Viedokļi

Par to uz pārdomām, kas gan jau valda ilgāku laiku, pamudināja pirms dažām dienām vienā no vadošajiem Latvijas televīzijas kanāliem redzētais sižets, kurā  skolēni bija nosaukti viņu īstajā vārdā, nevis nezin no kurienes jau vairākus gadus ieviestajā izglītojamie. Negribas ticēt, ka šis termins ir kārtējā Eiropas Savienības direktīva, ko mūsu ierēdņi bez mazākās acu pamirkšķināšanas steidz lietot, un ej nu sazini, kāpēc izglītojamais negaidīti ieviesās mūsu oficiālajos dokumentos... Varbūt pēc līdzības, ka ir arī apgādājamais, aizstāvamais, aizdomās turamais? Vai izglītojamais skan labāk, skaistāk, vieglāk nekā gadu desmitos ierastais skolēns? Acīmredzot norāžu devējiem tā liekas un tam ir savs pamatojums. Iespējams, ka valodnieki teiks — arī pareizāk...

Arvien vairāk starp izglītības iestādēm ir vērojama modes tendence ieviest skolas formas, kuras turklāt pretrunīgi tiek uzspiestas par obligātām. Vainīgā šajā lietā ir izglītības iestādes padome, jo saskaņā ar Izglītības likumu tā ir tiesīga lemt par apģērbu un padomes lēmums ir saistošs vecākiem. Process, kā tiek ieviestas formas, nav tiesiski nekur nostiprināts, un katra skola ievieš to pēc savas sapratnes un gribēšanas. Cik godprātīgi, tas laikam nevienam nav zināms un neviens to nekontrolē, no skolas puses nav nodrošināta informācijas pieejamība un lēmumu atklātība, viss notiek, kā saka, pa kluso zem segas.

Latvijas meži joprojām tiek piesārņoti — gan ar sadzīves atkritumiem, gan tagad, rudenī, ar pārpalikumiem no mazdārziņiem. Visvairāk cieš meži ap pilsētām un citām apdzīvotām vietām. Diemžēl nelīdz ne izliktie plakāti, ne piesārņotāju uzrunāšana pa radio un televīzijas raidījumos.

«Eiropā tūkstošiem cilvēku protestē pret tirdzniecības līgumu ar ASV. Pie mums — klusums. Nesaprotam bīstamību vai ieilgusi depresija?» — šādu jautājumu vakardienas laikrakstā Neatkarīgā uzdevusi žurnāliste Elita Veidemane, jo šis līgums, tuvojoties vēlēšanām ASV, Francijā un Vācijā, kļuvis par karstu kartupeli.

Latvija ambiciozi izvirzījusi mērķi — sagaidot simtgadi, kļūt par tīrāko valsti. Iesaistoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, AS «Latvijas valsts meži», Latvijas Pašvaldību savienības, Vidzemes plānošanas reģiona un SIA «ZAAO» kopīgajā vides iniciatīvā «100 darbi Latvijai», Latvijas pašvaldībās tiek izvietoti baneri ar aicinājumu iedzīvotājiem nepiemēslot dabu.

No nākamā gada 1. janvāra regulāru papildu atbalstu saņems trūcīgas un krīzes situācijā nonākušas ģimenes, kurās aug bērni vecumā līdz diviem gadiem.

Nācies būt klāt, kā arī pašam piedalīties daudzos masveida tautas sporta pasākumos. Tā kā tajos piedalās dažnedažādākie ļautiņi, ik reizi nākas sastapties ar kādu pārsteidzošu mirkli.

Kamēr ar jaunās VID ģenerāldirektores krēslā gandrīz jau tikušās Ingas Koļegovas valsts darbam Valsts Vides dienesta vadītājas postenī paralēlo kokapstrādes procesu finanšu skeletiem nodarbojas tiesībsargājošās iestādes, valdība iespringusi jaunas VID vadītāja kandidatūras meklējumos. Izsludināts jauns konkurss, procesam piesaistītā personāla atlases kompānija strādā, vētījot tos pretendentus, kuri paši pieteikušies, kā arī uzrunā piemērotus cilvēkus no malas. Premjers ir optimisma pilns redzēt jauno VID ģenerāldirektoru sēžam krēslā jau pēc mēneša.

Valdības plāni šonedēļ atkal elektrizēti, jo darba kārtībā ir elektroenerģijas tirgus attīstības iespējamie varianti. Arī tas, kurš paredz diferencēt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus.

Aizķērās ielu aptaujā uzrunāto cilvēku domas par to, ka cilvēkam ir sapnis mācīties mūža garumā: apgūt valodas, vienu, otru, trešo profesiju, bet skaidrs, ka, tikai gadiem ejot, ko padarīsi, nāk tā apjausma, ka daudz vairāk mēs mācāmies strādājot, krājot pieredzi. Es pat teiktu, ka visvairāk mācāmies tad, kad mums neviens vairs neliek atzīmes, bet paši jau esam sev gan lielo uzslavu devēji, gan pļauku cirtēji.

Šodien Saeimas deputāti būs lielas izvēles priekšā — glābt cilvēku dzīvību vai ne. Viņu rīcībā nodota iniciatīva «Lai vēzis būtu ārstējama slimība!», kurai atbalstu ar saviem parakstiem sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv pauduši vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku.

