Viedokļi

Šodien, 21. februārī, pasaule atzīmē Starptautisko dzimtās valodas piemiņas dienu.

Viņnedēļ kāds acīgs valmierietis Facebook padalījās savos vizuālajos iespaidos par bēdīgo vanšu tilta stāvokli – gan ietvē vismaz viens caurums izstaigājies, gan patiltē metāla konstrukcijas pamatīgi aprūsējušas... 

Galvenais ir panākts – valdība ir bez iekšējiem skandāliem apstiprinājusi valsts budžeta projektu. Arī līdz šim valodā varenais Apvienotais saraksts klusiņām vien ir rātni piekritis, ka tā pārvaldītām nozarēm finansējumā būs šādi «cipari», nevis citi, dāsnāki. 

Nākamnedēļ, 21. februārī, valdībai jāskata mūsu informatīvais ziņojums un jāpieņem lēmums attiecībā uz turpmāko darbību saistībā ar privātā investora janvārī iesniegto priekšlikumu par kopdarbību sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvē Skultē.

Šķirstot Facebook, man parādījās video, kuru bija ielicis kāds ceļošanas blogeris ar aicinājumu apmeklēt Latviju. Lai gan video bija dažu minūšu garš, viņš parādīja dažas no pilsētām, ko ir vērts apmeklēt, un izstāstīja, ko tur var darīt un ko ēst.

Pagājušajā nedēļā viļņojās kārtējās politiskās kaislības apkārt potenciālā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībai. Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nāca klajā ar ierosinājumu atslepenot (padarīt pieejamu sabiedrībai) šā termināļa būvniecības ekonomisko pamatojumu, tomēr iniciatīva neguva vairākuma parlamentāriešu atbalstu.

Brīvprātīgais oglekļa kredītu tirgus šobrīd ļoti strauji attīstās. Sistēma, kas paredzētas oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai, kļūst populāra arī Latvijā, un mežu vai zemju īpašnieki aizvien aktīvāk interesējas par šīm iespējām nodarboties.

Katrā lielākā vai mazākā apdzīvotā vietā ir savi brēgeliskie tipi – Valmierā, Rūjienā, Rīgā un jebkur citur pasaulē. Kas ir brēgeliskais tips?

Dienās, kad Turcijas un Sīrijas pilsētās zemestrīces paņem tūkstošiem dzīvību, jau ir secinājumi, ka nelaimē lielā mērā  vainojama dabas spēku iespējamo stihiju nerespektēšana.

Nākamā gada valsts budžeta svarīgākā prioritāte – valsts drošība, un lielākās atsauces tiek liktas uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju.

Vakar Saeimā tika iesniegts šī gada valsts budžeta projekts – lielākais vēsturē, ar teju 14,7 miljardu eiro lielu izdevumu daļu. 

Mums palicis parāds. Darba devēji visu laiku gribēja nedaudz piebremzēt minimālās algas kāpumu, bet mēs nepacēlām neapliekamo minimumu.

Lai arī teju vai visi ar pandēmiju saistītie ierobežojumi jau labu laiku kā atcelti, nedrošība par nākotni saglabājusies, jo ik pa brīdim sabiedrībai no valsts vadošo infektologu puses tiek atgādināts, ka šur tur pasaulē atklāti jauni vīrusa paveidi un ir tikai laika jautājums, kad tie atceļos uz Latviju.

Publiskajā telpā aizvien biežāk izskan informācija par dažādām nebūšanām, kas saistītas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nespēju nodrošināt dokumentu (pases vai pirmkārt jau ID kartes) atjaunošanu vai izsniegšanu visiem gribētājiem. 

2021. gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās.

Šoreiz tas nebūs stāsts par aizgājēja pavadīšanu kapličā, sēru zālē krematorijā vai pie pēdējās mūža mājvietas jau smilšu kalniņā.

Kopš 1. janvāra pašvaldību darbs Latvijā ir pakļauts jaunam likumam – līdzšinējā likuma «Par pašvaldībām» vietā ir stājies jauns «Pašvaldību likums».

Apmēram pirms nedēļas vietnē manabalss.lv tika iesniegta iniciatīva par to, lai vieglo automašīnu tehniskā stāvokļa kontrole notiktu reizi divos gados, nevis kā ir pieņemts tagad – reizi gadā. 

Kopumā Latvijai «ES fondu 2021.–2027. plānošanas periodā» investīcijās ir piešķirti 4,7 miljardi eiro. Liela nauda – teju puse valsts budžeta – mums krīt klēpī «tāpat vien»!

Šie 10 centi par depozīta iepakojuma vienību ir motivējoši. Aptaujas rāda, ka tieši pusei iedzīvotāju šo 10 centu atgūšana ir būtiska, lai piedalītos šajā sistēmā un atgrieztu šo iepakojumu. Diezgan liels iedzīvotāju skaits arī norāda – viņu skaits pārsniedz 40% – vides mērķu svarīgumu, tā ka mēs redzam šo atbalstu ne tikai finansiālu, bet arī kā atbalstu aprites ekonomikas idejām, ilgtspējas idejām, kas iedzīvotājus motivē.