Viedokļi

Pirms pāris gadiem uzzinājām, ka viens no lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem Ziemeļvalstīs «Eolus Vind AB» ir izteicis piedāvājumu arī Latvijā būvēt vēja elektrostaciju parku. Tika izvērtētas vietas, kur šāds parks ar diezgan tuvu vienai pie otras izvietotām, 100 metru augstumā paceltajām ar turbīnām varētu atrasties.  Nav jau  daudz teritoriju, kurās tāda būvniecība atmaksātos. Ir vien vairāki tā sauktie vēja koridori, pa kuriem vēji  pūš pietiekami spēcīgi un bieži. Viena no  visvējainākajām vietām ir Zemgales līdzenumi, kas, kā zināms, ir arī tā sauktā mūsu zemes maizes klēts. Tādēļ jau pirmie protesti bija, ka būtu bezjēdzīgi auglīgās zemes tērēt elektrības ražošanai. Kad ieceres virzītājiem izdevās  pierādīt, ka torņus var būvēt arī tā, ka tie graudaugu ražotājiem netraucēs, skanēja citas iebildes. Par vibrācijām, traucējumiem putniem, dabisko ainavu sabojāšanu utt. Cik un kuras no šīm iebildēm ir nopietnas un kuras ir vien sadomātas, teorētiski var iestāstīt vai visu ko. Taču reālas atbildes var sniegt tikai šāda parka darbināšana. Turklāt nav taču bezprāši nedz dāņi, nedz nīderlandieši, kas ar vēja ģeneratoriem saražo turpat vai pusi  no valstī vajadzīgās elektroenerģijas.

Bruto alga 1000 eiro mēnesī teju divām trešdaļām to Latvijas strādājošo, kam ir regulāri mēneša ienākumi, ir nesasniedzams cipars. Pēc nodokļu nomaksas nekāds apaļš cipars naudas makā tāpat nesanāk, taču savā ziņā šie ir skaitļi, par kuriem var teikt: ja ģimenē ir divi šādi pelnītāji, kas audzina divus bērnus, tad iztikt var. Taču realitāte jau ir pavisam cita.

Kad valdība ceturtdien izlēma atstāt amatā Valsts drošības dienesta priekšnieku, JKP ministri demonstratīvi pameta MK sēžu zāli. Juta Strīķe paziņoja, ka JKP tādējādi parādot Krišjāņa Kariņa valdībai «dzelteno kartīti» – brīdinājumu, ka tā var ātri krist, ja nerespektēs partijas vēlmes.

Dati ir informācija par dažādām lietām, sākot ar algām pašvaldību struktūrās un beidzot ar cilvēku ieradumiem iepērkoties. Datu pieejamība veicina caurspīdīgumu un uzticamības līmeni gan pašvaldību, gan valsts līmenī.

Latvijā, paldies Dievam, pagaidām ir četri gadalaiki. Un, gribam vai negribam, gadalaiki ietekmē arī veicamo darbu secību. Ceļu remonti ir viena no jomām, kas var notikt tikai gada siltajā laikā.

Droši vien ne viens vien valmierietis tagad, kad jaunuzceltā un divkārtējā olimpiskā čempiona Māra Štromberga vārdā nosauktā BMX trase pēc Eiropas čempionāta batālijām palikusi pavisam tukša, aizdomājas – kāda mārrutka pēc Valmierā par vairāk nekā miljonu tādu brīnumu vienreizējam blīkšķim vajadzēja celt? No šī sporta veida paviršu vērotāju puses tas būtu pavisam loģisks jautājums. Patiešām – kas te notiks tālāk ikdienā? Ne jau katru vasaru taču Latvijai piešķirs tiesības rīkot Eiropas čempionātu...

Baltijas valstīs plašu ažiotāžu izraisījuši Krievijas plāni ar salūtiem atzīmēt kopumā 17 dažādu Austrumeiropas valstu galvaspilsētu ieņemšanu jeb atbrīvošanu no nacistiskās Vācijas spēkiem II pasaules kara laikā. Salūti ir daļa no PSRS uzvaras pār nacistisko Vāciju 75. gadadienas atzīmēšanas svinībām.

Tikko notikušais Eiropas BMX čempionāts Valmierā, divkārtējā olimpiskā čempiona Māra Štromberga vārdā nosauktajā trasē, neapšaubāmi ir gada Notikums, par kuru vēl ilgi runās šī dinamiskā sporta veida dalībnieki un līdzjutēji tuvumā un tālumā. Valmierai pēc pasākuma pelnīti tikusi profesionāļu atzinība par vienu no labāk organizētajiem Eiropas līmeņa čempionātiem.

Negaisiem un postījumiem pārbagātās, gan lauku ļaudīm, gan saulainu atpūtu alkstošajiem pilsētniekiem netīkamās vasaras vidū vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pēkšņi, ar 15. jūliju, no amata atstādinājis Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektoru Juri Jātnieku. Rīkojuma par atlaišanu gan nav. Vien J. Pūce negaidīti izteicis amata maiņas jeb «rotācijas» piedāvājumu. Tā kā J. Jātniekam tas nav bijis pieņemams, viņš piekritis parakstīt abpusēju vienošanos par darba attiecību izbeigšanu.

