Viesis

Dzirnakmeņi maļ. Tāds ir to uzdevums un daba. Būt starp tiem nozīmē izdarīt izvēli, pieņemt lēmumus, vēlams, pareizākos, kas konkrētā situācijā iespējami.

KRISTĪNE VAIČUS ir gan masiere, gan pasniedz pilates nodarbības Valmierā. Lai gan viņa to dara samērā neilgu laiku, ir jau izveidojies cilvēku loks, kas labprāt dodas izkustēties un izvingrināties tieši pie Kristīnes. Aicinājām viņu uz sarunu par un ap pilatēm, palīdzēšanu cilvēkiem un Kristīni pašu. 

DIĀNA HOFMANE dzimusi Aizputē, mācījusies Ogres pamatskolā, pēc tam Liepājas Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā.

«Ir cilvēki, kas nenopērk kāzu dāvanas, neaizbrauc ceļojumā, jo saprot, ka ir vērtīgākas lietas, ko var nopirkt par naudu. Šis tiešām ir periods, kad par naudu var nopirkt dzīvības.

Lai gan valmieriete MAIJA OZOLIŅA jau kādu laiku dzīvo un strādā Liepā, Valmiera viņai ir aizvien mīļa vieta, kurā iegriezties.

«Uz pasaules lielpilsētu fona Valmiera ir ideāli maza, un tā mūs ir izlutinājusi ar visu kvalitatīvo, sākot no skaistumkopšanas, beidzot ar kūkām, viesmīlību, visu, visu… Valmiera ir perfekta,» saka ANNA JĒKABSONE un mūsu sarunas laikā Valmieru piemin vairākkārt.

BAIBA ZALCMANE – XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatore Valmieras novadā. Un tas nebūt vēl nav viss.

Otrdienas pēcpusdienā, kad ciemojamies Sv. Sīmaņa baznīcā pie ērģelnieka LEONA ĀĶERA, savam vakara koncertam cītīgi gatavojas Valmieras Valsts ģimnāzijas mākslinieciskie kolektīvi.

Saule vēl nebija uzaususi, bet rīts un laternas jau kliedēja ziemīgo tumsu.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šogad ar balvu par mūža ieguldījumu novērtēja valmierietes, ārstes SNIEDZES BRAČKAS darbu.

Valmieras teātris «Spēlmaņu naktī» kopā saņēma astoņas balvas, apspēlējot visus konkurentus. 

Un tad viņi no augstām tribīnēm solīja – nākamos gados mēs dzīvosim krietni labāk, bet no zāles pretī vārgi vaicājām – bet mēs kā?

Valmieriete PĀRSLA KUPRIŠA ir Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona kaprāle. Sarunā viņa stāsta, ka dzīves ceļš sācies Smiltenes pusē, tad tas vedis uz Rīgu, bet tagad viņa dzīvo Valmierā, lai būtu tuvāk savam bataljonam. Par Zemessardzi, Latviju un patriotismu runājam ar Pārslu. 

Novembris ir Latvijas svētku mēnesis. Vēlajā drēgnajā rudenī biežāk aizdomājamies un pateicamies par izcīnīto Latvijas valsti un tās nosargāto brīvību, biežāk runājam par mūsu saknēm, kuras jābaro, lai zari zeļ un plaukst. 

Latvija un Trikāta ir īpaši mīļa Trikātas pamatskolas direktorei INGAI BOŠKINAI. Par mūsu zemi un mūsu vērtībām saruna ar pieredzējušo pedagoģi un novadpētnieci. 

Laiks, kad pirmo reizi uzdzirdējām tik savādu un līdz tam nebijušu vajadzību kā datu aizsardzība un sākām apzināties, cik vērti ir mūsu personiskie dati, pagājuši pārdesmit gadu. 

UĢIS BORMANIS ir restorāna «Akustika» vadītājs un dzērienu lietpratējs, izveidojis komandu, kas darbojas gan restorānā, gan arī jaunatvērtajā teātra kafejnīcā.

Tādu nedaudz filosofisku virsrakstu lieku šodienas sarunai, kurā parunāsim par ceļiem, ielām, laukumiem un dažām citām lietām. Mans sarunas biedrs ir Edgars Leitis, Valmierā labi pazīstamā ceļu projektēšanas uzņēmuma Ceļu komforts īpašnieks un darbinieks.

Kad apsēžamies teātra skatītāju mīkstajā krēslā un priecīgā satraukumā gaidām izrādes sākšanos, neaizdomājamies, cik daudz cilvēku piedalījušies, lai tas būtu iespējams. 

Valmieriete ALISE STŪRE Valmieras 5. vidusskolā ir mācījusies no pirmās klasītes. Tur piedzīvojusi vidusskolas izlaidumu un jau pēc pāris gadiem atgriezusies, lai strādātu. Šo mācību gadu viņa jau sāk diplomētas fizikas skolotājas statusā. Latvijas Universitātes pedagogu izlaidumā viņa bijusi vienīgā jaunā fizikas skolotāja.

Fotogrāfi ir interesanti ļaudis – viņi redz to, ko mēs, skriedami pa dzīvi aulēkšiem, parasti nepamanām. Viņi tver mirkļus un prasmīgākie – emocijas, noskaņu un vienā zibsnī tūkstoš vārdu vērtu stāstu.