Viedokļi

Mūžības diena aizvadīta. Arī Valmieras Pilsētas kapos bija neierasti daudz cilvēku, tādēļ pievakarē, kad sāka krēslot, kapsēta ar neskaitāmām sveču gaismām atkal ieguva to īpatnējo, vienreizējo kopskatu — it kā no lidmašīnas raugoties uz ugunīs mirdzošu pilsētu. Tikai šī — mirušo valstība. Ierasts, ka, aizdedzinot piemiņas gaismu, godu parādām ne tikai konkrētajam zem septiņām pēdām guldītajam, bet arī vēl daudziem citiem konkrētai dzimtai piederīgiem, ar kuriem mums dzīves laikā ir bijusi tā laime satikties un par kuriem joprojām glabājam atmiņas. Žēl tikai, ka tad, kad esam jaunības maksimālisma pilni, tik maz vērības pievēršam tam, ko stāsta mūsu vecvecāki vai kāds cits radinieks. Tad gadās kā nesen manam Rīgas brālēnam.

2016. gada 27. aprīlī Eiropas Parlaments un ES Padome pieņēma jauno Personas datu aizsardzības regulu Nr. 2016/679 (turpmāk — Regula), kas ir piemērojama Eiropas Savienības dalībvalstīs no 2018. gada 25. maija.

Jau «slavenais» skolu tīkla optimizācijas pētījums apliecina, ka valdošās koalīcijas (ne)stabilitāte izpaužas arvien dīvainākos veidos. Atliek cerēt, ka pēc budžeta apstiprināšanas premjers sadūšosies apvaldīt izglītības un zinātnes ministru.

Latvijas augstskolās notiek forumu cikls, aicinot diskutēt par to, kādas ir iespējas cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīt darba tirgū. Vidzemes Augstskolā bija saruna par sociālo uzņēmējdarbību kā vienu no iespējām.

Laiku pa laikam sabiedrībā uzbango emocijas par ierēdņu armijas apjomiem mūsu valstī un tiem neadekvāto padarītā darba sauso atlikumu. Iespējams, saprotu situāciju pārāk vienkārši, taču jau daudzus gadus mani nepamet doma par kādu salīdzinājumu. Latvijas šodienas iedzīvotāju skaits ir līdzīgs lielas pasaules pilsētas iedzīvotāju skaitam. Pieņemsim, ka te domāta Rietumu pasaule ar salīdzinoši augstākām komforta prasībām, nekā tas būtu Āfrikā vai Āzijā, kur, protams, ir arī pozitīvi piemēri, taču tie tikai apstiprina izņēmuma statusu.

Latvija nedrīkst atļauties iestigt provinciālismā, un tās interesēs ir saglabāt Eiropas un NATO vērtību kursu. Situācijā, kad centriski un eiropeiski orientēto partiju skaits ir liels, to izdarīt kļūst aizvien grūtāk, jo notiek politiskā fragmentācija, kurā galvenais pašmērķis ir 5% vēlēšanu barjeras pārvarēšana, nevis Latvijas izaugsme un attīstība.

Decembris paies Adventa laika noskaņā, kad likumsakarīgi katram gribas pieskarties pasaules labajai daļai un pašam tādam labākam kļūt. Lūgumi pēc atbalsta un ziedošanas labdarības akciju un maratonu laikā būs neskaitāmi. No vienas puses: tāpēc jau mēs cits citam esam blakus, lai palīdzētu, bet reizēm ir tik patīkami dzirdēt, ka eņģeļu bari pārvēršas par skaļiem oponentiem valsts politikai, uzsverot — ja cilvēks ir Latvijas vērtība, tad jāņem vērā, ka nav mums nekā svarīgāka par veselu cilvēku.

Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis vakar pauda cerību, ka beidzot varētu vainagoties ar panākumiem kārtējais plāns par reformām valsts pārvaldē, kas paredz pakāpeniski samazināt darbinieku skaitu par 6%. Cerības tiek saistītas ar to, ka darbinieku skaita samazināšana tiks noteikta par vienīgo veidu, kā valsts pārvaldes iestādēs iegūt līdzekļus algu palielināšanai.

Reiz kāds cilvēks esot lielījies, ka nogriezis lauvam — cilvēkēdājam asti ar kabatas nazi. Uz jautājumu, kāpēc viņš nav nogriezis galvu, cilvēks atbildējis, ka to kāds jau esot izdarījis pirms viņa. Morāls gļēvums ir vīrišķības sabrukums, bet drosme ir viena no augstākajām dvēseles vērtībām, tikumiem. Tā ir spēja savam «es gribu» pretim nolikt «tā ir pareizi», tikums, kas ļauj mums rīkoties pareizi, neskatoties uz mūsu bailēm un iespējamiem zaudējumiem.

Daudzkrāsaini izgaismota, parādes maršiem un patriotiskām dziesmām skanot, ir pavadīta Latvijas kārtējā dzimšanas diena, un turpinām rosības pilno ceļu pretī simtgadei. To sagaidot, ir daudzi labi aizsākumi, bet ir arī daudz kas būtisks nepadarīts vai pat aplami darīts.

Šajos valstssvētkos svētku salūts mums nograndēs kā starta šāviens, iesākot Latvijas lielās jubilejas sagaidīšanas gadu. Vēl nupat domājām, ka zīmīgais notikums ir drošā attālumā, tāpēc nevajag lieki par to satraukties — gan simtgade pati nāks un atnāks, garām mums neaizies. Drīz sāks šķist, ka laika ritējums ir uzņēmis pārāk straujus apgriezienus.

