Viesis

Imants Lancmanis – gleznotājs, mākslas vēsturnieks, grāmatu autors, Rundāles pils saimnieks, dzīvesgudrs cilvēks, kurā svarīgi ieklausīties. Viņa pārdomas ir vērtība. Tās viņš izsaka mākslā, vārdos un sajūtās.

ANITA VAIVODE ir Valmieras SOS bērnu ciemata vadītāja. Lai gan šajā amatā  vien pāris mēnešus, viņa ir aktīva un darbīga, ar savu skatījumu uz lietām. Aicinājām viņu uz sarunu, lai nedaudz viņu iepazītu un jautātu, kā ir gājis pirmajos darba mēnešos Valmieras SOS bērnu ciematā. 

1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Šajā dienā bez tiesas un bez jebkādiem apsūdzības aktiem uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti vairāk nekā 43 tūkstoši nevainīgu cilvēku, viņu vidū 10 tūkstoši bērnu un jauniešu, zīdaiņu mātēm uz rokām un pat vecu cilvēku.

Viņš ir uzņēmīgs jauns cilvēks, kurš savos tikai 38 gados jau paguvis gan iegūt izglītību, gan uzbūvēt un attīstīt savu biznesu. SIA AgroK valdes priekšsēdētājs un īpašnieks ARTIS KĀRKLIŅŠ no Valkas ieradies Valmierā mācīties, bet vēlāk mūsu pilsētu izvēlējies arī par savas dzīves un darba vietu.

Uz jautājumu, kā sokas, bijušais Saeimas deputāts ROMĀNS NAUDIŅŠ smaidot atbild ar vienu vārdu – izcili!, jo jau trīs mēnešus ir ārpus aktīvās politikas. 

Savulaik humora un satīras žurnālā Dadzis bija rubrika Spurainas domas, kurā varēja lasīt dažādus asprātīgus aforismus.

Kāpēc sākās karš? Cik ilgi vēl jācieš Ukrainai? Jautājumi, kurus nepārstājam uzdot gada garumā. Kāds bijis šis laiks un kāds vēl mums priekšā? Kā vēsturē pētīs un vētīs 21. gadsimta karu Eiropā? Plaša tēma sarunai ar vēsturnieku, pētnieku, asociēto profesoru un Vidzemes Augstskolas padomes locekli GATI KRŪMIŅU.

Manam sarunas biedram vakar apritēja apaļš simtnieks! HARALDS KUPLIS jubileju svinēja savās gandrīz divsimtgadīgajās tēva mājās – Rencēnu pagasta Jaunaičās, kuras atstāja 1943. gada rudenī, bet atgriezās tikai 1995. gadā pēc gariem kara un pēckara ceļiem ar galējo pieturu Magadanas apgabala zelta raktuvēs.

Viņa gribēja, lai algas tiek liktas uz ledus. Lai tās iesaldē valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem. Slavens kļuvis viņas teiktais: «Kāpēc algas jāceļ tur, kur vispār nav nekādu problēmu piesaistīt darbiniekus?

Kad Valmierā dzimušajam DZINTARAM GEIDEM jautāju, vai viņš uzskata sevi par valmierieti, viņš atbildēja: «Godīgi sakot, es reizēm sevi pat par latvieti neuzskatu.» Tas pārsteidza, bet tikai sākumā, iekams nebiju paskatījusies uz pasauli viņa acīm. 

EVITA KAĶĪTE-BRASA ir Valmieras Kultūras centra TDA «Gauja» mākslinieciskā vadītāja. Evita sarunā atklāj, ka šis ir jau desmitais gads, kopš viņa vada TDA «Gauja» – daudz mēģinājumu, koncertu, skašu un pat Deju svētku pavadīts kopā ar kolektīviem. Lai gan ikdiena paiet mēģinājumos, var redzēt, ka dejas ir Evitas sirdslieta, jo, runājot par tām, viņai mirdz acis un seju rotā smaids.

Mūzikas pedagogs AIVARS CEPĪTIS lielāko daļu sava ražīgā darba mūža strādājis ar dažādiem paša radītiem orķestriem. Sākotnēji tie bija skolēnu pūtēju orķestri skolēnu namā, 5. vidusskolā, arī 4. vidusskolā, jo tālaika Tautas izglītības nodaļas vadītājam Mārim Rubertam bija uzstādījums, ka katrā pilsētas skolā jābūt savam orķestrim.

Pēdējās pašvaldību vēlēšanas, kuras īstenoja administratīvi teritoriālās reformas ieceres, bija zināms pagrieziena punkts mana šodienas sarunas biedra dzīvē. 

Lai kāds viņam basketbolā bijis pērnais gads, jauno, 2023. gadu VALTERS VĒVERIS kopā ar saviem komandas biedriem Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas komandā uzsācis ar uzvaru. Par basketbolu un ne tikai šī jaunekļa dzīvē mūsu saruna.

Katram dzīvē ir savs skolotājs, ar kuru lepoties, kuru bieži atcerēties, kuram ikdienas steigā pajautāt: «Kā klājas, skolotāj?»

Savulaik viņa vadītajā skolā Valmierā, šķiet, bija pieejams viss, ko vien labā nozīmē šeptīgs direktors spēj dažādiem līdzekļiem savākt. Ar laikam jau nesavtīgu domu – dot skolēniem cik vien var iespējas pašiem izbaudīt, aptaustīt, varbūt arī kaut ko izvēlēties turpmākajam dzīves ceļam.

Nesen «Liesmā» jau tika rakstīts, ka konkursā «Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam» nominācijā «Bērnu un jauniešu iedvesmotājs» kategorijā «Individuāls sniegums» apbalvota Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas skolotāja SANDA DEISONE. Kad aicināju Sandu uz sarunu, viņa noteica, ka balvu saņēmusi viņa viena pati, bet to būtu pelnījusi visa komanda, kas organizē sporta spēles bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām «Mēs varam», tomēr sarunai piekrita.

Par nenogurstošu sirdsdarbu, organizējot palīdzības sniegšanu Valmieras novadā nonākušajiem kara bēgļiem no Ukrainas apbalvojumu «Valmieras novada Gada cilvēks» saņēma POLINA LIPOVA. Viņa pati bija kara bēgle, kas iedvesmo līdzcilvēkus. 

Dienestu Valsts policijā 2020. gada februārī beidzis kā Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks pulkvežleitnanta pakāpē, šobrīd Valmieras novada pašvaldības policijas priekšnieks INDULIS RŪSIS nēsā pulkveža amata zīmi – trīs lielās zvaigznes. 

Valmiera FC galvenais treneris JURĢIS KALNS pēc komandas zelta finiša ir uz izķeršanu.