Jaunus ierobežojumus vai brīvāku biznesa vidi?
Nesen atkal kļuvis aktuāls jautājums par krievu valodas prasībām darbiniekiem. Protams, ir pilnīgs absurds, ka gandrīz visās apkalpojošās jomas sākuma līmeņa darbavietās tiek prasīta krievu valoda. Apkalpojošās jomas sākuma līmeņa darbavietas nav gluži tās, kas paredzētas labi izglītotiem cilvēkiem, bet teicamas svešvalodu zināšanas ir labas izglītības pazīme. Šādi darbi paredzēti ikvienam, kurš ļoti grib strādāt, — paņemam no ielas, iemācām nospiest podziņas uz kases aparāta, un, lūk, mums ir darbinieks. Prasīt šeit svešvalodu zināšanas ir tas pats, kas prasīt apkopējai augstskolas diplomu. Turklāt tas nav vajadzīgs arī klientu apkalpošanai. Visi taču esam Polijā pirkuši benzīnu benzīntankos, kur pārdevēji neprot ne vārda angliski. Nu un? Bez benzīna nepalikām: ja kāds ienāk benzīntankā, ir skaidrs, ka viņš grib samaksāt par benzīnu, nevis pārspriest jaunākās iekšpolitikas aktualitātes.