielākas algas. RB Rail, tā kā tur bija Rubesas kundze, tad nu uzstādīja tādus starptautiskos standartus, ka šajā uzņēmumā visiem algas bija stipri vien lielākas nekā ministriem. Attiecīgi tur ir arī paņemti paši labākie speciālisti. Nākamais ir Eiropas dzelzceļa līnijas, kur faktiski arī tas pats... Mums jau tā trūkst cilvēku ar inženieru zināšanām, tā nu šie abi uzņēmumi viens no otra velk nost darbiniekus.

Nākotne sākas šodien – šo frāzi zina gandrīz vai ikviens, bet kā mēs šo atziņu izprotam realitātē?