Viedokļi

Nākamā gada budžeta sakarā ministri daudzkārt apgalvo, ka, lai nu kam, bet drošībai nauda noteikti būšot. Netiek gan teikts, no kuras puses mūsu katra drošībai lielākie apdraudējumi gaidāmi: no ārienes vai tepat no valsts iekšienes. Pēc ziņām par domstarpībām, pat ārkārtējām pretrunām Ventspilī starp  minerālmēslojuma pārkraušanas termināla  a/s «Kālija Parks» īpašnieku jaunajām iecerēm un iedzīvotāju intereses aizstāvošo pilsētas pašvaldību rodas iespaids, ka pašlaik vismaz ventspilnieki lielāko  drošības apdraudējumu saredz tieši savā pilsētā. Tas te samilst ar vilcienu vagonos šurp vestajiem un pēc tam kuģos pārkrautajiem minerālmēsliem — amonija nitrātu. Kamēr, cik atveda, tikpat tūdaļ projām aizveda, varētu teikt, pārāk lielam satraukumam nebija pamata. Bet nu parādījusies ideja līdz pat 400000 tonnu šīs vielas īslaicīgi uzglabāt noliktavās.

Uz Eiropu turpina plūst bēgļu straumes kā no Āzijas un Āfrikas valstīm, tā karadarbības plosītajiem Tuvajiem Austrumiem, sasniedzot apmērus, kādus kontinents nav pieredzējis kopš Otrā pasaules kara laikiem. Daudziem nokļūšana Eiropā tiešām ir pēdējā cerība, un daudzi no bēgļiem arī atklāti vai klusībā tieši Eiropu vaino par viņu dzimtenes piemeklējušajām nelaimēm. Galu galā tieši eiropieši bija tie, kas vētraini atbalstīja dažādu režīmu gāšanu, un tagad mums, tostarp arī Latvijai, vienkārši tiek piestādīts rēķins par bezatbildīgiem lēmumiem.

Vakarrīt, Zinību dienā, Valsts prezidents savā sveicienā skolēniem 1. septembrī vēlēja viņiem mācīties tā, lai kļūtu ne tikai par darba ņēmējiem, bet par uzņēmējiem. Jo mūsu valstī joprojām uzņēmīgu cilvēku deficīts, absolūtā mazākumā ir tie, kuri ar savām smadzenēm gatavi radīt reālus projektus vispirms jau ražošanā, tādā veidā nodarbinot sevi un dodot darba vietas arī citiem. Tikai no šāda godprātīga kopdarba rodas nodokļi un visi pārējie materiālie labumi, kurus pēc tam iespējams tērēt valstij vajadzīgām un arī, manuprāt, daudzām nevajadzīgām lietām.

Latviju un «Māršavu» nesen pārstāvēju Lietuvā notikušajā Baltijas valstu piensaimnieku kooperatīvu sanāksmē, kurā baltieši vienprātīgi nolēma ne tikai rakstīt kopīgu vēstuli EK lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, aicinot sniegt arī īpašu atbalstu kooperatīviem, bet arī klātienē piedalīties Eiropas lauksaimnieku organizācijas «COPA -  COGECA» protesta akcijā Briselē 7. septembrī.

Ir mūsu tautai tāds trāpīgs sakāmvārds — katram sava uts, kas liedzas, tam divas, ar domu, ka neviens mēs neesam ideāls un, kā izpētījuši zinātnes vīri, arī uz Saules atrodami plankumi. Vienīgi uz Saeimas deputātiem un dažiem ministriem to grūti attiecināt, jo, pat pieķerti nedarbos, viņi līdzīgi neuzticīgiem laulātajiem turpina apgalvot tas nav tas, ko jūs domājat.

Konfektes un kūkas par akcijas cenu, gluži kā Ziemassvētkus sagaidot, puķu pirkšana nevis gabalā, bet pušķos, gluži kā 8. martā, un daudz jaunu apņemšanos, tāpat kā gadumijā. Tātad šodien ir kārtīga svētku diena.  Kalendārā ar sarkanu to neraksta, bet Zinību diena ir ģimenes svētku reize, kad vismaz vakariņās jau visi varētu būt kopā.

