«Ir aizgājis par tālu,» komentējot 30. un 31. maijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē runāto un lemto, teikusi Inga Akmentiņa-Smildziņa, kura vada Latvijas vecāku organizāciju «Mammamuntetiem.lv». Viņa rakstījusi savu viedokli publiskā vēstulē Latvijas medijiem.
Kāpēc Latvijā tirgo zemākas kvalitātes pārtiku, kosmētiku un saimniecības preces nekā, piemēram, Vācijā? Ar ko mēs esam sliktāki par Rietumeiropu?
Savā ziņā tas, kur mēs šodien atrodamies, ir sekas kaut kam citam. Visām jaudīgām valstīm ir ļoti skaidra pozicionēšanās pasaulē. Nav noslēpums, ka man viena no sirdij tuvākajām valstīm ir Singapūra, un, ierakstot Google meklētājā Singapure vision, tur parādās tāds ieraksts: Limited land, unlimited space. Tulkojumā, jo mums daudz kas jātulko valsts valodā, tas būtu Limitēta zeme, nelimitēta telpa (Ierobežota zeme, neierobežota telpa). Tas ir domāšanas veids!
Nu jau mazāk nekā nedēļa atlikusi līdz Pasaules kausa finālturnīra futbolā atklāšanas spēlei Maskavā, bet joprojām nespēju pieņemt faktu, ka tas šajā valstī arī notiks, — arī iepriekš izskanējušās boikota iespējas no atsevišķu valstu puses tā arī netiks realizētas.
Latvija ir saskārusies ar «profesionāli» un, galvenais, pavisam demonstratīvi veiktu slepkavību. Maksātnespējas administratoriem tas ir «briesmīgs sveiciens no senaizmirstiem deviņdesmitajiem» — apmēram tā šokētās sabiedrības reakcija atspoguļojās sociāltīklu čivinātavās.
Gandrīz katrs no mums 25. maija priekšvakarā saņēma milzīgu daudzumu e-pastu, starp kuriem lielākā daļa bija ar mērķi atjaunot savas iepriekš dotās piekrišanas komerciālu paziņojumu saņemšanai, un atsevišķi e-pasti tika sūtīti, lai informētu mūs par izmaiņām privātuma politikās.
Nav nekāds noslēpums, ka daudzi Latvijas uzņēmumi — gan lielas kompānijas ar vārdu, gan pavisam nelielas biznesa struktūriņas — pelnī pietiekami labu maizi ar sviestu tuvākās un tālākās ārzemēs, piedaloties dažādos iepirkumos, kuros parasti uzvar ar pietiekami kvalitatīvu un tajā pašā laikā lētāku piedāvājumu. Visbiežāk Skandināvijā, taču, kā rāda piemērs ar Valmieras stikla šķiedras meitas uzņēmumu ASV Džordžijas štatā, tad arī aiz okeāna iespējams teju visas lietas ļoti nopietnā celtniecības objektā nokārtot ar Latvijas uzņēmumu tiešu līdzdalību. Nekāda Amerika te nav jāatklāj — konkurēt ar vietējiem ārzemēs ļauj Latvijas strādātāju profesionālais līmenis un, protams, savējiem maksātās zemākas algas, tā ka šajā ziņā malējais vienmēr sanāks darba ņēmējs.
Manā ģimenē dzīvo divi kaķi, abi cēlušies no ielas, tātad kādam viņi nebija vajadzīgi. Viņi bija pamesti, bet tagad ir mani labākie draugi. Man vienmēr licies, ka kaķi un citi dzīvnieki nav tikai mājdzīvnieki. Es savus mājas mīluļus uztveru kā lielas beznosacījumu mīlestības avotus un līdzvērtīgus ģimenes locekļus, lai cik muļķīgi tas skanētu. Esmu arī dzirdējusi, ka tā ir šizofrēnijas pazīme, ka runājies ar kaķi vai augiem. Bet es jau aprunājos ar katru no saviem draugiem. Tomēr šis stāsts nebūs par mūsu draudzību, bet par satikšanos ar kaķiem no ielas. Viens met laukā, otram tas zelta vērtē.
Vasara nozied. Gan laukkopji, gan dārzkopji var sākt vērtēt rudenī gaidāmo ražu. Daudzām kultūrām tā būs ļoti atkarīga arī no tā, cik pēc vēsā pavasara, kad pēkšņi vienlaikus steidza ziedēt gandrīz vai viss, ziedus paguva apputeksnēt bites, kamenes, arī citi augiem pietiekami draudzīgi kukaiņi. Tādā pavasarī atkal aktuāls kļuva jautājums — vai Latvijā dārzu un lauku, arī pļavu labai ražībai, šīs ražības kāpināšanai bišu un kameņu vispār pietiek? Zinātnieki vērtē, ka bites Latvijā apputeksnē pat vairāk nekā 80 procentus ziedošo augu. Tātad bišu dravas nav tikai medus, ziedputekšņi, vasks vai veselīgais propoliss. Aprēķini rāda, ka bišu «pienesums» laukaugu un dārzkopības produkcijas apjomam ir pat vairāk nekā 10 reizes lielāks nekā ienesuma vērtība tieši dravā. Tādēļ droši var teikt, ka bez bitēm vismaz Latvijā nopietna saimniekošana laukos nevar būt, un būtībā ir jādara viss iespējamais, lai pilnīgi nekas netraucētu šo čaklo kukaiņu lidojumus uz ziediem.
