Apmēram pirms gada mani uzrunāja Saeimas deputāts ROMĀNS NAUDIŅŠ ar vaicājumu, vai ir iespējams noorganizēt diskusiju, lai kliedētu mītu par hokeju kā dārgu sporta veidu, tādējādi iedrošinot vecākus sūtīt savus bērnus trenēties hokejā. Jau biju sameklējis Romānam sarunas partneri, bet kaut kādu apstākļu dēļ ideja nerealizējās.
Valmieriete ALETA AUDZEVIČA šobrīd dzīvo un strādā Rīgā kompānijā C Teleport aviācijas sfērā. Viņa ir apceļojusi vairāk nekā 20 valstis.
DIĀNA KRISTA STAFECKA dzimusi Rīgā, uzaugusi Cēsīs. Sākot ar šo sezonu, viņa kļuvusi par štata aktrisi Valmieras Drāmas teātrī. Skatītāji viņu jau redzējuši divās Valmieras teātra aktieru kursa iestudētajās izrādēs «Viktorija» un «731.solis», kā arī viņa šajā sezonā iejutās Ketrina Bārklijas tēlā izrādē «Ardievas ieročiem».
«DIEVA BEZGALĪGĀS ŽĒLASTĪBAS DURVIS» – tāds svētīgs uzraksts uz Valmieras katoļu Dievnama durvīm mani aicināja tās godbijībā atvērt un tur ieiet, lai satiktu vienu no Valmieras katoļu draudzes kalpotājām – AUSMU BENUŠI.
Iepazīsties – LĪGA UN IVARS REŅĢES. Liesma ciemojās viņu pašceltajā mājā Burtnieku novada Cidonijās.
NAURIS VASIĻEVSKIS ir aktīvs jaunietis, kurš šogad absolvēja Vidzemes Augstskolas bakalaura programmu «Tūristu gids: ceļojumu un pasākumu organizators». Kopā ar studiju biedru Lotāru Zariņu viņš vadīja podkāstu «Pietura pie Gaujas», kurā tika runāts par abu dažādajām studiju un darba pieredzēm. Ar komandu kopā ieguva 2.vietu Valmieras Tūrisma inovāciju hakatonā. Tomēr vairums valmieriešu Nauri zina tieši kā fotogrāfu. «Liesma» Nauri uzaicināja runāt par un ap fotografēšanu.
MĀRCIS BOGDANOVS. Daudziem valmieriešiem pazīstams gan kā sportists, gan arī kā ļoti muzikāls un visādi citādi daudzpusīgs gados jauns cilvēks, kurš pats par sevi saka: «Esmu atraktīvs, jo patīk dažādas trakulības, izdarot daudz ko oriģinālu, ko nevar citi. Cenšos visu paveikt citādāk, nekā to parasti izdara mani līdzcilvēki.»
DIĀNA KOKA gan Latvijā, gan citviet Eiropā ir zināma ne tikai kā bīglu šķirnes suņu saimniece, bet arī kā audzētavas «Wolmar Star» īpašniece. Liesma vēlējās noskaidrot, kā viņa par savu šķirni izvēlējās bīglus un kas ietilpst audzētāja pienākumos. Lūk, Diānas stāsts.
Kocēnieti DMITRIJU NIČIPORU daudzi no mums pamanīja šogad 11. jūlijā, kad viņš piedalījās tradicionālajā skrējienā Rīga – Valmiera. Tajā izcīnīja trešo vietu ar laiku – 8:55,31. Liesma viņu uzaicināja uz sarunu.
Pieļauju, ka mans sarunas biedrs Valmierā pagaidām ir vēl pavisam maz pazīstams. Par viņu vairāk zina visi īstenie hokeja fani, jo JURIS ŠTĀLS ir Latvijas hokeja sabiedrībā atpazīstama persona. Laikā no 2005. gada līdz 2010. gadam dažādos turnīros spēlējis Latvijas valsts izlasē, 2014. gadā bijis izlases sastāvā arī Soču ziemas olimpiādē. Pirms tam 1999. un 2001. gadā attiecīgi Eiropas un Pasaules čempionātos bijis mūsu valsts junioru izlases sastāvā. Starp citu, pabijis arī NHL tuvumā, jo 2001. gada draftā viņu ar 269. kārtas numuru draftēja Ņujorkas Rangers. Un tagad Juris katru nedēļu sastopams Vidzemes Olimpiskā centra ledus hallē.
