Viedokļi

Nesen atkal kļuvis aktuāls jautājums par krievu valodas prasībām darbiniekiem. Protams, ir pilnīgs absurds, ka gandrīz visās apkalpojošās jomas sākuma līmeņa darbavietās tiek prasīta krievu valoda. Apkalpojošās jomas sākuma līmeņa darbavietas nav gluži tās, kas paredzētas labi izglītotiem cilvēkiem, bet teicamas svešvalodu zināšanas ir labas izglītības pazīme. Šādi darbi paredzēti ikvienam, kurš ļoti grib strādāt, — paņemam no ielas, iemācām nospiest podziņas uz kases aparāta, un, lūk, mums ir darbinieks. Prasīt šeit svešvalodu zināšanas ir tas pats, kas prasīt apkopējai augstskolas diplomu. Turklāt tas nav vajadzīgs arī klientu apkalpošanai. Visi taču esam Polijā pirkuši benzīnu benzīntankos, kur pārdevēji neprot ne vārda angliski. Nu un? Bez benzīna nepalikām: ja kāds ienāk benzīntankā, ir skaidrs, ka viņš grib samaksāt par benzīnu, nevis pārspriest jaunākās iekšpolitikas aktualitātes.

Priekšvēlēšanu satraukumā, sacerējušās uz viegli gūstamām balsīm, mūsu partijas atkal bāž savus pirkstus, kur nevajag. Saeima ir pieķērusies klāt likumprojektam, kam jānosaka, kuri luterticīgie latvieši turpmāk būs pareizi, kuri — ne.

Pirmdien Ministru kabineta komitejā skatīja KNAB rosinātos grozījumus «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», kas paredz ierobežot valsts amatpersonu pāriešanu darbā uz kompānijām vai uzņēmumiem, pret kuriem šī amatpersona ir pārstāvējusi valsts intereses tiesā.

Šonedēļ, kā zināms, notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde, kurā  Eiropas Komisija dalībvalstīm izklāstīja direktīvas projektu par negodīgu tirdzniecības prakšu izskaušanu. Topošās direktīvas mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, nosakot minimālo sarakstu ar aizliegtām tirdzniecības praksēm starp pārtikas preču piegādātāju un pircēju. Paredzēts, ka turpmāk par negodīgām tirdzniecības praksēm uzskatīs, piemēram, tādus norēķinu termiņus, kas produktiem, kuri ātri bojājas, pārsniegs 30 dienas. Tāpat par negodīgām tirdzniecības praksēm uzskatīs piegādes līguma nosacījumu vienpusēju maiņu, pasūtījumu atcelšanu neilgi pirms preču piegādes u.tml. Latvijas Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis šajā sakarā teicis: «Izskaužot negodīgās tirdzniecības prakses, mūsu galvenais uzdevums ir palīdzēt mazajiem un vidējiem lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas ražotājiem realizēt savu preci un saņemt par to samaksu bez kavējumiem.»

Marta sākumā Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīti Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumi, kas paātrina pamatizglītības satura apguvi, sākot no sešu gadu vecuma. Pārdomās par pārmaiņām dalās Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors VIKTORS LITAUNIEKS:

Latvijā jau par tradīciju ir kļuvusi situācija, kad kārtējo vēlēšanu priekšvakarā nākas secināt — pie varas esošie politiķi tā arī nav izpildījuši lielāko daļu savu solījumu, kādi doti pirms iepriekšējām vēlēšanām. Nav nekādu šaubu, ka tieši tāds pats scenārijs atkārtosies arī šogad, jo neīstenoto solījumu apjoms ir sasniedzis krietnu vagonu un vēl dažus mazus ratiņus piedevām.

