Šīs nedēļas sākumā valdību veidojošo partiju pārstāvji vienojās, ka jau tuvākajā laikā tiks lemts par termiņuzturēšanās atļauju jeb tā sauktu zelta vīzu, kas ļauj brīvi pārvietoties pa Šengenas zonas valstīm, izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Kad pirms nepilna mēneša Valmierā viesojās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, cita starpā apvaicājos, ko viņš domā par uzņēmēju kluba Ozols, tostarp piecu novada domes deputātu, parakstīto vēstuli pašvaldībai par atteikšanos no azartspēlēm pilsētā.
Tālredzīgi pieņemti likumi sakārto lietas un uzlabo dzīvi, tāpēc top lēnām, uzklausot visas iesaistītās puses. Taču, nepietiekami ieklausoties, var gadīties šo to arī sabojāt.
Valsts aizsardzības mācība tiek pasniegta jau kopš 2018. gada kā pilotprojekts, tagad no 2020. gada līdz 2024. gadam – kā obligātā piedāvājuma izvēles priekšmets.
Neskatoties uz to, ka jau kopš 2020. gada vasaras vairāk nekā 17689 (šis skaits joprojām aug!) iedzīvotāji platformā www.manabalss.lv ir pauduši savu viedokli un parakstījuši ierosinājumu par nepieciešamību veikt grozījumu PVN likumā, papildinot 42. pantu ar 17. daļu un nosakot, ka nodokļa samazinātā likme 5% apmērā ir jāpiemēro arī Latvijā ražotai svaigajai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem, varas gaiteņos pozitīva risinājuma šai problēmai diemžēl joprojām nav.
Mums, latviešiem, tagad ir dota iespēja nokārtot savas vēsturiskās saistības. Gluži līdzīgas «somu parādam Rietumu civilizācijai», ko piesauca Mannerheims, pateicoties karavīriem par viņu izturību Ziemas karā.
Valsts darba inspekcijas (VDI) informācija liecina, ka aizvadītajā gadā nelaimes gadījumos darbā cietis 2091 nodarbinātais, turklāt 208 guvuši smagus veselības traucējumus, bet vēl 27 diemžēl gājuši bojā. Turklāt šī statistika nevis mazinās, bet ar katru gadu pieaug. Kas jādara citādi darba drošības un aizsardzības jomā, lai negatīvo statistikas līkni salauztu?
Iespējams, savulaik Ādolfs Hitlers ar savu Trešā reiha ideju, to realizēdams Otrā pasaules kara laikā, neradīja kopumā tik daudz problēmu ekonomikā pārējām Eiropas valstīm, kā to jau izdarījis viņa 21. gadsimta idejiskais klons Kremlī, kura vadīto ordu uzsāktais bezprecedenta civiliedzīvotāju slaktiņš Ukrainā izraisījis nepieredzēti vienotu visas pārējās pasaules pretreakciju ekonomisko sankciju ziņā.
Karš Ukrainā ir lieliska iespēja mainīt politisko dienaskārtību Krievijā, tostarp arī nomainot pie varas esošo politisko grupu.
Balkānos joprojām nav dvēseles miera. Kara jau nav, bet ir sāpju un nepiedošanas smārds. Kaimiņu tautas, ticības...
Krievijas iebrukums Ukrainā neapšaubāmi raisa izmaiņas arī Latvijas vēlētāju simpātijās un antipātijās pret politiskajām partijām pirms šā gada rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Pavasaris Latvijā piesaka sevi ar zilām debesīm un spožu sauli. Gaišzilais ar dzelteno. Manuprāt, šobrīd ne tikai Latvijā un Eiropā, bet arī visā pasaulē divas vissvarīgākās krāsas.
Jau rakstīju, ka 23. janvārī apritēja trīs gadi, kopš Saeima apstiprināja Krišjāņa Kariņa («Jaunā Vienotība») vadīto valdību un tika pārspēti iepriekšējo valdību ilguma rekordi.
Reiz vienā no ceļojumiem mūsu grupai naktsmājas bija iedalītas nevis viesnīcā, bet gan dažos komfortablos viesu namos, kas atradās diezgan tuvu cits citam. Pēc vairākām ceļošanā pavadītām naktīm šauros kempingu namiņos nu varējām izbaudīt ērtas gultas, siltu vannu un māju sajūtu.
Nu ko, beidzot tas ir pateikts! Ne tikai skaļi, bet arī no augstas tribīnes. Krišjānis Kariņš Saeimai vakar paziņoja: valstij nopietni jāapsver doma nākotnē pāriet uz kodolenerģiju.
Zinot, kas šobrīd notiek pasaulē, kādam var šķist jocīgi runāt par šķēršļiem savā dzīvē. Dzīve ratiņkrēslā kopš dzimšanas, nepieciešamība pēc asistenta palīdzības un progresējoša slimība, kas saistīta ar muskuļu atmiršanu, padara dzīvi grūtāku, liek daudz plānot, neko neuztvert kā pašsaprotamu, tomēr tas viss liekas mazsvarīgi, skatoties uz karu Ukrainā.
Pagājušajā gadā Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes eksports sasniedzis ievērojamu apjomu naudas izteiksmē – virs 2 miljardiem eiro.
Visas Latvijas sabiedrības uzmanība šobrīd neapšaubāmi ir pievērsta karadarbībai Ukrainā, it īpaši ukraiņu tautas vienotajai un ļoti varonīgajai pretestībai Krievijas iebrucējiem.
Situācijā, kad Ukrainā jau trīs nedēļas turpinās Krievijas izraisītais karš, bet Krievijas armija, neraugoties uz visām tās militārajām iespējām, ātras uzvaras vietā sāk atklāti iestrēgt, galvenokārt ukraiņu sīkstās pretestības un pareizi izvēlētās taktikas dēļ, Kijivai vairāk nekā jebkad ir nepieciešams izlēmīgs un vienots rietumvalstu atbalsts.
Nesen sazvanījos ar kolēģiem Zaporižjā, lai apvaicātos, kāda viņiem situācija lauksaimniecībā. Man atbildēja, ka rudenī viss jau bijis iesēts, bet tagad tas izbraukāts ar tankiem. Arī tur, kur ir Ukrainas galvenā maizes klēts un būtu jāsēj pavasarī, notiekot šaušanas.