Laikā, kad tiekam aicināti Latvijas valsts simtgadi tuvināt ar labiem darbiem un domām, daudziem nav mazsvarīga latvietības apziņa un tiesības pasē ierakstīt vārdu «latvietis». Lielā daļā pasaules valstu gan tautības ieraksts pasē netiek praktizēts. Mūsu pasēs vieta tautības ierakstam tomēr ir, lai gan gados kopš neatkarības atgūšanas tā no pases galvenajām lapām ir aizslīdējusi uz attālākām un kādu laiku vispār bija pazudusi.
Vasaras vārti ir vaļā! Un tik daudz brīnišķīga, pozitīva, iedvesmojoša sagādā ik rīts, kad sajūti pilsētas elpu, tās cilvēku darbīgo noskaņojumu, tikai uzmundrinājumu dienai sniedz ceriņu smarža. Dzīve ir jāizdzīvo, jāsvin — šī pēdējā laikā arvien biežāk dzirdētā atziņa daudziem kļuvusi par ikdienas moto. Ka tie nav tikai skaisti vārdi, pārliecinājos nesen, iepazīstoties ar piecām rūjienietēm, dzīves draudzenēm, kuras spēj nenokārt galvu pat grūtākajos brīžos, bet stiprināt, palīdzēt cita citai, un šo viņu apskaužamo prasmi pārmantojuši dāmu nu jau lielie bērni, kuriem arī ir svarīgi turēties kopā.
Manuprāt, mūsu jaunajam Ministru kabineta vadītājam varbūt izdosies virzīties kopumā vienā pareizā virzienā. Galu galā Ministru kabinets nesastāv no atsevišķiem ministriem vai atsevišķām viņu pārstāvētajām nozarēm, bet sastāv no vienas komandas, kurai šo valsti vajag nolikt uz sliedēm!
Savu 75. jubileju dižais komponists izvēlējās sagaidīt tieši tā, kā karsti cerēja viņa nelabvēļi — atkal presē uzspodrinot dīvaino «Latvijas galvenā putinmīļa» slavu. Jācer, ka Imantu Kalniņu tas viss (NRA slejās sarunātās prokremliskās glupības un patriotisku hibrīdkarotāju cepšanās par tām) nedaudz izklaidē viņa trauksmainās dzīves tik rāmajā novakarē.
Šis stāsts atkal par elektrību, pareizāk sakot, tās ražošanas greizo finansēšanu Latvijā, kuras pamatā tā sauktā obligātā iepirkuma komponente jeb OIK.
Valmieras pašvaldībā uzzināju, ka šopavasar novērota īpaši liela aktivitāte, pilsētas iedzīvotājiem piesakoties nu jau tradicionālajam zaru šķeldošanas pakalpojumam. Salīdzinājumam: pagājušajā gadā reģistrētas 217 adreses, uz kurām saņemti izsaukumi, un, lai arī kārtējā pavasara akcija, kas tāpat kā iepriekš ir bez maksas, vēl tikai tuvojas noslēgumam (bet pavisam drīzam), zem padarītā darba saraksta jau var pavilkt svītru — šogad SIA «Valmieras namsaimnieks» vīri ar savu šķeldotāju būs iegriezušies un čakli pastrādājuši vairāk nekā 300 mājsaimniecībās, tātad pieaugums ir turpat par 100 pieteikumiem.
Šodienas «Vienotības» spēks ir tikai partijas nosaukumā, nevis būtībā. Iekšēja neuzticība un šķelšanās ir radījusi krīzi partijas politiskajā identitātē kopumā un apdraud tās eksistenci.
Izrādās, viņas ne tikai melo labāk, kā to televīzijā jau kuru gadu pēc kārtas dreijā no ārzemju idejas patapināts pašmāju ģimenes saišu stiprināšanas seriāls, bet viņas — sievietes pie auto stūres — arī brauc labāk nekā mēs, šoferi - vīrieši. Un tās nebūt nav nepamatotas feministu emocijas, tie ir pavisam skarbi dati par administratīvo protokolu īpašniekiem pērnā gada Latvijas satiksmē, kurus šonedēļ atradu Neatkarīgajā. Šī statistika liecina, ka vīriešu (ne)uzvedība satiksmē ir biedējoša!
Maija pirmajā pusē kļuva zināms, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas uzņemšanu šajā organizācijā, kurā pašlaik ir 34 dalībvalstis un kas tiek uzskatīta par elitāru tā dēvēto liberālo attīstīto ekonomiku klubu.
Gan republikas nozīmes, gan pārējās pilsētās un lauku teritorijās, kur atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļa vai postenis, ugunsdzēsējiem un glābējiem notikuma vietā būs jāierodas astoņu minūšu laikā pēc izbraukšanas no depo garāžas, nosaka valdībā tikko apstiprinātā kārtība.
Par nebijušu notikumu var vērtēt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 27. kongresu Liepājā, jo neviens no pašvaldību vadītājiem neatceras visu valsts augstāko amatpersonu klātbūtni līdzšinējos. Liepājā ieradies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un premjers Māris Kučinskis. Piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Lai gan kongresa moto bija: «Kas taupa uz izglītību, neredzēs labklājību», līdz Liepājai todien aizbraukt iespēju nebija radis īpaši aicinātais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Iespējams, tādēļ, ka zināja pieņemšanai sagatavoto ar izglītības reformu saistīto rezolūciju saturu, kas krasi iebilst pret ieceri šo reformu lielā mērā finansēt uz pašvaldību rēķina.