Vakar Rīta Panorāmā paklausījos mūsu Saeimas nepareizās partijas Saskaņas deputātu Ivaru Zariņu. Parlamentārietis runāja par aktuālu ekonomisko jautājumu — ko darīt ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK)? Pieļauju, ka Zariņa kungs varētu būt ja ne pats profesionālākais, tad noteikti viens no zinīgākajiem enerģētikas ekspertiem starp visiem 100 deputātiem, taču viņā joprojām neviens īsti negrib ieklausīties.

Jau kopš 2014. gada Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norādīja uz aplamu rīcību godprātīgas pirkumu reģistrācijas uzlabošanā. Laikā, kad pasaulē vērojama tehnoloģiju attīstība, Latvijā tiek ieviests tas, kas jau pieder pagātnei — normatīvajā regulējumā dominē tādi «akmens laikmeta» termini kā fiskālais atmiņas bloks, izejas koda iesniegšana VID, plombēšanas akts, kases ierīces tehniskā pase u.c. mūsdienām neiedomājamas lietas. Turpretī LTA ir piedāvājusi citas efektīvas un lētas metodes pirkumu uzskaitei, piemēram, virknes kodus.

Pirms dažām dienām kļuva zināms, ka PSRS Valsts Drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot atklātībai Latvijas rīcībā esošo VDK kartotēku jeb tā dēvētos čekas maisus.

Ikdienā mums gandrīz katru dienu sanāk kontaktēties ar līdzcilvēkiem. Visbiežāk tas ir tirdzniecības un pakalpojumu sfērā, kad kaut ko pērkam, tā ne vienmēr ir konkrēta prece, bet reizēm arī pakalpojums. Katrā reizē rodas savstarpējās saskarsmes nianses, kuras vai nu aicina konkrētā vietā un pie konkrēta pārdevēja/pircēja iegriezties biežāk, vai arī izsauc pamatīgu alerģiju, liekot vismaz uz kādu laiku aizmirst par konkrēto vietu un piedāvājumu.

«Jums var patikt vai nepatikt ekonomikas ministrs Ašeradens, bet viņš ir izdarījis vella darbu, ko daudzi nesaprot — atradis vienošanos ar Latvenergo, kas ir ar mieru atteikties no OIK (obligātās iepirkuma komponentes) maksājumiem, — valsts faktiski atpirksies no tā grēka, tikai mums tas nebūs jāmaksā nodokļu rēķinos, tas būs viņu nākotnes dividendēs. Nedaudz sarežģīta shēma, bet tas nozīmē, ka mums tieši nebūs jāmaksā caur elektrības rēķiniem.

Novembri nu jau vairākus gadus esam ieraduši dēvēt par patriotisko mēnesi. Šogad tas iedegtu piemiņas svecīšu un lāpu gājienu gaismā sarkanbaltsarkans ir iekrāsojies veselas nedēļas garumā. Tā ir pat izteikti simboliska, jo pirms mūsu nācijas valstiskā veidojuma sākuma 1918. gada 18. novembrī būtiska bija latviešu strēlnieku bataljona dzimšana trīs gadus iepriekš. Šī bataljona vīri pēc tam kļuva par Latvijas brīvības cīnītājiem, nodrošināja mūsu valsts militāro pirmsākumu un izcīnīja uzvaru pār skaita ziņā pārāko Bermonta karaspēku. Tieši tādēļ godinājumu vispirms Lāčplēša dienā ir pelnījuši karavīri un tikai nedēļu pēc tam valstsvīri, kuri 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti. Atcerēsimies arī, ka vēl vairākus mēnešus pēc šī drosmīgā soļa to, būt vai nebūt šai valstij, izšķīra strēlnieku varonība, jo turpinājās karadarbība.

Uzdrošināties ir skaisti — cik iedvesmojoša un cēla ir šī Zentas Mauriņas atziņa!

Vai mans gars ir slims?

Jau 12 gadus redzama vieta Valmieras pilsētas izaugsmes un attīstības investīciju plānos tiek ierādīta pakalpojumam — pievienošanās maksai pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Jautājuma nozīmība un cēlā daba tiek uzsvērta ne tikai laikrakstu un reklāmizdevumu slejās, bet arī Valmieras pašvaldības deputātu labo darbu topu virsotnēs, kamēr varas gaiteņos neviens nespēj sniegt skaidrojumu, kas bija un šodien ir šī pievienošanās maksa?

Reiz, kā rakstīja jūsmīgs amerikāņu publicists, tās bija «desmit dienas, kas satricināja pasauli». Tik tiešām satricināja — atstājot dziļas un asiņainas pēdas visā XX gadsimta vēsturē. Taču kreisera Aurora šāviens ne tikai iesāka boļševiku apvērsumu — tas šķietami paradoksāli deva starta signālu latviešu neatkarības centieniem.

Ļoti iespējams, ka valdība ne gluži rentabli iztērējusi apmēram 180 tūkstošus eiro, iespējams, pie secinājuma, kādu skaidrā un nepārprotamā veidā šonedēļ otrdien Latvijas Ministru kabinets darīja zināmu zviedru telekomunikāciju gigantam Telia Company, varēja nonākt arī bez biznesa konsultanta KPMG palīdzības. Lai nu kā — valdība lēmusi neapvienot Latvijas Mobilo Telefonu (LMT) un Lattelecom. Bez opcijas to darīt, pieprasot jaunizveidotajā uzņēmumā 51% akciju.