Uz «Liesmas» jautājumiem par mazākumtautību grupu iekļaušanos sabiedrībā un konkrēti par lietuviešu biedrības darbu kopējā kultūras telpā atbildes sniedza Valmieras lietuviešu biedrības priekšsēdētāja REGĪNA VALTENBERGA.
Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados visnotaļ latviskā vietā – Trikātas pagasta Tīreļpurvā blakus Salāniešu mājām – atrada lielus kūdras krājumus. 1953. gadā te sāka būvēt kūdras fabriku, uz Salāniešu zemes uzbūvēja ēkas kūdras fabrikas strādniekiem un uzsāka kūdras ieguvi. Strādnieki darbam kūdras purvā ieradās no Krievijas, galvenokārt no Novgorodas un Sanktpēterburgas apgabaliem. Jauno ciematu nosauca par Sedu. 1961. gadā tas kļuva par pilsētciematu, vēl pēc 30 gadiem Seda ieguva pilsētas statusu. Pirmsākumos Sedā strādāja un dzīvoja ap 4000 cilvēku, taču šī gada novembrī pilsētā bija deklarēti vien 1236 iedzīvotāji.
Pēc teritoriālās reformas pārmaiņas skārušas ne vien jaunizveidotā novada administrāciju, medicīnisko aprūpi un ekonomiku, bet arī kultūras nozari. Par to, kā tiks saglabāts kultūras mantojums un tradīcijas, šī saruna ar Valmieras Kultūras centra direktoru un Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāju TOMU UPNERU.
Stāsta Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» jaunatnes lietu speciāliste SIMONA ŠMIDTE.
«Bāzes vieta jaunatnes lietām Valmierā ir Jauniešu māja, kas atrodas Mākslinieku ielā 2. Tur ikdienā uz vietas ar jauniešiem darbojas jaunatnes darbiniece Paula Vībāne. Jaunatnes darbinieks Jauniešu mājā nav tikai tāpēc, lai aizpildītu jauniešu brīvo laiku ar dažādām aktivitātēm, bet arī tāpēc, lai sniegtu jauniešiem atbalstu, risinot problēmas. Papildus brīvā laika pavadīšanai jaunieši, jaunatnes darbinieka atbalstīti, arī strādā pie projektiem. Jaunieši tiek rosināti iesniegt dažādus projektus gan vietējā mērogā, gan plašākā – valstiskā mērogā. Pagājušajā gadā Valmieras Jauniešu dome īstenoja divus projektus, kuriem piesaistīja papildu finanses projektu konkursos.
Deinstitucionalizācija (turpmāk – DI) ir vērsta uz neatkarīgas dzīves veicināšanu un sabiedrības radīto šķēršļu mazināšanu cilvēkiem ar invaliditāti, viņu pašnoteikšanās, līdzdalības un iekļaušanas iespējām. Līdz ar to personām ar invaliditāti ir jānodrošina iespēja vadīt un izvēlēties savu dzīvesveidu un dzīvesvietu, piekļuve pakalpojumiem, ko izmanto pārējā sabiedrība, un individuāls atbalsts, ja tāds ir nepieciešams, bet bērniem – iespēja izaugt ģimenē. DI ietvaros tiek plānota sociālās aprūpes iestādēs mītošo klientu vajadzību izpēte un individuālajām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība pašvaldībās, speciālistu apmācība jaunu pakalpojumu sniegšanā, kā arī dažādi citi pasākumi, lai pārtrauktu klientu ievietošanu institūcijās, piedāvājot alternatīvus pakalpojumus. Jāpiemin gan, ka sagatavot dzīvei sabiedrībā paredzēts tikai tos klientus, kuri, saskaņā ar novērtēšanas komisijas atzinumiem, būs spējīgi uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus sociālās aprūpes iestādēm.
Var dzirdēt jautājam: kāpēc agrāk nebija cilvēku ar invaliditāti? Vai tiešām bija bērni un jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem? Vai kāds ar garīgās attīstības traucējumiem uzdrošinājās meklēt darbu? Tur jau tā lieta, ka neuzdrošinājās. Bet cilvēki ar invaliditāti dzīvoja – dzīvokļa četrās sienās, pansionātos, sociālās aprūpes centros. Pēc iespējas tālāk no sabiedrības acīm. Ir labi, ka Latvijas sabiedrība mainās. Mēs soli pa solim mācāmies pieņemt atšķirīgo, bet joprojām tāls ceļš mums ejams.
Mazsalacas novada Senioru biedrība «Atbalss» dibināta 2010. gadā 20. aprīlī. Biedrības mērķi ir aizstāvēt pensijas un pirmspensijas vecumu sasniegušo iedzīvotāju sociāli ekonomiskās tiesības, garīgās un materiālās labklājības intereses; iesaistīties novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē; veicināt pilnvērtīgu un harmonisku dzīvi novadā, uzlabot sociālo, veselības aprūpes, kā arī citu pakalpojumu pieejamību; kā arī veicināt mūžizglītību un jaunu prasmju apgūšanu. Senioru biedrība aktīvi rakstījusi un īstenojusi dažādus projektus – saistītus ar sevis izglītošanu, redzesloka paplašināšanu un savas dzimtās pilsētiņas Mazsalacas labiekārtošanu, kā arī brīvprātīgi darbojusies dažādās citās jomās.
Valmierā vēsturiski pastāv septiņi mikrorajoni – Zvirgzdukalns, Burkānciems, Jāņparks, Kārliena, Pārgauja, Putriņas un Krāčukakts. Liela loma apkaimju iedzīvotāju iniciatīvas veicināšanā un saliedēšanā ir Valmieras novada fondam.
Iespējams, zināmu iekšpolitisku notikumu sakarā pēdējā laikā nav labais stils lietot apzīmējumu pirmajā vietā. Kaut vai tāpēc, lai nedotu papildu punktus labi saglabātiem veciem vēžiem, kuri nule grasās līst, faktiski pat jau salīduši jaunā kulītē, lai nākamā gada rudenī nāktu klājā ar, viņuprāt, neatvairāmas politikas piedāvājumu Latvijas tautai.
Ceturtdienas, 9. decembra, vakarā daudzi Valmierā pamanīja pārsteigumu uz bijušās katlumājas skursteņa – izgaismotu projekciju ar uzrakstu «Ho Ho Ho!».