Viedokļi

Kā labā strādā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) kampaņa «Godīgs piens», kas izmanto Eiropas Piena padomes zemnieku interesēs radīto zīmolu Fair Milk?

Pēdējā laikā Valmiera Latvijā kļuvusi par tādu kā pozitīvās pieredzes paraugu – ne velti pie mums savā pirmajā iekšzemes vizītē ciemojās jaunais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Valmierā pabijusi arī jaunā izglītības un zinātnes ministre filoloģijas profesore Ilga Šuplinska, kas pēc Valmieras Valsts ģimnāzijas apmeklējuma atzinusi, ka ģimnāzijas darbības rezultāti ir apliecinājums augstas izglītības kvalitātes nodrošināšanā, savukārt Valmieras 2. vidusskolā ministre pārliecinājusies, ka pāreja uz mācībām valsts valodā tiek īstenota veiksmīgi.

Mēs sākam jau pierast pie domas, ka par topošo Valsts prezidentu maijā/jūnijā varētu kļūt latvju politikā neierasti bārdains vīrs. Kā vienmēr, cerot uz vieglu politisko peļņu, steigšus sarosās «baļķa nesēji», un mums tiek uzmācīgi sludināts: izmitināšanai Rīgas pilī vienkārši nevar būt neviena par Egilu Levitu smukāka, gudrāka un cēlāka sāncenša.

Ir kāda lieta, ko es aicinu pārskatīt un mainīt izglītības politikā. Tas ir tiešā saistībā ar darba tirgu. Zinu, ka citi rektori mani tāpēc sauc par nodevēju un teic, ka es zāģēju zaru, uz kura pats sēžu, bet es aicinu pārskatīt principus, kā mēs sadalām jauniešus starp augstskolām un profesionālo izglītību. Uzskatu, ka tik daudz cilvēkiem, kā tas ir šobrīd, Latvijā augstskolā nav jāmācās! Jo liela daļa no viņiem, pirmkārt, atbirst un viņi varētu jau ātrāk ieiet darba tirgū. Manuprāt, mums jāatceļ konkursi, īpaši runājot par valsts augstskolām, jāsamazina budžeta vietu skaits un jāceļ koeficienti. Piemēram, ja informācijas tehnoloģijās pie mums gadā nāk 40 un mēs zinām, ka tie 20 varbūt nav tik labi, kā mēs gribētu, tad no valsts viedokļa labāk būtu, ka šie 20 jau laikus aizietu mācīties uz tehnikumu, iegūtu kaut kādas IT zināšanas un darba tirgū aizietu jau ar labu vidējo izglītību, bet labākie no viņiem nāktu pie mums uz Vidzemes Augstskolu. Mēs savukārt par to pašu naudu, ko valsts dod, izglītojam 20 cilvēkus, taču viņi visi ir ekselentas kvalitātes!

Esam aizvadījuši kārtējo pilnmēnesi un zīmīgo skaitļu kombināciju 19 02 2019. Dienu, kad atkal redakcijas tālruņi bija karsti no sūdzībām un tik liela negatīvisma, ka par visu vairāk gribējās tam pretī likt prieku kaut par pašu mazāko ikdienas sīkumu. Ja labi grib, to var! Kaut vai atceroties aizvadītajās saulainajās brīvdienās Gaujmalā vai Atpūtas parkā satiktos valmieriešus – vairāk nekā pilsētas ielās! Pirmie vasaras raibumi un smaidi no sejas sejā.

Nedēļas nogalē Valmierā gaidāms Ekoforums, kura laikā Valmieras sākumskolā pulcēsies vairāk nekā 200 dalībnieku no visām ekoskolām. Tā laikā paredzētas izglītojošas un saliedējošas aktivitātes, kas saistās ar apziņas veidošanu pret vidi, bet ne tikai.

Šajās dienās kļuva zināms, ka Latvijas Republikas tieslietu ministrs un amatu apvienošanas kārtībā arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdētājs Jānis Bordāns nosūtījis vēstules ārvalstu vēstniecībām ar žēlabām par to, ka ļaunā pašmāju prokuratūra politisku iemeslu dēļ izrēķinās ar viņa partijas biedru Juri Jurašu.

Aizvien lielāka uzmanība sabiedrībā tiek pievērsta pēc dažiem mēnešiem gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, kuras ir ļoti nozīmīgs notikums kā iekšpolitikas, tā starptautiskās politikas kontekstā. Svarīga šajā gadījumā ir valdošās koalīcijas partiju spēja vienoties par kopīgu kandidātu uz šo augsto amatu.

Plašajos labdarības projektos mēs esam dāsni. Piemēram, bērnu veselības stiprināšanai tā tiek saziedoti tūkstoši, un labi, ka esam gatavi otram palīdzēt ar eiro, pieciem vai simtu. Šīs ziedojumu akcijas atspoguļo sabiedrību, tās vajadzības, un valsts apgūst līdzatbildību. Taču tas ir tikai viens no ziedošanas veidiem. Ziedošanas kultūra ir dažāda, un pētīts, ka bieži vien ziedot naudu ir daudz vieglāk nekā atvēlēt otram laiku, padomu, līdzdarboties. Tas prasa lielāku iesaistīšanos.