Nemaz ne tik sen, kad Valmiera uzņēma Latvijas olimpiādes lielāko individuālo sporta disciplīnu un arī sporta spēļu dalībniekus, rakstīju par to, ka Vidzemes slimnīcā ne viss gludi ritēja uzņemšanas nodaļā, kur no sporta arēnām atvestie traumētie sportisti uzgaidāmajā telpā, gaitenī, bija piespiedu kārtā samiksēti ar vietējiem ļautiņiem. Traumas bija dažādas gan sportistiem, gan civilajiem, pēdējiem bija arī visai dažāda skaidrības pakāpe... Atceros, ka toreiz pukojos par prognozēšanas trūkumu Valmieras medicīnas iestādes augšās – varēja taču paredzēt papildu pacientu pieplūdumu, varbūt pat izveidot divas plūsmas, paredzot (protams, avārijās cietušie ar smagām traumām ietu garām visiem!) prioritāti olimpiādes dalībnieku apkalpošanā.

Latvijas Universitāti piemeklējis jauns skandāls – KNAB aizdomās par kukuļņemšanu šopirmdien aizturēja tās rektora vietnieci Baibu Broku. Acīmredzami šādi turpinās it kā jau pieklususī cīņa par augstskolas naudas lādes pārvaldīšanu.

Esiet sveicināti Valmierā! Šādi esmu uzrunājis BMX sacensību dalībniekus Valmierā, sākot no 1989. gada. Un man ir prieks, ka es to varu turpināt! Pie tam šis turpinājums notiek vietā, kas nosaukta divkārtējā olimpiskā čempiona vārdā un kur šajās dienās visi labākie Eiropas BMX braucēji, vairāk nekā tūkstoš dalībnieku no 30 valstīm, sacentīsies par Eiropas čempiona titulu. Cīnīsies par punktiem, lai izcīnītu tiesības piedalīties Tokijas olimpiskajās spēlēs. Un mūsējiem Valmierā ir vislabākās iespējas to darīt.

Skolēni turpina uzrādīt aizvien sliktākus rezultātus centralizētajā eksāmenā matemātikā, sasniedzot zemākos vidējos rādītājus pēdējos 10 gados, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija, turpretī angļu valodas eksāmenā skolēni sasniedz aizvien augstākus vērtējumus. Visiem 12. klases skolēniem obligāti ir jākārto eksāmens matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā.

Latvijai kopš šīs nedēļas sākuma ir jauns prezidents – jurists un vēl nesen Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesis Egils Levits. Savu prezidentūru jaunais prezidents sāka ar visai aizkustinošiem un sirsnīgiem solījumiem strādāt visas Latvijas tautas labā, un šie solījumi daudziem deva cerības, ka Latvijai atkal varētu būt Prezidents (ar lielo burtu).

Jūlijs šogad Latvijai ir mēnesis ar interesantu robežšķirtni. Vēl pagājušajā nedēļā visos pasākumos, kuros protokols paredz Valsts prezidenta klātbūtni, savus pienākumus sev ierastā vienkāršībā un labestībā pildīja Raimonds Vējonis, bet vakar viņš Rīgas pils atslēgas jau simboliski nodeva Latvijas brīvvalsts vēsturē pēc kārtas nu jau desmitajam Valsts prezidentam Egilam Levitam, atjaunotajā Latvijas Republikā pēc kārtas sestajam valsts vadītājam.

Pirmdienas rītā svinīgo solījumu dos un amata pilnvaras pārņems jaunais Valsts prezidents. Viņa uznācienam, atšķirībā no pēkšņi pieteikto priekšteču Saeimas kuluāros izkaltās veiksmes, sabiedrība tika sagatavota jau laikus. Varbūt pat pārgatavota, jau pārbarota ar nesamērīgām cerībām.

Gudri politiķi, varas vīri un saimniekotāji jau sen zina, ka bieži vien to, ko nevar panākt ar visstingrāko likuma bardzību, pieprasīšanu un pat sodīšanu, reizēm var dabūt cauri ar citiem, varbūt pat ne pārāk nopietniem, bet uz cilvēku azartu un citām vājībām trāpīgi mērķētiem paņēmieniem.

Vēl pavasarī, klātesot Vidzemes lielāko pilsētu uzņēmēju saietā Cēsīs zemnieku saimniecības Kliģeni dārzniecībā, no Cēsu novada domes priekšsēža Jāņa Rozenberga oficiāli dzirdēju ziņu, ka apvienošanai briestot divas savulaik Latvijā (lai būtu Latvijas PSR) izcilas profesionālās izglītības iestādes – pa vecam Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikums un Cēsu 4. arodskola. Abas puses, redz, stīvējoties – katra velkot uz savu pusi...

Pēdējā laikā uzmanības centrā ir nonācis valsts uzņēmums AS Latvenergo, ap kura padomi virmo pamatīgas kaislības. Vispirms ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atlaida minēto institūciju, ieceļot vietā pagaidu padomi, bet nupat pilnā sastāvā no amatiem atkāpās arī tā, attaisnojoties ar politisko spiedienu.

Ja skolas vecuma bērni apgalvo, ka uz skolu iet, lai sevi pierādītu, apliecinātu un izdzīvotu, tad runa nebūs par labām sekmēm glītrakstīšanā vai algebrā. Bērni visvairāk satraucas par skolas vidi, par attieksmi, par to, kurš kura pusē nostāsies, vai draugs, kas vakar bija draugs, arī šodien tāds būs, vai dažu stundu laikā viss, kas ierakstīts sociālajos tīklos, jau būs mainījis attieksmi. Džungļu likumi, cīņa par izdzīvošanu – Latvijā ir veikti pētījumi, ka šie likumi jāapgūst jau sākumskolā.