Šoreiz uz sarunu Liesma ir aicinājusi Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes mācītāju EDIJU KALEKAURU. Neformālā gaisotnē runājam gan par mācītāja pienākumiem, gan par to, kā vispār var kļūt par mācītāju, un par baznīcu.
Ar viņu esam pazīstami jau kopš Liesmas kausa laikiem. INGUS ĶIRSIS toreiz bija viens no aktīvākajiem šī tautas futbola turnīra atbalstītājiem, allaž bija klāt izlozēs, bet turnīra dienā bieži vien pamanījās gan savas komandas vārtus sargāt, gan pauzēs starp spēlēm arī piestrādāt par tiesnesi laukumā. Nekāds paipuisītis, manuprāt, viņš nekad nav bijis, tāpēc liels prieks par to, ka Ingus uzņēmies ļoti atbildīgu misiju – audzināt jaunos Valmieras futbolistus.
JĀNIS BĒRZIŅŠ ir dzimis, audzis valmierietis. Pats atzīst, ka ir pabružājies arī pa pasauli, tomēr Valmiera ir mājas. Šajā pavasarī pabeidzis maģistra programmu Vidzemes Augstskolā. Un vēl – Jānim patīk dziedāt. Jau septiņus gadus jeb kopš tā brīža, kad iestājās Vidzemes Augstskolā, viņš dzied korī «Skan». Liesma vēlējās ar Jāni parunāt vasaras saulgriežu noskaņās.
Valmierietis ZUARGUSS ZARMASS, kurš šobrīd dzīvo Rīgā, ir mācību tīkla Human veidotājs. Liesma uzaicināja Zuargusu uz sarunu, kuras sākumā uzzināju, ka Zuarguss nedzer zaļo tēju un kafiju, jo tas slikti ietekmē viņa koncentrēšanās spējas.
Valmieriete, horeogrāfe LINDA MĪĻĀ. Valmieras Kultūras centrā vada divus deju kolektīvus – mūsdienu deju grupu Baltā un šova deju grupu AURUM. Strādā Valmieras Viestura vidusskolā Teātra klasē, kas tagad ir vidusskolas novirziens – skatuves kustība. Liesma sarunā ar Lindu noskaidroja, ka viņa dara vēl daudz ko citu.
Šodien pēc ilgāka laika Valmieras Drāmas teātrī pirmizrādi piedzīvos monoizrāde «Visas labās lietas». 24 skatītāji un aktieris Mārtiņš Meiers. Pati režisore INESE MIČULE min, ka britu autora Dankana Makmillana luga ir gaišs darbs, kas ļauj no citādāka skatu punkta paraudzīties uz tik smagām tēmām kā depresija, šķiršanās un tuvinieka zaudējums.
Ēveles pamatskola nākamgad svinēs apaļu 150 gadu jubileju. Šī numura Liesmas viesis – mājturības un tehnoloģiju skolotājs ANTONS KROMĀNS – Ēveles skolā nostrādājis jau piecdesmit gadus, trešo daļu no visa šīs nelielās lauku skolas garā un interesantā mūža. Šodien ir tāds dīvains laiks, kad mācības Latvijā un visā Eiropā notiek attālināti. Skolotājs Antons ieradies uz interviju skolā. Savā skolā. Tiesa, te šobrīd neskan bērnu čalas un blakus nav kolēģu atbalstošā pleca. Taču varbūt tieši klusumā ir īstais brīdis skolotāja atmiņu stāstam. Par savu bērnību, turpmāko dzīves gājumu, atmiņām, iesakņošanos Ēvelē...
Valmieriete LINDA KALNIŅA ir biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» lietvedības sekretāre. Pie saviem pienākumiem ķērusies ar lielu atdevi, kā tāds ideju ģenerators, kas arvien domā un redz biedrības darāmo krietni uz priekšu.
LAURA ŠVĒDE ir Valmieras koordinatore «Palīdzēsim viens otram», kas ir sabiedriskā labuma organizācija. Tā veidojusies no nelielas Facebook grupas, kurā dalībniekus saistīja vēlme palīdzēt dažādās grūtībās nonākušiem cilvēkiem.
Latvijas nākotnes izglītības sistēmai ir jāprot un jāvar panākt, lai bērni un jaunieši spēj saglabāt interesi un motivāciju apgūt nebūt ne vieglos eksaktos priekšmetus. Mērķa sasniegšanai ir stingri jāievēro praktiskās pielietojamības princips, mācību procesā ļaujot redzēt, kāds rezultāts tiek iegūts, ja teoriju lieto praksē.