Šķiet, būšu jau agrāk Tev, lasītāj, vietā vai nevietā piesaucis savus radus Somijā. Tagad tiešām ir vairāk nekā iekš- un ārpolitiski aktuāli pastāstīt par svarīgu jaunumu viņu dzīvē. Mazā pilsētiņa Harjavalta, kur dzīvo sievas māsa ar vīru, dēlu un no Latvijas emigrējušo suni Turri, sagaida sev būtisku notikumu – septembrī tajā atvērs bēgļu izmitināšanas centru.

Apturēts iepirkums, pārsūdzēts, no jauna izsludināts: šādi dzirdam pamatojam to, kāpēc ieilgst namu, ceļu un tiltu remonti. Pret iepirkumu politiku un noteikumiem nereti iebildušas pašvaldības, paužot, ka nopērkot lētāko ne vienmēr iespējams saņemt labāko pakalpojumu. Tagad bez iepirkuma izsludināšanas netikt ne pie jaunas mēbeles bērnudārzam, ne garšīgākām ēdienreizēm.

Ziņas par Vācijas galēji labējās Nacionāli demokrātiskās partijas piekritēju nemieriem pret jaunu patvēruma meklētāju uzņemšanu un izmitināšu ar katru dienu  pasaules informācijas telpā pienāk arvien satraucošākas.

Vakar parādījās ziņa, ka atbilstoši «DNB Latvijas barometrs» pētījumiem  augustā ļoti strauji pieaudzis iedzīvotāju optimisms. Pat dažiem vienmēr visu apšaubošajiem un neapmierinātībā ņurdošajiem būs pārsteigums, ka īpaši  optimisms ir pieaudzis par patreizējās valdības darbu. Nākamā gada budžeta pieņemšanas strīdu  paplosītā, daždien it kā uz krišanas robežas jau balansējošā valdība iedzīvotāju vērtējuma indeksa skalā ir atzīta par pieciem punktiem labāka, nekā tā mums visiem šķita pirms mēneša, kad strīdiņi par nākamā budžeta naudas dalīšanu vēl nebija sākušies un viss šķita daudz stabilāks un rāmāks.  Iespējams, ka vērtējumu pozitīvi ir ietekmējusi nevis valdība kopumā, bet strīdīgie, prasīgie  ministri. Gribas taču ticēt, ka viņi strīdas nevis savā, bet mūsu labā un no viņu prasīguma  arī mums kaut kas vairāk tiks.

23. augusts – Molotova un Ribentropa pakta parakstīšana – ir traģiska diena Latvijas valstij, tomēr tieši šajā dienā pirms gandrīz divdesmit gadiem ar milzu entuziasmu sākās arī Latvijas valsts atjaunošana. Šodien šis entuziasms ir acīm redzami noplacis, jo iznākums, bieži piesauktie brīvais tirgus un demokrātija, jūtami atšķiras no cerētā, lai gan vainojami pie tā lielā mērā esam mēs paši.

Izlasot 19. augustā «Liesmā» publicēto Ronalda Gruncka vēstuli ar virsrakstu «Klusums pirms vētras», radās doma, ka tās autoram attieksme pret krievu valodu ir tāda pati kā zināmajam mājputnam pret sarkanas krāsas lupatu.

Kopš svētdienas pēcpusdienas nācijai ir atkal jauns iemesls lepnumam par savu tautieti – septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa tālajā Pekinā izcīnījusi bronzas godalgu pasaules čempionātā vieglatlētikā. Tagad visās atsauksmēs lasām sajūsmīgus kāda malacīte!, mēs ar tevi lepojamies! un tādā garā, kaut gan pēc pirmās sacensību dienas, kuru Laura noslēdza necilajā 13. vietā, vairums komentētāju atļāvās sportisti bargi kritizēt. Tipiskā latviešu manierē – kamēr neiet, tikmēr noliekam, tiklīdz paveicas, tā slavējam.