Biedrību Valmieras Velo Vienība 2006. gadā izveidoja Arvis Piziks, taču patlaban viņš ir profesionāli ļoti aizņemts savā darbā franču riteņbraukšanas komandā Team Delko Marseille Provence KTM, tāpēc pašlaik esam pārņēmuši no viņa vienības operatīvo darbību. Mūsu mērķis ir popularizēt amatieru velosportu un distanču slēpošanu, attīstot tradīcijas un infrastruktūru. Distanču slēpošana vairāk ir ziemas aktivitāte, bet mums ir diezgan precīza programma, kuru mēs realizējam cauru gadu, proti, nodrošinām komandas — SEB un Vivus.lv — kalnu divriteņu seriālos, kā arī individuāli startējam tuvākās un tālākās daudzdienu sacensībās.

Ir lietas, kas nemainās — ziemu nomaina pavasaris, bet, nokūstot sniegam, pilsētas ielās un parkos balē mūsu četrkājaino draugu atstātie klucīši.

Ieilgušo humāno krīzi Sīrijā trīs lielvalstis — ASV, Lielbritānija un Francija — izvēlējās risināt 14. aprīlī ar radikālām metodēm: no sabiedroto karakuģiem tika raidītas raķetes uz zinātnisko pētījumu centru pie Damaskas, kā arī ķīmisko ieroču glabātavām un svarīgu komandposteni netālu no Homsas pilsētas. Informācija no šāvēju puses liecina, ka «uzbrukums nodarījis maksimālus postījumus, neapdraudot civiliedzīvotājus. Sīrijas režīms zaudējis gadiem ilgušus pētījumus un izstrādes datus, specializēto aprīkojumu un ķīmiskajos uzbrukumos izmantojamas vielas». Savs viedoklis ir konflikta otram polam — Krievijai, kas iepriekš bloķēja ANO rezolūcijas pieņemšanu neatkarīgas ekspertu komisijas nosūtīšanai uz iespējamo ķīmisko vielu lietojuma vietu Dumas pilsētā, un vēl vienam ļoti nopietnam spēkam šajā reģionā — Irānai. Abas šīs valstis nodēvējušas raķešu triecienu par noziegumu. Krievi informē, ka Sīrijas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 71 no 103 raidītajām raķetēm...

Nesen ASV apmeklēja visu triju Baltijas valstu prezidenti, kuri tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kā arī virkni augsta līmeņa ASV amatpersonu. Šīs vizītes laikā Baltijas valstu prezidenti saņēma apsveikumus valstiskuma simtgades jubilejā, kā arī apliecinājumu, ka ASV ir un būs Baltijas valstu galvenā partnere starptautiskās drošības jomā.

Pēc desmit dienām Lielajā talkā atkal būsim tie muļķīši, kas līdīs pa krūmiem, pildot maisu tūkstošus ar plastmasas taru, tikmēr kaut kur Piebalgas pusē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, skatoties pa savas mājas logu, arvien neredzēs nevienu tukšu plastmasas pudeli, joprojām atgaiņājot visus uzmācīgos depozīta sistēmas vaukšķus.

Nervozitāte un nagu graušana atsākas tajā mūsu, žurnālistu, cunftes daļā, kas paštaisni uzskata sevi esam daudz pareizāku par citiem «klaviatūras dauzītājiem». Interesanti, kurā brīdī viņi pilnībā ļausies izmisumam un pavisam atklāti sāks lamāt «stulbo tautu»? Pagaidām šīs grēmas jādzird tikai pa kaktiem.

Latvijas Televīzijā nesen izskanēja nozares eksperta un kādas sēklaudzēšanas saimniecības saimnieka viedoklis par to, ka kūlas kontrolēta dedzināšana lauksaimniecībā būtu tomēr jāatļauj, jo tam, lūk, esot agronomisks labums, īpaši jau tur, kur nodarbojas ar sēklaudzēšanu.