Un, kā precīzi piefiksējis visiem zināmais klasiķis, arī ar veco vēlēšanos. Te domāju ministru maiņu Latvijas valdībā — viņi tad nu būtu tie kungi vai dāmas rindiņā cits aiz cita — un viņu kūrēto nozaru nebeidzamo vēlmi attīstīt mūsu valsti arvien vairāk un vairāk. To savukārt varētu saukt par veco vēlēšanos.
Man reizē sarežģīti un viegli runāt par šiem četriem gadiem, kurus esmu nostrādājusi Krievijas Federācijā — mūsu valsts konsulātā Pleskavā. Tieši šajā periodā iekrita arī sankcijas, kas tika ieviestas pret Krieviju attiecīgu politisku pasākumu rezultātā. Protams, tas uzņēmējdarbībai nav veicinošs faktors. Tomēr Pleskavu un Pleskavas apgabalu ar Latviju saista ne tikai uzņēmējdarbība — ir ieviesušās ļoti ciešas kultūras sadarbības formas, sākot no bērniem līdz pat pieaugušajiem, dziedātājiem, amatniekiem, dejotājiem... Ir ļoti ciešas sadarbības formas arī sportistiem, piemēram, es zinu, ka Pleskavas apgabala hokejisti brauc spēlēt uz Valmieru.
Māris Kučinskis dūšīgi iesāka premjerēšanu un pat iedzina nedaudz bijības ministros un ierēdņos, atsviežot atpakaļ pusjēlos ministriju darba plānus. Diemžēl tieši pirms zīmīgo 100 dienu apritēšanas Ministru prezidents uzrāda sabiedrībai savu vājo vietu jeb, poētiski izsakoties, Ahileja papēdi: viņa dusmas par padoto nedarbiem ļoti ierobežo pateicības parāda jūtas.
Kā daļai mūsu sabiedrības zināms, govs ir mājdzīvnieks, kas dod dzīvībai nepieciešamo pienu, simbolizē mātišķo zemi, pārpilnību un drošību. Indijā govi godā kā svēto barotāju. To apliecina arī dzejniece Ieva Nikoleta Dāboliņa:
Bijušais Ministru prezidents, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis jau labu laiku cenšas sabiedrību pārliecināt, ka Latvijā krīze beigusies, kaut gan tiesībsargs Juris Jansons tam nepiekrīt: «Krīze ir beigusies Dombrovskim personiski. Taču ne mums. Lēmumi, ko pieņēma viņa laikā, joprojām mūs visus negatīvi ietekmē.» Tomēr Valdis Dombrovskis, būdams pārliecināts par savu nemaldīgumu, pagājušajā piektdienā Valmierā notikušajā tautsaimniecības forumā uzsvēris, ka Latvijas mērķim tuvākajos desmit gados jābūt spēcīgas vidusšķiras izveidei.
Valdība šonedēļ akceptēja Veselības ministrijas sagatavoto kārtību noteikumos par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos. Pārtikas produktus, kuros būs pārsniegts noteiktais maksimālais pieļaujamais transtaukskābju daudzums, Latvijā patērētājiem nedrīkstēs izplatīt pēc 2018. gada 1. jūnija. Pēc dažādu līmeņu diskusijām beidzot ir izdevies panākt, ka šīs normas attieksies ne tikai uz Latvijā ražoto pārtiku, bet arī uz ievesto produkciju un produktiem, kas pagatavoti sabiedriskajā ēdināšanā. Bet kādēļ uz jauno kārtību jāgaida vēl tik ilgi — divus gadus? Nozares lobiji apgalvo, ka tieši tik ilgs esot vajadzīgs pārejas periods, lai visi pārtikas ražotāji varētu pielāgoties jaunajām prasībām.
Pēdējā laikā plašu rezonansi sabiedrībā ir izraisījuši likumdošanas panti par bargu sodu noteikšanu visiem un ikvienam, kas īstenos pretvalstiskas darbības, pie tam pašas šīs darbības definētas tik neskaidri, ka, gluži kā laika periodā, kas vēl saglabājies vecākās paaudzes atmiņā, ir iespējama situācija, ka būtu tikai cilvēks, pants atradīsies.
Nesen Valsts prezidents kādā no savām emocionālajām runām dažas personas nosauca par tūtiņdreijeriem. Tūlīt sākās vai starptautiska nesaprašanās, varasvīru uzvedības etiķešu zinātāju satraukums, tikumības aizstāvju sašutums. Vien, kā mēdz teikt, tautā Raimonds Vējonis ieguva kārtējo atzinību, jo bija atļāvies teikt vārdu, kāda nav latviešu literārās valodas vārdnīcās.
Aizvadītajos 25 gados atjaunotās Latvijas Republikas ekonomikā ir gājis dažādi. Ja skatāmies uz pašiem pirmsākumiem, kur mēs bijām, tad mēs bijām komandekonomikas sastāvdaļa, kur ekonomiku vadīja komunistiskā partija un kur to nodrošināja drošības komiteja un PSRS armija. Turklāt šīs komandekonomikas ietvaros mēs strādājām un apgādājām milzīgo PSRS tirgu, un mūsu teritorijā strādāja milzīgi uzņēmumi.