Viedokļi

Darba drošība ir tēma, kas ik pa laiciņam uzpeld virspusē. Lielākoties tad, kad sanācis kāds nelaimes gadījums ar letālām sekām. To tad nu čakli izčūpstina mediji visos iespējamos rakursos. Bet cik daudz ir reižu, kas neparādās nevienā Valsts Darba inspekcijas atskaitē, jo sanācis vien kāds mazs misēklis darbā, kuru varbūt pēc pāris dienām pats cietušais nemaz vairs neatceras. Jo laimīgs var katru rītu saviem kolēģiem, piemēram, kādā mazā galdniecībā sniegt roku sveicienam ar pavadvārdiem: še pieci! Nevis četri vai trīs... Arī tā gadās. Un spēcīgs garā ir tas mans labs paziņa, kurš aizpērn, rādīdams savu kaklā pakārto roku, atļāvās pajokot, ka traģiskajā negadījumā esot arī labā ziņa — tagad līdz mūža galam viņam nākšoties tikai 18 pirkstiem nagus griezt...

Galvaspilsētas priekšvēlēšanu kaislības sakarst vēl vairāk: pretenzijas kandidēt uz Rīgas domi un pat ieņemt pilsētas galvas krēslu piesaka «pati» Juta Strīķe, kura pirms dažiem gadiem Latvijas sabiedrībai spilgti un vienpersonīgi personificēja cīņu pret korupciju un oligarhu varu.

Pirms pāris nedēļām valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi plašsaziņas telpā izplatīja brīdinājumu, ka mainīgo laika apstākļu un temperatūras svārstību ietekmē uz ceļiem, īpaši jau tiem, kas atrodas sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, var pastiprināti veidoties bedres, iedzīvotājiem izsmeļoši paskaidrojot, ka «kūstošais sniegs, ledus un lietus iekļūst asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā.

Lai izvērtētu iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām, Zemkopības ministrija, kā zināms, ir izveidojusi nozaru ekspertu darba grupu un tā jau ir sākusi darbu pie priekšlikumiem.

Mēs gribam noķert igauņus, kuri to, ko tagad Latvijā ekonomikas jomā liek priekšā Latvijas Banka un Finanšu ministrija, savā valstī izdarīja jau 2000. gadā. Savā ziņā kaimiņiem bija vieglāk, jo toreiz Igaunijas ekonomika auga par apmēram 5% gadā, tāpēc viņiem nācās iespringt vien uz pāris gadiem, līdz lietas aizgāja kalnup. Latvija šodien dzīvo sarūkoša tirgus apstākļos: samazinās gan strādājošo, gan preču un pakalpojumu pircēju skaits. Līdz ar to plānotais ekonomikas pieaugums nebūs tik straujš, un pārejas periods, ja vispār reformas notiks, varētu izrādīties ilgāks. Plus jārēķinās ar masīvu budžeta izdevumu daļas — īpaši jau izglītības un medicīnas — spiedienu. Atļaušos citēt Ivaru Godmani otrdienas Rīta Panorāmā: «Mēs no viņiem (igauņiem) atpaliekam 5 līdz 8 gadus. Vai mēs varam precīzi viņus nokopēt? Viņiem dūša vienmēr ir bijusi lielāka, ne tikai dūša, bet arī tas, ka viņi tādos izšķirīgos brīžos koncentrējas.»

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka visā pasaulē ar hronisku vielmaiņas slimību — cukura diabētu — sirgst vairāk nekā 340 miljoni iedzīvotāju. Saslimstība ar cukura diabētu un īpaši ar 2. tipa cukura diabētu pasaulē un arī Latvijā turpinot strauji pieaugt.

Kopš Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu viens no biežāk piesauktajiem ar viņu saistītajiem jautājumiem ir prasība, lai NATO dalībvalstis pašas maksātu par savu drošību, palielinot izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP.

«Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas» — atziņa, ko reti sakām par mežu reālajām bagātībām, vairāk gan paužam bažas par kādu aplamību vai mežu, kurā no lieliem kokiem malka vien pāri palikusi. Līdzīgi nu Latvijā ir ar partijām. Kad 1993. gada 5. un 6. jūnijā atkal pēc partiju sarakstiem tika vēlēta Saeima, pieteicās 23 partijas. Jau tad to šķita par daudz.

