Nepārdomātā kases aparātu reforma ir vēl viens faktors cenu celšanai veikalos. Jauno kases aparātu iegādei nāksies tērēt aptuveni 70 miljonus eiro. Lai uzņēmēji iegūtu šos liekos līdzekļus, tas noteikti atsauksies uz cenām. Aprēķinot un sadalot izdevumus uz iedzīvotājiem, sanāk, ka vidēji katrs pircējs veikalā atstās liekus 35 eiro. Vidējai Latvijas ģimenei «izmesti vējā» būs apmēram 120 eiro no mājsaimniecības.
Uz pārāk skaļo ar Turciju saistīto diplomātisko skandālu fona sabiedrības uzmanības it kā otrā plānā palikusi Eiropas dzīvei daudz būtiskākā 9. un 10. martā Briselē notikusī Eiropadomes sēde. Tajā ES valstu un valdību vadītāji apsprieda jautājumus, kas saistīti ar ES ekonomisko attīstību un nākotni. Tās scenāriji ir ieskicēti Eiropas Komisijas sagatavotajā un tās prezidenta Žana Kloda Junkera 1. martā publiskotajā «Baltajā grāmatā», kurā izklāstītas piecas alternatīvas ES nākotnei pēc Lielbritānijas Brexit.
Rencēnu pagasta «Vildēnos» Ināras Pabrikas mini zoodārzā, ko iecienījuši tūristi, izveidota ne tikai dažādu dzīvnieku, bet arī plaša reto un eksotisko mājputnu kolekcija. Saimniecībā apskatāmi Ziemeļāfrikas melnie strausi, pāvi, fazāni, pīles, tītari, pāvbaloži, 20 šķirņu vistas un citi putni. Jautāju saimniecei, vai viņa nav nobažījusies par savu spārnaino saimi, gājputniem atgriežoties Latvijā, vai nebaida putnu gripa.
Politika vienmēr ir nežēlīga, bet brīžiem tā kļūst klaji sadistiska. It kā Mārim Kučinskim un zaļzemniekiem netrūktu pašradītu problēmu — nē, viņiem tagad nāksies atbildēt arī par iepriekšējās premjerpartijas gadiem ilgi piekopto cūcību, ļaujot sabrukt Latvijas ceļiem.
Kopš 1992. gada 5. maija Tieslietu ministrijas pārraudzībā darbojas Valsts valodas centrs (VVC), kas savas galvenās funkcijas formulējis desmit darbības virzienos, ietverot tajos normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību valsts valodas lietošanas jomā, valsts valodas lietotāju tiesību un interešu aizsardzību, valsts valodas lietojumu valsts un sabiedriskās dzīves jomās normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos utt., utjpr., līdz pat latviešu valodas pilnvērtīgai funkcionēšanai Eiropas Savienības institūcijās un ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) saistīto dokumentu tulkošanu.
Ziemā, patiesībā arī citos gadalaikos, laika veči un laika sievas ik rītu brīdina autovadītājus par braukšanas apstākļiem uz ceļiem — te snieg, te slīd, te migla traucē redzamību. Taču modrība un liela pacietība auto stūrētājiem jāsaglabā ik mirkli, arī gluži nevainīgos pilsētas apstākļos.
Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, pie Latvijas politiskajām debesīm var uzlēkt jauna ja ne gluži zvaigzne, tad vismaz zvaigznīte Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izskatā. JKP popularitātes kāpumu ir nodrošinājusi divu plaši zināmu korupcijas apkarotāju — bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāju Jutas Strīķes un Jura Juraša — pievienošanās tās biedru rindām, kas atbilstoši atspoguļojas arī partijas reitingos.
Pārdomas rakstu otrdienas pēcpusdienā, kad aiz loga puteņo. Nav zināms, vai balts atnāks 8. marta rīts, jo ziemai šogad pārlieku mainīga daba. Varbūt jau līs, un vīrieši, vienā rokā turot papīrā ietītus ziedus, otrā lietussargu, šorīt būs steiguši uz mājām, darba vietām, lai, kur un kā nu vēl ierasts, sievietes iepriecinātu ar pavasara puķēm. Ziedu dāvināšanai nav ne vainas, ja piemirstam, kāda bijusi šīs dienas izcelsme. Galu galā grūti būs ne vien 8. martā, bet arī citos datumos sastapt sievieti, kura teiktu: man ziedi nepatīk!
Mūsdienās daudzi uzskata, ka neregulāras ēšanas vai vienpusīgi izvēlētas pārtikas dēļ mūsu veselībai trūkstošos vitamīnus un citas vielas var aizstāt ar uztura bagātinātājiem. Aizmirstam, ka īstu ilgizturību organisms var iegūt vien no dabiskiem produktiem. Tādēļ jāšaubās, vai kā brīnumlīdzeklis ilgtermiņā būs arī Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas iecerētās reformas nodokļu sistēmā.
Darba drošība ir tēma, kas ik pa laiciņam uzpeld virspusē. Lielākoties tad, kad sanācis kāds nelaimes gadījums ar letālām sekām. To tad nu čakli izčūpstina mediji visos iespējamos rakursos. Bet cik daudz ir reižu, kas neparādās nevienā Valsts Darba inspekcijas atskaitē, jo sanācis vien kāds mazs misēklis darbā, kuru varbūt pēc pāris dienām pats cietušais nemaz vairs neatceras. Jo laimīgs var katru rītu saviem kolēģiem, piemēram, kādā mazā galdniecībā sniegt roku sveicienam ar pavadvārdiem: še pieci! Nevis četri vai trīs... Arī tā gadās. Un spēcīgs garā ir tas mans labs paziņa, kurš aizpērn, rādīdams savu kaklā pakārto roku, atļāvās pajokot, ka traģiskajā negadījumā esot arī labā ziņa — tagad līdz mūža galam viņam nākšoties tikai 18 pirkstiem nagus griezt...