Viņi uz pilsētas centru dodas laikā, kad citi iet uz darbu. Un pilsētas centrā ir arī pievakarēs, kad valmieriešu darba laiks jau beidzies un kāds steidz bērnu aizvest uz nodarbībām kultūras centrā, cits iepirkties «Valletā». Varbūt tie, kas pašam pilsētas centram vien izskrien cauri, pat nepamana, ka Valmieras dzīvīgākā vieta, kur satiekas vietējie un arī iebraucēji, ir pārvērtusies par vietu, kur četri pieci vīri popularizē bomžu dzīvesveidu.
Uz Rīgas pilī otrdien rīkoto diskusiju, veltītu viltus ziņu ietekmei, mani vilināja tās dramatiskais nosaukums «13. Saeimas vēlēšanas — pārbaudījums demokrātijai?». Noklausoties vienu otru pieteiktās problēmas apcerētāju, brieda smagas aizdomas, ka briesmas Latvijas pilsoņu gribas netraucētai izpausmei ir krietni mazākas par dažu «drošības ekspertu» vēlmi pelnīt sev iztiku ar to apcerēšanu un atmaskošanu.
Vidzemes un Latgales graudkopju kooperatīvā sabiedrība «VAKS» 2017. gadu noslēdza ar rekorda apgrozījumu — 62,1 miljonu eiro, kas ir par 31% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Raža Vidzemē un Latgalē bija laba, bet diemžēl pērnā rudens slikto laika apstākļu dēļ to visu tā arī nevarēja novākt. Un tomēr — pērn mums izdevās iepirkt 240000 tonnu graudu, kas ir lielākais ražas daudzums visā «VAKS» vēsturē.
Izvērtēšanai Saeimā nodots arī kāds pavisam jauns likumprojekts — par diasporu.
Ir lietas, kas mūsu valsts varas augšējos kabinetos notiek zibenīgi. Īpaši tad, ja ir saņemts kāds mājiens no ārpuses. Toties citas lietas tajās pašās orbītās riņķo un riņķo bez konkrētu lēmumu pieņemšanas.
Pagājušās svētdienas pastaiga ar mūsu ģimenes mīluli vācu aitu suni Argosu beidzās skumji. Suns sagrieza ķepu uz zemē nomesta, saplēsta stikla gabala. Pastaigās dodamies pa Gaujas krastu pie Dzelzceļa tilta (piena kombināta pusē), un šī ir jau trešā reize, kad jādodas mājās ar asiņojošu ķepu. Pirmajā reizē suns gandrīz zaudēja savu pirkstu. Bija jāveic operācija, un kopējās izmaksas sasniedza pat 200 eiro (operācija, zāles, atveseļošanās). Šoceturtdien Argosam veiks operāciju, atkal sagriezta pirksta dēļ, un jau šobrīd izdoti 25 eiro zālēm un 60 eiro paredzēti operācijai, bet atveseļošanās izmaksas (pārsiešanas, zāles) vēl nav zināmas.
Laikā (priekšvēlēšanu laikā), kad mūsu valsts varas gaiteņos atkal uzvirmojusi vēlme apkarot Kremļa televīziju ieilgušo uzvaras gājienu, arvien vairāk dzirdam kurnam cilvēkus, kuri ar šādām ierēdņu darbībām nemaz nav mierā.
Nesen bez īpašas pompozitātes tika atzīmēta komunistiskās ideoloģijas pamatlicēja Kārļa Marksa 200. dzimšanas diena. Latvijā tā būtu tikusi pieminēta tikai kā vēstures fakts, ja vien daži politiķi nepaustu savu neapmierinātību par to, ka Marksam veltītajos piemiņas pasākumos piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Pēdējos pāris mēnešos esmu tērējis nesaprātīgi daudz laika un pēc tam secinājis, ka tas bijis vienkārši izniekots laiks, mēģinot saprast Vispārējās datu aizsardzības regulas jeb GDPR regulējumu. Tā ir lieta, kas, cik es saprotu, attieksies uz pilnīgi katru no mums. Man šķiet, pieļauju, ka tomēr šeit kļūdīšos, bet vai mums Latvijā pa šo līniju, šajā jomā ir bijušas kādas lielas problēmas? Jā, tad mēs varētu teikt: redz, tur bija viena (datu) noplūde, tur bija viens skandāls, lūk, tur un tur ir ļaunums cēlies... Jā, tad mums patiešām vajadzētu kaut kādus likumdošanas aktus, kaut kādus regulējumus.
Plastmasas salmiņi ir mūsu ikdienas sabiedrotie, it īpaši vasaras karstumā, kad varam ieskriet kādā ēdināšanas iestādē un notiesāt smūtiju, izmantojot salmiņu. Bērni bieži atsakās kafejnīcās savu dzērienu tukšot bez šī palīga, un dažkārt mēs paši viņiem pamanāmies atgādināt: «Tev salmiņu nevajag?» Bet vai mēs aizdomājamies par šī ieraduma sekām? Šie it kā nekaitīgie un mazie priekšmeti rada lielu kopējo atkritumu daudzumu. Tikai pavisam retos gadījumos tos var pārstrādāt.
Lai arī visās malās arvien skaļāk un uzmācīgāk tiek daudzināta Latvijas simtgade, vispirms tautai nāksies pārciest 13. Saeimas vēlēšanas, kurām politiķi gatavojas vēl rūpīgāk nekā valsts jubilejai, visādiem paņēmieniem cenšoties pievērst sev sabiedrības uzmanību. Viens no tiem — premjera amata kandidātu nosaukšana arī tajos gadījumos, kad partijai izredzes uz šo posteni līdzinās Latvijas futbola izlases iekļūšanai Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā. Tomēr vēlētājiem skaidrībai jābūt, kam viņi grasās atdot vai neatdot savu balsi, tāpēc arī vairāki cienījami kungi apliecinājuši savu gatavību vest valsti pretī jaunām kapitālisma uzvarām.