Nesen Latvijas radio dzirdēju, kā uzstājās kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa sacīja tādus vārdus, ka 13 miljoni eiro paredzēti iztērēšanai, protams, ļoti skaistam mērķim — lai vadātu skolēnus no visas Latvijas uz valsts simtgades pasākumiem. Lai tādā veidā, viņus vadājot, pievestu klāt pie tām vietām, kur patriotismu, dzimtenes mīlestību un visu pārējo varētu mācīt, iepotēt vai kaut kādā citādā veidā darīt tuvāku. Vai tas viņiem to darīs tuvāku, grūti pateikt, bet būs 13 miljoni eiro...

Pie visām iepriekšējām varām politika attiecībā uz alkohola lietošanu patiesībā bijusi līdzīga — lai tauta nedomātu par sociālajām problēmām, tai ļāva nodzerties. Kā tas ir tagad? Statistika liecinot, ka katrs Latvijas iedzīvotājs gadā nodzer vidēji 10 litrus (spaini) alkoholisko dzērienu. Protams, vieni vairāk, citi uz tā rēķina mazāk, un jārēķinās arī, ka statistikas datos netiek iekļauts nelegāli izplatītais alkohols, tātad aina ir vēl dramatiskāka. Un tam apliecinājums ir sabiedrības daļas degradācija. Vai gan citādi arvien biežāk gaismā tiktu celta informācija par vardarbības gadījumiem pret bērniem, veciem cilvēkiem, ģimenes locekļiem, par ugunsnelaimēm, kas notikušas mājsaimniecībās, to iemītniekiem atrodoties alkohola reibumā, autoavārijām, kurās cieš ne tikai pats reibumā esošais, bet arī citi satiksmes dalībnieki?

Kā ne reizi vien jau agrāk, Latvijas jāvārds Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumam CETA tika dots bez īsti racionālas izvērtēšanas. To atkal aizstāja trādirīdis, ko sacēla divi konkurējošie sabiedriskās domas apstrādes «kori» — viens tēloti jūsminās par gaidāmo uzplaukumu, otrs tikpat liekulīgi vaimanā par jaunām verdzības važām.

Sekojot kaimiņvalstu — Igaunijas un Lietuvas — piemēram, kur šādi dienesti ar panākumiem jau darbojas, no nākamās trešdienas Saeimā darbu sāks Analītiskais dienests ar mērķi nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru. Jauno Saeimas struktūrvienību, kuras darbībai atvēlēti papildu 100000 eiro, veidos tā vadītājs, pētnieki, kā arī Saeimas bibliotēkas vadītājs un darbinieki. Analītisko pētījumu izstrādei dienests varēs piesaistīt arī ārpakalpojumu — šādos gadījumos tā uzdevums būs sniegt organizatorisko, koordinējošo un konsultatīvo atbalstu pētījuma pasūtīšanas procesā, kā arī uzraudzīt pētījuma izstrādi.

Iespējams, tas bija kāds zivis un arī cilvēkus labi iepazinis makšķernieks, kurš pirmais teica: «Zivs meklē, kur dziļāks, cilvēks — kur labāk.» Tā reālajā dzīvē notiek. Tādēļ neko daudz jau nevaram pārmest tiem, kuri labākas dzīves meklējumos bez sevis atstāj tēvu zemi Latviju. Gudrie, kas vēl latīņu valodu prata, par viņiem līdzīgajiem jau aizlaikos  teica: «Ubi bene, ibi patria!» (Kur ir labi, tur ir tēvija!). Nu jāsecina, ka sev jaunas tēvijas pārdesmit gados ir atraduši jau vairāki simti tūkstošu latviešu, Lielbritānijā vien ap 100 tūkstošiem.

Pagājušajā nedēļā Polijas prese vēstīja par šajā valstī parādījušos iniciatīvu noteikt kvotas viesstrādniekiem no trešajām, Eiropas Savienībā (ES) neietilpstošajām valstīm. Iniciatīva acīm redzami ir mēģinājums ierobežot viesstrādnieku pieplūdumu no Ukrainas, un ļoti ticams, ka iecere arī materializēsies konkrētos likumos, jo viesstrādnieku pūļi no krīzes pārņemtās Ukrainas rada aizvien vairāk galvassāpju Polijas varas iestādēm.