Bieži jokojam, ka reizēs, kad ar paziņu nu galīgi nav par ko runāt, vajag vien ieminēties par laika apstākļiem, lai sarunu maisam gals būtu vaļā. Smejamies arī par zāli, kas reiz bija zaļāka, un dziļākām kupenām bērnībā. Taču, kad tagad krīt siltuma rekordi, vismaz tiem, kuru saimniekošana un iztika vistiešākajā veidā ir saistīta ar laika apstākļiem, joki nav prātā. Nav arī prognozētāju, kuri spētu pateikt, vai šī ziema bija turpinājums iepriekšējai karstajai, visu kaltējušajai vasarai, vai arī pēc siltās ziemas gaidāma vēl karstāka vasara nekā pērn. Kad zemes darbus un sēju sākt? Vai nav iespējams, ka aukstums vēl var atgriezties maijā? Sentēviem zināmie sējas un citu pavasara darbu kalendāri nu jau kuru gadu izrādās krietni koriģējami.

Tā kā nesen Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi jauno Ieroču aprites projektu, kas paredz, ka medībām domātos šaujamieročus varēs izmantot arī pusaudži no 16 gadu vecuma, nolēmu internetā painteresēties, cik tad īsti to mednieku Latvijā ir. Izrādījās, ka pēdējo 15 gadu laikā mednieku skaits valstī sarucis no 35 līdz 22 tūkstošiem ar vidējo vecumu 60 gadi, tātad strauji izmirstoša interešu grupa, kurai kā ēst nepieciešamas jaunas asinis, neskatoties uz tiesībsarga, policijas un Veselības ministrijas iebildumiem.

Politiskās sīkbūtnes, kuras tikušas pie varas, pateicoties Latvijas tautas acumirkļa (un jau skaļi nožēlotai) kaprīzei, steidz izrādīt «jauno politiku», noniecinot vairāk nekā divās desmitgadēs paveiktu godavīra darbu. Partijiski mikrobi tagad lepni bļaustās par divu termiņu maksimumu valsts amatos, bet paši var nepiedzīvot pat vienu pilnu...

Vakar ar finanšu lietām saistītie ļaudis Latvijā varēja atzīmēt savdabīgu jubileju – pirms gada 13. februārī ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas alias FinCen paziņojums faktiski iesāka plašāku banku tīrīšanas kampaņu Latvijā, kuras lielākais upuris izrādījās ABLV Bank, kam tika pārmests gan par Ziemeļkorejas kodolieroču programmas pastarpinātu atbalstīšanu, gan par nepareizām aktivitātēm Krievijā, Ukrainā un Azerbaidžānā. Pagaidām viss šajā lietā rezultējies ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Tās izpildījums Latvijā joprojām tiek neviennozīmīgi uzņemts finansistu aprindās, taču gan jau notiek ar mūsu pieredzējušo stratēģisko partneru vēlību un ziņu. Pa spārniem Latvijā šajā laikā dabūjušas vēl dažas sabiedrībā mazāk pazīstamas un resnas bankas, iespējams, te būs vēl kādas nopietnas soda sankcijas.

Pieļauju, ka arī mūsu «Liesmas» lasītāji sen jau kā pamanījuši kādu neierastu parādību, kad pa ielu pretim nākošo bērnu galvas vairs nav nodurtas lejup, veroties savos viedtālruņos, bet visa uzmanība nu tiek veltīta savādai nodarbei – kaut kādas bumbiņas žonglēšanai. Ja vēl neesat pazīstami – tā ir rotaļlieta kendama, kas atkal iztaisnojusi mūsu bērnu kaklus.

Šajās dienās Tieslietu ministrijas (TM) vadīta darba grupa nāca klajā ar jaunu ierosinājumu, kādam vajadzētu izskatīties pareizajam modelim par valsts finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām. Iniciatīva par attiecīgā jautājuma izpētes nepieciešamību un jauna finansējuma modeļa izstrādi pieder vēl Māra Kučinska valdībai un ir krietni pasena, tā ka uz jaunā sasaukuma Saeimu atbildību par publikas nervozēšanu ar šādām tēmām novelt nevar.

Kāda ir pedagoga motivācija darīt vairāk un labāk laikā, kad kārtējo reizi valdība atsaka algas pielikumu, kad gadu pēc gada jāstrādā reformu virpulī un jaunu pārmaiņu gaidās?

Tad, kad jūs pēdējoreiz sākāt strādāt jaunā darba vietā, vai pēc trim nedēļām bija iespēja doties atvaļinājumā? Visdrīzāk ne brīvdienas atļāvāties prasīt, ne kāds tās dotu, bet ar ministriem ir citādi.

Mūsu pilsētā nav nevienas vispārizglītojošās mācību iestādes, kur varētu mācīties bērni ar intelektuālās attīstības traucējumiem.

Latvijas Mobilais Telefons gatavojas savas nozares starptautiskai izstādei Barselonā, kurā par uzņēmuma sasniegumu demonstrācijas stenda un Latvijas tēla veidošanas pamatelementu izmantos «brūno zeltu» – kūdru. Šī iecere ir labs iegansts sabiedrībai nopietnāk padomāt, ar ko tiešām mēs esam interesanti pasaulei.

2016. gadā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu, kurā viena no prasībām ir valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas izstrāde, pieņemšana un īstenošana. Lielākā daļa (86% 2015. gadā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem) no amonjaka emisijām rodas no lauksaimniecības, tādēļ valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmā tik aktuāli ir arī labas lauksaimniecības prakses nosacījumi amonjaka emisiju ierobežošanai augkopības un lopkopības saimniecībām.