Bez lieka skaļuma, bet ar pietiekami lielām ambīcijām — pieteikumiem uz izciliem rezultātiem nākamās Saeimas vēlēšanās un savu biedru vēl lielāku klātbūtni valdībā — iepriekšējā sestdienā uz savu nu jau 29. kongresu pulcējās Latvijas Zaļās partijas biedri. Vispozitīvākā gaisotne kongresā bija, kad «zaļos» ministrus — veselības ministri Andu Čakšu un aizsardzības ministru Raimondu Bergmani — kā vai pašus labākos savā valdībā centās slavēt premjerministrs Māris Kučinskis. Viņš arī paguva ieteikt, ka būtu svarīgi, lai nākamajās vēlēšanās Čakša atkal būtu deputātu kandidāte un startētu tieši Rīgas sarakstā. Kā būtisks aicinājums (var pat teikt, ka norāde) bija arī Kučinska teiktais par Latvijas Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības kopā būšanas lielo spēku, jo vēlētāji augstu vērtējot tieši ZZS (Zaļo un Zemnieku savienības) zīmolu. Vienlaikus premjers arī izteicās, ka viņām kā šīs partijas darbošanās vērotājam radies priekšstats, ka tās iekšienē daudz kas vēl nav līdz galam izrunāts, un izteica cerību, ka to nu ir iespējams izdarīt kongresā.

Jau esam pārlaiduši martu — kaķu mēnesi, taču siltāka laika parādīšanās mūsu klimatiskajā joslā dzen no tumsas ārā uz gaismu ne tikai kurmīšus. Kaut parkos un skvēros koki un krūmi joprojām bez lapām, jaunatne iet dzīvē! Interesanti pavērot šodienas tīņus viņu tik iecienītajā vietā — Karātavu kalna skvērā, kur ik rītu noteiktu distanci veic sešas no mūsu ģimenes astoņām kājām.

Aizvadītajā nedēļā norisinājās «Jauniešu iedvesmas forums», kurā Valmieras apkārtnes jaunieši dalījās ar pieredzi ceļā uz savu darbu. Mārtiņš Sausais, kurš pašlaik ir Siguldas bobsleja trases ledus meistars, stāstīja,  kā nonācis šajā profesijā, ko augstskolā nemāca un par savu lielo apjukumu pēc vidusskolas pabeigšanas:

Turpinās skandāls ap kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča atrašanos šajā amatā. Vēl marta otrajā pusē viņa advokāti vērsās ar prasību Eiropas Savienības (ES) Tiesā par nelikumīgu amata pilnvaru ierobežošanu, bet nupat savus pārmetumus Latvijai par šo jautājumu izteica arī Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras Padomes loceklis ir Rimšēvičs.

Kemerovas traģēdija ir jau pagājībā. Protams, ne krievu cilvēkiem, kas tirdzniecības centrā notikušajā ugunsnelaimē zaudēja tuviniekus, ne tiem desmitiem ģimeņu, kas būtībā bija tuvu prāta aptumsumam, jo noskatījās, kā dūmos nosmok un sadeg viņu bērni, bet gan jau lielvara pamazām visu liek dziļākajos plauktos, kurus labāk nekustināt.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) nākusi klajā ar ziņu, ka arvien retāk bez bioloģisko vecāku gādības palikušie bērni nonāk bērnunamos. Kad jāizvēlas ārpusģimenes aprūpes forma, tad atbildīgās institūcijas biežāk raugās aizbildņu un audžuģimeņu, nevis sociālo centru virzienā, kur kādreiz bērns valsts vai pašvaldības aprūpē tika nodots nevis uz nedēļām vai mēnešiem, bet gadiem.

Bieži šausmināmies par laika apstākļiem, par ziemas neatkāpšanos un sniegu maijā. Rodas jautājums — kāpēc ir radušās pārmaiņas dabā? Atbilde esam mēs paši, jo cilvēka saimnieciskās darbības, piemēram, mežu izciršanas, akmeņogļu un naftas produktu sadedzināšanas, transporta, rezultātā ir mainījies klimats.