Par to priecājamies un ar to lepojamies ik reizi, kad kāds no mūsējiem ar saviem sasniegumiem mācībās, sportā, mūzikā, mākslā, uzņēmējdarbībā, politikā un citās nozarēs daudzinājis pilsētas vārdu valstī, Eiropā, pasaulē. Nupat atklātā Valmieras  pārstāvniecība galvaspilsētā ir vēl viens pierādījums virsrakstā liktajai frāzei.

Nesen Latvijas Banka (LB) samazināja valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 2% līdz 1,4%, kas nozīmē — 2016. gads būs gads ar zemāko izaugsmi kopš lielās krīzes laikiem. Savukārt bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs īpaši uzsvēra strukturālo reformu trūkumu, bez kurām tautsaimniecības nākotnes perspektīvas šķietas zīmējamas patumšās krāsās.

Iepriekšējā nedēļā «Liesmā» lasītais Jura Mūrnieka viedoklis «Lēnie un mēs paši» rosināja šajā lēnumā piebilst arī par kādu zaļu problēmu. Tā ir vēl viens no daudzajiem piemēriem, kas rāda, ka Latvija ne tikai nemācās no igauņiem, bet izteikti pretojas pat kaut kam jēdzīgam. Runa ir par dzērienu iepakojuma depozītu sistēmas ieviešanu, kas jau darbojas Igaunijā un Lietuvā, protams, arī vecajās ES valstīs.

«Šis jautājums ir tikpat vecs, cik veca ir Saeima, un tas pastāvēs tik ilgi, kamēr būs Saeima», filosofiskā mierā un varas partijas pārliecībā par tā dēvētajām deputātu kvotām budžetā nesen teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Šīs kvotas saskaņā ar ilggadēju praksi katru gadu ir budžeta veidošanā iezīmētas summas, kuras deputāti var iztērēt pēc saviem ieskatiem, atbalstot dažādus projektus pašvaldībās. Finansējuma saņēmēji ir priecīgi, ka no pilsētas vai novada Saeimā iekļuvušie vai citādā veidā ar konkrēto pašvaldību saistītie deputāti ir atbalstījuši tieši viņu projektu. Savukārt politiķiem ir cerības, ka par viņiem kaut ar nelielu papildus naudiņu aplaimotajā teritorijā iedzīvotāji atcerēsies nākamajās vēlēšanās.

Šī nu jau pagājusī vasara Valmierā un tuvākajā apkārtnē pagājusi ceļu un ielu remontdarbu zīmē. Kā jau pierasts tādos nopietnos darbos, protams, iepriekš sastādītas un visās instancēs saskaņotas transporta kustības shēmas strādāšanas zonās. It kā jau viss būtu kārtībā, taču darītāji, rūpējoties par savām ērtībām un, protams, darbu drošības tehnikas noteikumu ievērošanu, ne vienmēr līdz galam piedomā par tiem, kam šajā laikā kaut kur jātiek. Lūk, pāris uzskatāmu piemēru no ceļu remontdarbiem. Pirmais — jau pārdzīvots, otrais — joprojām sāpīgs...

Ja savā laikā mēs varējām tāpat vien naski būvēt ledushalles, butaforiskas viesu mājas vai ražotnes, tad kāpēc tagad nevarētu uzbūvēt veselu dzelzceļu? Galvenais — patīkami iztērēt Eiropas naudu, «sildīt ekonomiku».

Kā Latvijas TV raidījumā Rīta panorāma izteicies Ministru prezidents Māris Kučinskis, nākamajā gadā plānotas būtiskas pārmaiņas valsts pārvaldē, samazinot štata vietas, lai uz to rēķina varētu palielināt algas valsts iestāžu vadītājiem, kā arī rastu līdzekļus labāko darbinieku prēmēšanai. Premjers atzinis arī, ka joprojām ir iestādes, kuras pilda vienu un to pašu funkciju, un iestādes, kuras izveidotas noteikta uzdevuma izpildei un pēc paveiktā darba nav likvidētas, bet tām tiek piemeklēti jauni uzdevumi.

Pirms pāris dienām biju liecinieks kādai ikdienišķai lielveikala ainai — pilnā balsī brēcošs puika centās manipulēt ar savu māmiņu. Ir nācies redzēt dažādus gadījumus, šajos brīžos ik reizi nodomāju, cik gan tālu šie mazie histēriķi var iet savā izdomā. Vēl vairāk gan mani interesē, cik liels būs vecāku pacietības slieksnis: kurā brīdī viņi salūzīs, vai gluži pretēji — ar kādiem paņēmieniem noliks mazo teroristu pie vietas.

Tikko notikušas Artūra Sildes vārdā nosauktā dārzkopības entuziastu kluba «Tomāts» izstādes Rīgā un Valmierā. Rīgā izstādi ar vairāk nekā 300 tomātu šķirnēm apmeklēja gandrīz 2000 interesentu, kas ir par 500 vairāk nekā iepriekš. Tas liecina, ka interese par Latvijā izaudzētiem tomātiem un citiem dārzājiem tikai pieaug.