Galvaspilsētas priekšvēlēšanu kaislības sakarst vēl vairāk: pretenzijas kandidēt uz Rīgas domi un pat ieņemt pilsētas galvas krēslu piesaka «pati» Juta Strīķe, kura pirms dažiem gadiem Latvijas sabiedrībai spilgti un vienpersonīgi personificēja cīņu pret korupciju un oligarhu varu.
Pirms pāris nedēļām valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi plašsaziņas telpā izplatīja brīdinājumu, ka mainīgo laika apstākļu un temperatūras svārstību ietekmē uz ceļiem, īpaši jau tiem, kas atrodas sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, var pastiprināti veidoties bedres, iedzīvotājiem izsmeļoši paskaidrojot, ka «kūstošais sniegs, ledus un lietus iekļūst asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā.
Lai izvērtētu iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām, Zemkopības ministrija, kā zināms, ir izveidojusi nozaru ekspertu darba grupu un tā jau ir sākusi darbu pie priekšlikumiem.
Mēs gribam noķert igauņus, kuri to, ko tagad Latvijā ekonomikas jomā liek priekšā Latvijas Banka un Finanšu ministrija, savā valstī izdarīja jau 2000. gadā. Savā ziņā kaimiņiem bija vieglāk, jo toreiz Igaunijas ekonomika auga par apmēram 5% gadā, tāpēc viņiem nācās iespringt vien uz pāris gadiem, līdz lietas aizgāja kalnup. Latvija šodien dzīvo sarūkoša tirgus apstākļos: samazinās gan strādājošo, gan preču un pakalpojumu pircēju skaits. Līdz ar to plānotais ekonomikas pieaugums nebūs tik straujš, un pārejas periods, ja vispār reformas notiks, varētu izrādīties ilgāks. Plus jārēķinās ar masīvu budžeta izdevumu daļas — īpaši jau izglītības un medicīnas — spiedienu. Atļaušos citēt Ivaru Godmani otrdienas Rīta Panorāmā: «Mēs no viņiem (igauņiem) atpaliekam 5 līdz 8 gadus. Vai mēs varam precīzi viņus nokopēt? Viņiem dūša vienmēr ir bijusi lielāka, ne tikai dūša, bet arī tas, ka viņi tādos izšķirīgos brīžos koncentrējas.»
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka visā pasaulē ar hronisku vielmaiņas slimību — cukura diabētu — sirgst vairāk nekā 340 miljoni iedzīvotāju. Saslimstība ar cukura diabētu un īpaši ar 2. tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā turpinot strauji pieaugt.
Kopš Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu viens no biežāk piesauktajiem ar viņu saistītajiem jautājumiem ir prasība, lai NATO dalībvalstis pašas maksātu par savu drošību, palielinot izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP.
«Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas» — atziņa, ko reti sakām par mežu reālajām bagātībām, vairāk gan paužam bažas par kādu aplamību vai mežu, kurā no lieliem kokiem malka vien pāri palikusi. Līdzīgi nu Latvijā ir ar partijām. Kad 1993. gada 5. un 6. jūnijā atkal pēc partiju sarakstiem tika vēlēta Saeima, pieteicās 23 partijas. Jau tad to šķita par daudz.
Nesen Latvijas radio dzirdēju, kā uzstājās kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa sacīja tādus vārdus, ka 13 miljoni eiro paredzēti iztērēšanai, protams, ļoti skaistam mērķim — lai vadātu skolēnus no visas Latvijas uz valsts simtgades pasākumiem. Lai tādā veidā, viņus vadājot, pievestu klāt pie tām vietām, kur patriotismu, dzimtenes mīlestību un visu pārējo varētu mācīt, iepotēt vai kaut kādā citādā veidā darīt tuvāku. Vai tas viņiem to darīs tuvāku, grūti pateikt, bet būs 13 miljoni eiro...
Pie visām iepriekšējām varām politika attiecībā uz alkohola lietošanu patiesībā bijusi līdzīga — lai tauta nedomātu par sociālajām problēmām, tai ļāva nodzerties. Kā tas ir tagad? Statistika liecinot, ka katrs Latvijas iedzīvotājs gadā nodzer vidēji 10 litrus (spaini) alkoholisko dzērienu. Protams, vieni vairāk, citi uz tā rēķina mazāk, un jārēķinās arī, ka statistikas datos netiek iekļauts nelegāli izplatītais alkohols, tātad aina ir vēl dramatiskāka. Un tam apliecinājums ir sabiedrības daļas degradācija. Vai gan citādi arvien biežāk gaismā tiktu celta informācija par vardarbības gadījumiem pret bērniem, veciem cilvēkiem, ģimenes locekļiem, par ugunsnelaimēm, kas notikušas mājsaimniecībās, to iemītniekiem atrodoties alkohola reibumā, autoavārijām, kurās cieš ne tikai pats reibumā esošais, bet arī citi satiksmes dalībnieki?
Kā ne reizi vien jau agrāk, Latvijas jāvārds Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumam CETA tika dots bez īsti racionālas izvērtēšanas. To atkal aizstāja trādirīdis, ko sacēla divi konkurējošie sabiedriskās domas apstrādes «kori» — viens tēloti jūsminās par gaidāmo uzplaukumu, otrs tikpat liekulīgi vaimanā par jaunām verdzības važām.