Šosvētdien LTV konkursa Supernova 2017 finālā noskaidrosim, ko tad šogad sūtīsim atrādīt pasaulei Eirovīzijas dziesmu konkursā Ukrainā. Uzvarētājs svētdien būs viens no šiem četriem — The Ludvig, Triana Park, My Radiant You vai Santa Daņeļeviča.

Pagājušajā nedēļā pirmajā nopietnākajā ārzemju turnejā no Vašingtonas uz Eiropu bija devušies trīs spēkavīri — ASV viceprezidents Maiks Penss, valsts sekretārs Rekss Tilersons un aizsardzības ministrs Džeimss Matiss. Vizītes galvenais mērķis bija uzreiz trijos solīdos saietos — NATO dalībvalstu aizsardzības ministru apspriedē Briselē, G-20 valstu ārlietu resoru vadītāju apspriedē Bonnā un tradicionālajā Minhenes drošības konferencē — kliedēt jau Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas laikā izskanējušos apgalvojumus, ka turpmāk primārās būs ASV intereses. Arī NATO. Tas nozīmē, ka Eiropai laiks krietni vairāk piedomāt pie savām aizsardzības lietām, ne tikai akli paļauties uz pēdējos gados ierasto mehānismu, ka ierodas Tēvocis Sems un visu nokārto.

Tiekoties ar draudzenēm pie kafijas tases, pusdienlaika pačalošanā vai laiskas atpūtas brīžos bieži vien nekādas lielās tēmas netiek cilātas. Un nav noslēpums, ka tad reizēm mīlam paironizēt par labiem draugiem (vai arī sevi), kas, tuvojoties pavasara ģenerāltīrīšanai, nekādi nespēj izmest pirms gadiem pieciem, pat desmit valkātu apģērbu, jo vēl jau gluži labs un varbūt tomēr noderēs. Tas nekas, ka kleita vai mētelis jau vairākus gadus nav uzvilkts un modes dizaineri nemitīgi atgādina: gada laikā ne reizi neizmantots apģērbs nozīmē, ka interese par to ir zudusi. Kaut gan dzirdēts, ka mode pēc gadiem piecpadsmit atgriežas, tomēr jāsecina, ka tik iemīļotajā stilā pamanāmas, ja arī it kā nelielas, taču jaunas nianses un vecais mētelis, lai cik labi saglabājies, gribi vai negribi to pieņemt, diemžēl izskatās vecmodīgi.

Ģimene ir kā maza pasaulīte lielajā, visiem kopīgajā pasaulē — notikumi ārpusē, jo īpaši sliktie, netiek simtprocentīgi pārnesti uz ģimeni, tādēļ mazāk ietekmē laimes sajūtu, noskaidrots nupat veiktajā ikgadējā pētījumā Amigo laimes indekss. Pētījuma rezultāti rāda, ka ģimenēs gan pieaugušie, gan bērni jūtas laimīgāki nekā ārējā vidē: skolā, darbā, sabiedrībā. Un tā ir labā ziņa.

Ziemeļu kaimiņi atkal nopietnāk pieķeras problēmai, kas ir bieži apspriesta arī Latvijā: kā pārvietot valsts iestādes no «ūdensgalvaspilsētas» uz trūcīgākām vietām, lai tur tās kalpotu par attīstības «motoru». Vai vismaz ļautu «noturēties virs ūdens».

Dzīvē viss rit diezgan ātri, un daudzas lietas steigā notiek nemanāmi. Viena no tādām ir liekā svara parādīšanās un pārvēršanās nopietnā problēmā, ko sauc par aptaukošanos. Viena lieta ir neapmierinātība ar savu vizuālo tēlu un to, ka neder pierastais apģērba izmērs, bet pārlieku liels svars ir arī paaugstināts risks tādām kaitēm kā otrā tipa cukura diabēts, taukainā hepatoze (aknu aptaukošanās), holesterīna un urīnskābes vielmaiņas traucējumi. Var parādīties sirds un smadzeņu asinsvadu problēmas, kā arī paaugstināts asinsspiediens.