Zemkopības ministrijas nozares portālā sadaļā par Valsts meža dienesta jaunumiem publiskotā informācija vēsta: «Projektā «Esošo ugunsnovērošanas torņu rekonstrukcija un jaunu ugunsnovērošanas torņu būvniecība» no koka ir uzbūvēts jauns ugunsnovērošanas tornis Rīgā, Bumbu kalna apkārtnē. Tas izvietots kultūrvēsturiskā vietā – vienā no 1919. gada Rīgas atbrīvošanas kauju piemiņas vietām. Tornis atrodas salīdzinoši augstā vietā, lai savlaicīgi atklātu meža ugunsgrēkus Rīgas un Pierīgas teritorijās, kuras atrodas Daugavas kreisajā krastā. No Valsts mežu dienesta rīcībā esošajiem 183 meža ugunsdrošības torņiem 5 ir uzbūvēti no koka. Projekts ir īstenots, piesaistot ES fonda līdzekļus un tā mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.»

Leļļu teātris nevarēs nolietotos skatītāju krēslus kaut daļēji aizstāt ar jauniem, jo valdība tam pieprasa ieskaitīt valsts budžetā dividendes – 90 procentus no gūtās peļņas. Ministru prezidente un finanšu ministrs, šķiet, joprojām neatgūstas no ES prezidentūras «birokrātiskā karnevāla» skurbuļa. Viņi neapjēdz, cik piedauzīga ir valdības demonstrētā «principialitāte» leļļiniekiem atņemto 10 369 eiro dēļ.

Valdību veidojošās partijas ir sākušas knapināt nākamā gada budžeta kontūras. Vajadzību, kā vienmēr, ir milzums, bet nauda to apmierināšanai vēl jāsameklē. Lai arī budžeta darba grupas sanāksmes nu jau notiek katru dienu, pagaidām stabilākie rādītāji, kas iezīmē nākamo budžetu, ir vien trīs skaitļi: iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme vismaz 3% apmērā, 2% inflācija un tikai 1% budžeta deficīts no IKP.

Pagājušajā nedēļā milzu ažiotāžu izraisīja ziņa, ka Krievijā gatavojas veikt dzelzceļu līniju uz Latviju remontu, kamdēļ uz pāris mēnešiem samazināsies kravu plūsma uz Latvijas ostām. Pār virknes amatpersonu galvām pēkšņi nāca apskaidrība, ka gadījumā ja šāda Maskavas rīcība ir politiski motivēta (par ko Latvijā šaubās retais) un Krievijas tranzītkravu apjomi strauji ies mazumā ilgtermiņā, nopietnas problēmas gaida ne tikai Latvijas tranzīta nozari, bet pat visu valsts ekonomiku kopumā. Šprotu importa aizliegums uz šāda fona pat nebūs problēma, bet tā – sērkociņš.

Ceļu būvnieki ir satraukti par valdības attieksmi pret ceļu infrastruktūru kopumā un jo īpaši pret reģionālajiem un vietējiem ceļiem. Tie strauji brūk, valdībai noskatoties, kā strukturāla un finansiāla nesakārtotība «aprij» mūsu nacionālo bagātību – ceļus.

Izbrīnu tas neizsauc, jo muļļāšanās, kautrība, nekonkrētība un šaubas jau kuro gadu skolotājus uztura veselīgā stresā kā pēc skolas gada, kad nav skaidrs, kas viņus sagaida rudenī, atgriežoties skolā pirms jaunā mācību gada sākuma. Tiesa, sākot jau ar jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobāciju vairākās Latvijas skolās, pārmaiņas izglītībā ir tā kā sākušās un dažādās sanāksmēs un sarunās pieņemas spēkā. Tomēr neskaidrību ir ļoti daudz, par kurām stingri iebilda un turpina to darīt gan paši pedagogi, gan viņu arodbiedrība, jo attiecīgās ministrijas ierēdņu apgalvojumam, ka pedagogi no jaunā modeļa būs tikai ieguvēji un pat saņems labāku samaksu par darbu, un arī par pienākumiem, par kuriem līdz šim viņi nesaņēma neko vai tikai grašus.

Ziņa, ka Krievija varētu apturēt ogļu tranzītu caur Rīgas ostu, daudzos cilvēkos izraisa vien patiesu sajūsmu: «Urā, beidzot nokratīsim vēl vienas važas, kas mūs saista ar agresīvo austrumu kaimiņu! Vai tā nav izcila bauda – redzēt Andra Amerika skābo ģīmi?»